Zemās sieviešu atsaucības dēļ aicina veselības pārbaudes apmaksāt jaunākām sievietēm

Latvijā valsts apmaksātajai krūts vēža skrīninga programmai pagaidām ir vāji rezultāti, jo tikai trešā daļa aicināto sieviešu atsaucas uzaicinājumam un veic krūšu pārbaudi.

Krūts vēža skrīningā pašlaik valsts apmaksātu pakalpojumu var saņemt tikai sievietes, sākot no 50 gadu vecuma, tāpēc eksperti iesaka piedāvāt šo veselības pārbaudi jaunākām sievietēm, jo tā, iespējams, varēs palielināt sieviešu atsaucību.

Latvijā nepilnu 15 gadu laikā, kopš ieviests krūts vēža skrīnings, tā aptvere ir nemainīgi zema - tikai aptuveni 30 procenti mērķgrupas sieviešu šo skrīningu apmeklē, taču ieteicamais aptveres līmenis, lai skrīninga programma būtu efektīva, ir 70 līdz 75 procenti, saka krūts vēža pacientu un atbalsta grupas vadītāja Ilva Lillmaa. Viņa atgādina, ka, diagnosticējot audzēju pēc iespējas agrīnākā stadijā, ir daudz lielākas iespējas to ārstēt un sievietei izveseļoties. “Audzēja sākumstadijā, tas ir, nulles stadijā, pilnīga izārstēšanās notiek praktiski simt procentos gadījumu, arī pirmajā un otrajā stadijā lielākoties pietiek ar pamata ārstēšanu - ķirurģiju, taču vēlīnās stadijās bez ķirurģiskas ārstēšanas ir nepieciešamas vēl citas, sarežģītākas un dārgākas terapijas - ķīmijterapija, mērķterapija vai imūnterapija,” stāsta Ilva Lillmaa. Kā jebkura audzēja gadījumā arī krūts vēža slimība, kas atklāta vēlu, būtiski samazina pacienta dzīvildzi, un tieši krūts vēža dēļ sievietes zaudē visvairāk potenciālo mūža gadu.

Lai krūts vēzi atklātu iespējami agrāk, viena no vislabākajām metodēm ir krūts vēža skrīnings, ko diemžēl lielākā daļa Latvijas sieviešu neizmanto, tāpēc pacientu atbalsta organizācijas un onkologi nepagurdami meklē vēl dažādas iespējas, kā uzrunāt sievietes. Nupat noslēdzoties krūts vēža profilakses kampaņai “Noņem rozā brilles!”, atbildīgajām valsts institūcijām - Veselības ministrijai, Nacionālajam veselības dienestam un Saeimas Onkoloģijas pacientu atbalsta grupai - iesniegti vairāki priekšlikumi krūts vēža skrīninga aptveres uzlabošanai.

Kritiska situācija Vidzemē

Pašlaik Latvijā krūts vēža skrīninga programmā ir iekļautas sievietes no 50 gadu vecuma, viņas saņem uzaicinājuma vēstuli mamogrāfijas veikšanai reizi divos gados. Piemēram, pagājušajā gadā uzaicinājums nosūtīts kopumā 141 632 sievietēm, taču atsaukušās uzaicinājumam un veikušas izmeklējumu nepilni 43 tūkstoši sieviešu, kas veido vien 30 procentus no visām aicinātajām. Dati par Latvijas reģioniem rāda, ka vismazāk skrīningam atsaukušās Vidzemes sievietes - tikai 16 procenti, kas ir kritisks rādītājs. Tāpat kritisks atsaucības rādītājs ir arī Kurzemē un Zemgalē - tikai 22 procenti. Latgalē ir nedaudz augstāks rādītājs - atsaukušās ceturtā daļa sieviešu. Vienīgais reģions, kurā dzīvojošās sievietes atsaukušās virs valsts vidējā rādītāja, ir Rīgas reģions - 40 procenti, bet pat Rīgā pārbaudes nav apmeklējušas vismaz puse no sievietēm.

