Mediķu arodbiedrība: uzdot citām ministrijām meklēt naudu veselībai ir dīvaini un smieklīgi

© F64

Sarunā ar premjerministru Krišjāni Kariņu Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) gaida konkrētu risinājumu – kā valdība šogad plāno risināt problēmsituācijas veselības aprūpē, jo līdzšinējie soļi neliecina par patiesu situācijas izpratni.

“Uzdot citu nozaru ministrijām meklēt atlikumus to budžetos, lai iedotu naudu veselības nozarei, ir neprofesionāls solis, jo par atbilstošu budžeta saplānošanu ir tieši atbildīga valdība,” “Neatkarīgajai” saka mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.

Visu zina, bet neko nedara

Aicinājumu uz sarunu ar premjerministru LVSADA saņēma īsi pirms mediķu un pacientu organizāciju protesta sapulces pie Saeimas. Tas notika protesta dienas priekšvakarā, bet pašu vēstuli arodbiedrības birojā pamanīja tikai pēc protesta akcijas. “Vai tas mums pasaka kaut ko labu par metodēm, ar kādām valdība ar mums runā? Līdz protesta akcijai bija pietiekami ilgs laiks, lai uzrunātu gan mediķus, gan pacientu organizācijas,” vērtē Valdis Keris.

Izvērtējot premjera aicinājumu, arodbiedrības valde, protams, nolēma tikties un paust savas prasības tieši premjerministram Krišjānim Kariņam. V. Keris atgādina, ka arodbiedrība un Latvijas Slimnīcu biedrība jau februārī nosūtīja vēstuli 14. Saeimas deputātiem un valsts augstākajām amatpersonām, kurā izteica brīdinājumu - Ministru kabineta sagatavotais valsts budžeta projekts 2023. gadam izraisīs veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes pasliktināšanos. “Pamatu bažām radīja apstāklis, ka būtiski atšķīrās politikas dokumentos iezīmētais nepieciešamais finansējums un tā naudas summa, kas reāli piešķirta,” saka arodbiedrības vadītājs. Ministru kabineta rīkojumā Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam iezīmētais papildu finansējums, kas šogad nepieciešams Veselības ministrijas pamatfunkciju izpildei, ir 306 miljoni eiro, taču valsts budžeta projektā minētajam mērķim papildus bija atvēlēti tikai 86 miljoni eiro.

“Diemžēl Saeimas deputātu vairākums martā nobalsoja par tādu valsts budžetu 2023. gadam, kurā nav pietiekams finansējums veselības nozares pamatfunkciju izpildei,” saka V. Keris. Maijā sekoja vairāku nevalstisku organizāciju vēstule politiķiem un valsts amatpersonām par nepietiekamu valsts finansējumu veselības aprūpei.

Veselības ministrijā norāda, ka šogad veselības nozarei steidzami nepieciešami papildus vismaz 140 miljoni eiro, bet 2024. gadā - papildus 310 miljoni eiro.

Vai ielās jāiziet tūkstošiem izmisušu senioru?

No sarunas ar valdības vadītāju arodbiedrība gaida konkrētas lietas - vispirms apņemšanos līdz 1. jūlijam atrast papildus nepieciešamo finansējumu pamatfunkciju nodrošināšanai veselības aprūpē. Otrkārt, valdības vadītājam ir jāapņemas nodrošināt, ka nākamā gada budžetā atbilstoši pamatnostādnēm būs 310 miljoni eiro, lai varētu šo dokumentu realizēt. “Es tikai atgādināšu, ka šo dokumentu ir parakstījis valdības vadītājs,” saka V. Keris. Pretējā gadījumā jau šā gada vasarā veidosies nepatīkama situācija, jo, nesaņemot papildu naudu, slimnīcas ir brīdinājušas par plānveida pakalpojumu pārtraukšanu un sniegšanu tikai par maksu. Pastāv bažas, ka pacientiem netiks nodrošināti valsts kompensējamie medikamenti, jo zāļu budžets strādā ar deficītu. “Vai tāda valsts izmērdēšana ir valdības interesēs?” vaicā arodbiedrība.

Ar diezgan lielu varbūtību jāprognozē, ka, visticamāk, valdība šā gada budžetā uzreiz papildu 140 miljonus eiro veselības nozarei neatradīs. Kādi būs turpmākie soļi? “Visu vārdā mēs nevaram runāt, jo sarunu partneri mums ir arī citas ārstu organizācijas un pacienti; atbalstu ir paudusi Latvijas pensionāru federācija… Vai tiešām tūkstošiem izmisušu senioru ir jāiziet ielās, lai kaut kas mainītos?” vaicā V. Keris.

Visām nozaru ministrijām valdības vadītājs uzdevis meklēt “lieku naudu”, ko varētu piešķirt veselības nozarei. Šo lēmumu V. Keris sauc par “dīvainu un smieklīgu”. “Kura ministrija tagad teiks, ka viņu budžets ir uzpūsts un nepamatots? Tā ir tieša valdības vadītāja un finanšu ministra atbildība - izpildīt politiskajos dokumentos noteikto un pieņemt lēmumus.”

Veselība

Latvijas vēža skrīninga programmu efektivitāte uz Eiropas valstu fona ir kritiska. Daudzu citu Eiropas valstu iedzīvotāji no vēža skrīninga iegūst būtiski lielāku ieguvumu, nekā tas ir Latvijā, secināts Veselības ministrijas ziņojumā valdībai.

Svarīgākais