Covid-19 oficiāli kronē par sezonas infekciju

© Depositphotos.com

Pasaules veselības organizācijas Ārkārtējo situāciju komiteja ieteikusi pāriet uz Covid-19 pandēmijas ilgtermiņa pārvaldību, jo “ir vērojama Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaita samazinājuma tendence”, ar Covid-19 saistīto hospitalizāciju un stacionēšanas intensīvās terapijas nodaļās skaita samazināšanās, kā arī iedzīvotājiem ir augsts imunitātes līmenis pret SARS-CoV-2 vīrusu. Viens no ieteikumiem valstu valdībām ir vakcināciju pret Covid-19 iekļaut rutīnas sabiedrības vakcinācijas shēmās. Veselības ministrija sagatavojusi izmaiņas vakcinācijas kārtībā, nosakot, ka Latvijā turpmāk būs divas oficiālas sezonas infekcijas – gripa un Covid-19.

Covid-19 vakcinācija pieklususi

Par Covid-19 izplatību sabiedrība un speciālisti runā arvien mazāk un klusāk. Tas ir pamatoti, jo Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka no pagājušā gada rudens tiek novērots Covid-19 saslimstības samazinājums. Covid-19 izplatības tendences liecina, ka slimība kļūst līdzīga sezonālajai gripai, tādēļ, pēc ekspertu domām, vakcināciju pret Covid-19 var plānot kā rutīnas vakcināciju.Atskatoties uz pagājušā gada vakcinācijas procesu (pērn vakcinācija vēl notika pietiekami aktīvi), secināms, ka visaugstākie vakcinācijas tempi pret Covid-19 tika sasniegti 2022. gada janvāra sākumā, kad vidēji nedēļā tika veiktas 52 500 vakcināciju. Latvijā vispār pamatvakcīnu pret Covid-19 saņēmuši aptuveni 70 procenti iedzīvotāju, savukārt nākamo - balstvakcīnu - saņēmušo īpatsvars būtiski atšķiras pēc vecuma grupām - seniori vairāk, bērni - gandrīz nemaz.

Latvijā noteiks divas sezonālas infekcijas

Ņemot vērā Pasaules veselības organizācijas ieteikumus, vakcinācija pret Covid-19 netiek nodota aizmirstībai, bet tā tiks noformēta kā rutīnas vakcīna, proti, uz to attieksies līdzīga kārtība kā vakcinācijai pret sezonālo gripu. Tā kā vakcinācijai pret gripu un Covid-19 iezīmējas līdzīgas sezonālas tendences, Veselības ministrija Vakcinācijas noteikumus piedāvā papildināt ar sadaļu par Covid-19 vakcināciju. Noteikumi turpmāk ļaus ikvienam sabiedrības pārstāvim saņemt valsts apmaksātu vakcīnu pret Covid-19 un riska grupām - valsts apmaksātu vakcīnu pret sezonālo gripu.

Vakcinācijas noteikumi paredzēs, ka Latvijas iedzīvotājiem arī turpmāk būs iespēja saņemt valsts apmaksātas vakcīnas pret Covid-19 un valstij ir pienākums obligāti nodrošināt šīs vakcīnas saviem iedzīvotājiem. Lai nākotnē būtu vieglāk plānot to, kādas un cik vakcīnas pret Covid-19 būtu nepieciešamas, Slimību profilakses un kontroles centrs vērtēs vakcinācijas aptveri un vakcīnu atlikuma apjomu, lai varētu plānot vakcināciju kārtējam Covid-19 vakcinācijas periodam. Ārstniecības personām obligāti būs jāpiedāvā riska grupu personām vakcinēties pret Covid-19, jo, kā uzsver Veselības ministrijā, tas ir būtiski, lai mazinātu smagu slimības, hospitalizācijas un nāves gadījumu risku no Covid-19. Līdzīgi kā gripas, arī Covid-19 vakcīna būs ieteicama mediķiem.

Pētījums: cilvēki domā, ka par difterijas vakcīnu jāmaksā

Covid-19 vakcinācijas epopeja atstājusi ietekmi uz vispārējo izpratni un attieksmi pret vakcināciju. Vājās vietas infekciju profilaksē atklāj pētījums, kas parāda, ka cilvēki ne tikai nezina par nepieciešamību vakcinēties, bet ir pārliecināti, ka par vakcīnām, ko vispār apmaksā valsts, ir jāmaksā no savas kabatas. Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums parāda, ka 22,4 procenti aptaujāto cilvēku vakcīnu pret difteriju nav saņēmuši desmit gadus, bet gandrīz puse cilvēku uzskata, ka iespēja saslimt ar difteriju ir maza. Piektā daļa iedzīvotāju nav informēti par nepieciešamību vakcinēties pret difteriju, bet diezgan liela sabiedrības daļa - 19,5 procenti - uzskata, ka vakcīna ir kaitīga organismam. Katrs desmitais iedzīvotājs norāda, ka nevar to atļauties, lai gan vakcinācija pret difteriju un stingumkrampjiem ir valsts apmaksāta.

Neatkarīgā

Veselība

Sabiedrības apspriešanai ir nodots jauns zāļu uzcenojuma modelis, līdz ar kura ieviešanu Veselības ministrija iecerējusi samazināt recepšu zāļu cenas par aptuveni divdesmit procentiem. Tas ir visai ambiciozs plāns. Intervijā “Neatkarīgajai” veselības ministrs Hosams Abu Meri skaidro, kā viņš to iecerējis sasniegt. “Mēs ejam visās frontēs,” kopumā par visiem iesāktajiem darbiem veselības nozarē saka ministrs.