Iespējams, sievietes neuzrunā oficiālā vēstule, tāpēc viens no ekspertu ierosinājumiem ir uzlabot skrīninga uzaicinājuma vēstules formu, uzrunājot mērķauditoriju personalizētākā veidā, kā arī paplašināt elektroniskās piegādes iespējas. Gan pašreizējā kārtība, kad uzaicinājuma vēstule tiek nosūtīta sievietei pa pastu uz deklarēto adresi, gan arī turpmāk plānotā uzaicinājuma piegāde uz e-adresi portālā “www.latvija.lv” daļu mērķauditorijas nesasniedz (“Neatkarīgā” par to jau rakstīja, ka elektroniski vēstules būs, tomēr tikai pavisam nelielai Latvijas sieviešu daļai). Turklāt sievietes vēstulē iekļauto informāciju nereti nesaprot un tādēļ nereaģē uz to. Eksperti uzskata, ka ir nepieciešams izstrādāt arī veidu, kā sievietes uzrunāt caur ģimenes ārstu praksēm.

Jaunākas - vai nāks vairāk?

Eksperti iesaka līdzšinējo 50 gadu slieksni nomainīt ar citu - noteikt profilaktisko krūts vēža skrīningu jau no 40 gadu vecuma, kā tas ir daudzās Eiropas Savienības valstīs, jo dati rāda, ka krūts vēža audzēju arvien biežāk diagnosticē gados jaunākām sievietēm.

Ņemot vērā pārbaudi veikušo sieviešu “ģeogrāfiju”, noteikti ir iespējams izvērtēt, kā šī programma strādā dažādos reģionos. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija, Latvijas Onkologu asociācija un pacientu organizācijas iesaka nodrošināt, lai krūts vēža skrīninga izmeklējums ir pieejams un sasniedzams arī sievietēm attālākos reģionos. To iespējams risināt, organizējot mobilos mamogrāfijas punktus vai nodrošinot izmeklējuma iespēju tuvākajā veselības aprūpes iestādē, vienlaikus parūpējoties arī par to, lai šie punkti darbotos arī ārpus ierastā darba laika, vakaros un brīvdienās.

Visbiežāk pacientu organizācijām izdodas veiksmīgi runāt ar pacientiem par dažādiem veselības jautājumiem, tāpēc eksperti iesaka apsvērt iespēju sieviešu motivēšanā un uzrunāšanā skrīninga apmeklējumam iesaistīt nevalstiskās organizācijas un vēža pacientu atbalsta biedrības, kā tas ir, piemēram, Slovēnijā, kas lepojas ar ļoti labiem (70-80 procenti) skrīninga aptveres rezultātiem, kā arī dažādas sieviešu interešu grupas.

Eksperti iesaka arī izmaiņas veselības aprūpē

Risinājums, ko ar labiem rezultātiem izmanto daudzviet pasaulē, ir ģimenes ārstu praksēm piesaistīta māsa vai vecmāte (piemēram, viena māsa vai vecmāte uz katrām desmit ģimenes ārstu praksēm), kura nodarbotos ar sievietes veselības un skrīninga jautājumiem - uzrunā sievietes attiecīgajā vecuma grupā, palīdz risināt pieraksta jautājumus, atbild uz sieviešu jautājumiem par skrīningu, sniedz atbalstu pēc izmeklējuma rezultātu saņemšanas. Tomēr tam ir nepieciešams piešķirt ģimenes ārstu praksēm resursus profilaktiskajam darbam.

Lai izslēgtu kļūdu iespēju mamogrāfijas rezultātu interpretācijā, nodrošināt, lai krūts vēža skrīninga mamogrāfijas rezultātus novērtētu labi apmācīti, eksāmenu nokārtojuši radiologi, kam ir tiesības aprakstīt skrīninga mamogrāfijas un kuri atbilst kvalitātes kritērijam - vismaz 5000 aprakstītas mamogrāfijas gadā. Tāpat eksperti aicina neaizmirst, ka ir jāveicina pacientu līdzestība un uzticība veselības aprūpes personālam, jo tas būtiski ietekmē cilvēku uzvedību veselības jomā. Arī mediķiem ir jāprot skrīninga nepieciešamību pacientēm izskaidrot personīgi, atbilstoši katras konkrētās sievietes veselībai, vecumam un spējai uztvert informāciju.

DATI

Krūts vēža skrīninga atsaucības rādītāji 2022. gadā