Labklājības ministrija piedāvā vismaz piecus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas dot iespēju cilvēkam ļaut izvēlēties – palikt valsts fondēto pensiju shēmā (otrajā pensiju līmenī), izvēloties tādu līdzekļu pārvaldītāju, kurš nodrošina pozitīvāko kapitāla apsaimniekošanu, vai pensiju otrā līmeņa kapitālu pārnest uz pensiju pirmo līmeni.
Labklājības ministrija arī aicinās bankas samazināt procentus komisijas maksām, ko tās saņem par pensiju kapitāla apsaimniekošanu.
Pēdējoreiz izmaiņas pensiju līdzekļu pārvaldītāju jomā veiktas pirms pieciem gadiem. Sabiedrībā valda uzskats, ka šo līdzekļu pārvaldītājiem nevajadzētu saņemt maksu par otrā pensiju līmeņa apsaimniekošanu, ja tajā ir zaudējumi.
Labklājības ministrija ir izstrādājusi un atbildīgajai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai nosūtījusi priekšlikumus valsts fondēto pensiju otrā līmeņa uzkrājumu pārvaldības pilnveidošanai. Labklājības ministrija piedāvā vismaz piecus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas dot iespēju cilvēkam ļaut izvēlēties - palikt valsts fondēto pensiju shēmā (otrajā pensiju līmenī) vai pensiju otrā līmeņa kapitālu pārnest uz pensiju pirmo līmeni. “Tā rezultātā, cilvēkam pensionējoties, piešķirtā vecuma pensija ietvertu abos pensiju līmeņos uzkrāto kapitālu un tiktu maksāta no sociālā budžeta,” ierosmi skaidro Labklājības ministrijā.
Pēc Labklājības ministrijas ekspertu teiktā, risinājums būtu pastāvīgs un tas dotu cilvēkam iespēju pēc paša vēlmes otrā līmeņa kapitālu pārnest uz pensiju pirmo līmeni. Ministrijā uzskata, ka piedāvātās izmaiņas nebūtu pretrunā ar tendencēm, kas vērojamas arī citu valstu pensiju sistēmās. Īstenojot iespējas veikt izvēli par līdzekļu pārnesi no pensiju otrā līmeņa piecu gadu laikā pirms pensionēšanās, bet vienlaikus turpinot pensijas uzkrāšanu pensiju pirmajā līmenī, tiktu nodrošināta elastība un izvēles brīvība. Priekšlikums nerada finanšu riskus valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējai - pensiju pirmais līmenis uzņemas papildu saistības, kuras tiek segtas ar reālām iemaksām. Šo aspektu pašlaik ir grūti komentēt, jo pagaidām nav pieejami Labklājības ministrijas aprēķini, pat ne aplēses, kāda varētu būt lēmuma finansiālā ietekme. Jautājums tiks izskatīts Saeimas rudens sesijā, kad notiks plašākas diskusijas. Tādu variantu, kā izskanējis dažādās neoficiālās sarunās, ka varētu ļaut vispār izņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumus, ministrija nav izvirzījusi.
Labklājības ministre Evika Siliņa apliecināja, ka bankas tiks aicinātas samazināt procentus komisijas maksām, ko tās saņem par pensiju kapitāla apsaimniekošanu. “Iepriekšējās pārmaiņas pārvaldnieku komisijas maksās bija pirms pieciem gadiem, taču kopš tā laika situācija pasaulē ir mainījusies, ietekmējot valsts fondēto pensiju otrā līmeņa darbību, kas nav labvēlīga nākamajiem pensiju saņēmējiem," saka Evika Siliņa. Vienlaikus izskatīšanai atbildīgajā Saeimas komisijā Labklājības ministrija virza arī Latvijas Bankas izstrādāto priekšlikumu veikt izmaiņas pensiju otrā līmeņa pārvaldīšanas maksas noteikšanas regulējumā. Nākotnes pensionāru veikto iemaksu rezultātā pieaug pensiju otrā līmeņa aktīvu apjoms, kura pārvaldīšanas izmaksu īpatsvars attiecīgi samazinās. “Nākotnes pensionāru veikto iemaksu rezultātā radītie izmaksu īpatsvara ietaupījumi būtu jāņem vērā, nosakot pārvaldīšanas maksas pastāvīgās daļas ierobežojumos,” norāda ministrijas speciālisti.
Latvijas Banka skaidro, ka piedāvātās izmaiņas pārvaldīšanas maksas apmēra ierobežošanā pozitīvi ietekmēs uzkrātā pensijas kapitāla apmēru, jo saskaņā ar aprēķiniem tas ļautu pensiju otrā līmeņa dalībniekiem desmit gadu laikā ietaupīt vairāk nekā 100 miljonus eiro.
Vairāk nekā puse jeb 55 procenti Latvijas iedzīvotāju nezina, kāda būs viņu pensija, sasniedzot pensijas vecumu, bet katrs piektais iedzīvotājs atzīst, ka nemaz nezina, kur meklēt informāciju par savas pensijas uzkrājumu, liecina jaunākā “Luminor” iedzīvotāju aptauja par pensiju uzkrājumiem. Iedzīvotāji joprojām nezina, kur un kā noskaidrot, kādi būs viņu ienākumi, sasniedzot pensijas vecumu, lai gan informāciju par savu uzkrāto pensijas apmēru ikviens var apskatīt valsts portālā “latvija.lv” sadaļā “VSAA informācija un pakalpojumi”, kur ir pieejama gan vēsturiska informācija, gan ziņas par uzkrāto naudu konkrētajā brīdī. Tāpat portālā var redzēt savu izvēlēto pensijas 2. līmeņa pārvaldnieku un pensijas ienesīguma rezultātus.
Vismazāk informēti par savu pensiju uzkrājumu ir iedzīvotāji vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem - 70 procenti aptaujāto šajā vecuma grupā norādījuši, ka nezina, kāda būs viņu pensija vecumdienās. Jaunieši vispār atzīst, ka nekad par šo jautājumu nav domājuši, bet satraucoši ir dati par pirmspensijas vecuma cilvēkiem. Vairāk nekā puse (65 procenti) iedzīvotāju vecumā no 50 līdz 59 gadiem, kuriem jau tuvojas pensionēšanās vecums, nav informēti, kāda būs viņu pensija. No ikviena strādājošā un sociāli apdrošinātā bruto algas piektā daļa katru mēnesi tiek novirzīta pensijas kapitālam. Ja persona ir pensiju 2. līmeņa dalībnieks, tad iemaksas 14 procentu apmērā no bruto algas tiek novirzītas valsts pensiju kapitālam, tas ir, pirmajā pensiju līmenī, bet seši procenti tiek ieguldīti pensiju 2. līmenī.
