Ja nebūs papildu finansējuma kompensējamo zāļu apmaksai, gada beigās deficīta dēļ būs jāsamazina kompensācijas apmēri un pacientiem var būt ierobežotas iespējas saņemt kompensējamās zāles vai arī tās vispār nebūs pieejamas.
Pašlaik prognozējamais deficīts ir 42 miljoni, bet līdz gada beigām tas var sasniegt pat simt miljonus eiro.
Kompensējamo zāļu pieejamības ziņā no Baltijas valstīm mēs esam pēdējā vietā, neslēpj Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere. “Mēs varam daudz ko runāt, bet tas ir fakts, ka zāļu iegādes kompensācijas izdevumi ambulatorajiem pacientiem ir zemākie Baltijā,” saka Inese Kaupere. Visaugstākie izdevumi uz vienu pacientu kompensējamām zālēm ir Lietuvā - 172 eiro, Igaunijā tie ir tuvu 160 eiro, savukārt Latvijā nesasniedz 120 eiro. Tie ir eiro, ko valsts atvēl šo zāļu apmaksai vienam pacientam vidēji. Tāda situācija ir jau vairākus gadus.
Skatoties finansējuma pieaugumu kompensējamām zālēm Lietuvā un Igaunijā, Latvijas pacienti var tikai nopūsties, jo, piemēram, Lietuvā šie izdevumi ir būtiski auguši, līdzīgi arī Igaunijā, savukārt Latvijā dažus gadus finansējuma apmērs stāv uz vietas vai palielinās minimāli. Jāatgādina, ka Latvijā ir arī visaugstākā pievienotās vērtības nodokļa likme zālēm - 12 procenti.
Latvijā ir vēl arī cita problēma, kas aktualizējusies pēdējā gada laikā - visu zāļu pieejamība. Latvijā ir izveidota sistēma, kurā tiek apkopoti dati par zāļu nepieejamību. Šogad līdz maija vidum ir saņemti 45 ziņojumi, no kuriem aptuveni 70 procentos gadījumu vispār zāles Latvijas aptiekās bija, bet konkrētam pacientam nebija pieejamas. Trešdaļā gadījumu zāles patiešām nebija pieejamas tirgū.
Inese Kaupere stāsta, ka visiem pacientiem, kuriem kompensējamās zāles pienākas, tās ir pieejamas, tomēr veidojas deficīts. Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem, prognozējamais deficīts kompensējamo zāļu sarakstā šogad ir 42 miljoni eiro. Uz “Neatkarīgās” jautājumu, kādi ir galvenie iemesli šādai situācijai, Nacionālajā veselības dienestā atbild, ka ilgstoši, gadu no gada, finansējums ir bijis nepietiekams. Katrs iepriekšējais gads noslēgts ar deficītu, kas tiek segts no esošā gada budžeta. Piemēram, 2023. gadā ir jāsedz deficīts par 2022. gadu, un tie ir 21,6 miljoni eiro.
Nacionālā veselības dienesta Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktore Signe Bokta atzina, ka “mēs nevaram nodrošināt Latvijas pacientiem līdzvērtīgu pieejamību zālēm kā Lietuvā un Igaunijā tieši nepietiekama finansējuma dēļ”. Tas ir viens. Savukārt otrs - vēl satraucošāks - secinājums - nepietiekamā finansējuma dēļ gada beigās pacientiem var būt ierobežotas iespējas saņemt kompensējamās zāles. Papildus deficītam, kas ir līdzekļi, lai nosegtu esošās vajadzības, vēl ir daudz nenosegtu vajadzību, kur cilvēki nesaņem nekādu kompensāciju. Kopumā šim gadam kompensējamo medikamentu saraksta paplašināšanai būtu nepieciešami 99 miljoni eiro.
Deficīta jautājuma risināšanā iesaistījusies arī Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija, kas gatava rakstīt vēstuli Ministru kabinetam - gan par finansējumu zālēm, gan par zāļu cenu mazināšanu. Nacionālajā veselības dienestā “Neatkarīgajai” atbildēja, ka dienests strādā, lai tiktu piešķirts finansējums deficīta nosegšanai, nekonkretizējot, kādi ir vismaz priekšlikumi.
