Sirds asinsvadu alianse vēršas Saeimā ar priekšlikumu nekavējoties panākt finansējuma palielinājumu mūsdienīgai un efektīvai sirds slimību ārstēšanai.
Pagājušajā gadā 52 procentos gadījumu nāves cēlonis Latvijā bija tieši asinsrites sistēmas slimības, liecina provizoriskie dati. “No sirds asinsvadu slimībām mirušo cilvēku skaits pēdējo gadu laikā būtiski pieaug,” “Neatkarīgajai” norāda Sirds veselības veicināšanas alianses vadītājs Romualds Ražuks.
Lai mazinātu strauji pieaugošo saslimstību un mirstību no sirds un asinsvadu slimībām, Sirds veselības veicināšanas alianse, kura apvieno nozares vadošos ekspertus un pacientu un sabiedrības pārstāvjus, sagatavojusi priekšlikumu parlamentam nekavējoties panākt finansējuma palielinājumu mūsdienīgai un efektīvai sirds slimību ārstēšanai, tostarp jaunajiem medikamentiem holesterīna mazināšanai, kas ir viens no galvenajiem sirds un asinsvadu slimību cēloņiem, ko iespējams ietekmēt un novērst. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pētnieks un alianses vadītājs Romualds Ražuks stāsta, ka par priekšlikumiem politiķiem notikusi vienošanās ekspertu sanāksmē par jaunu izpratni sirds veselības saglabāšanā. Eksperti īpašu uzmanību pievērsa risinājumiem, kas efektīvi samazina zema blīvuma jeb slikto holesterīnu kā galveno riska faktoru cilvēkiem ar augstu infarkta un insulta iespēju, novēršot priekšlaicīgu nāvi.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Ainis Dzalbs atzina, ka katrs trešais pacients, kas ienāk viņa kabinetā, ir ar paaugstinātu asinsspiedienu, bet 62 procenti iedzīvotāju ir paaugstināts sliktā holesterīna līmenis. Ģimenes ārsts uzskata, ka atšķirībā no speciālistu apmeklējuma primārās veselības pakalpojumi ir pieejami ikvienam pacientam, tādēļ tieši ģimenes ārstam ir izšķiroša loma pacienta tālākā kardiovaskulāro slimību attīstībā un novēršanā. “Diemžēl pašlaik pieejamā valsts apmaksātā terapija nav pietiekami efektīva, tādēļ būtiska ir valsts iespēja kompensēt jaunākās paaudzes medikamentus tai pacientu grupai, kuriem ir nepieciešama terapija,” saka ģimenes ārsts.
Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības valdes priekšsēdētājs kardiologs Kārlis Trušinskis norādīja, ka ar pašreizējiem medikamentiem slikto holesterīnu izdodas novērst par pieciem līdz desmit procentiem, bet ar jaunās paaudzes medikamentiem to var samazināt pat par 50 līdz 60 procentiem. “Diemžēl valsts atbalsts tiem ir nepietiekams, lai arī tie ir daudz ērtāk lietojami - injicējami divreiz gadā, un tā ir atrisināts arī jautājums par zāļu regulāru lietošanu,” saka kardiologs. “Protams, neviens medikaments nestrādās pietiekami efektīvi, ja pacients neko nemainīs savā dzīvesveidā, taču augsta riska pacientiem tas būtiski uzlabos situāciju, jo puse nāves cēloņu Latvijā joprojām ir tieši saistīti ar asinsrites slimībām.” Pēc ārsta domām, biežākās slimības “mēs joprojām ārstējam izņēmuma kārtā”. Padarot ārstēšanu efektīvāku, var samazināt atkārtotas hospitalizēšanas risku un panākt būtisku līdzekļu ietaupījumu.
Veselības ministrijas strādā pie Sirds un asinsvadu veselības aprūpes uzlabošanas rīcības plāna. Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta pārstāve Kristīna Brūvere stāsta, ka plānā būs iekļauti gan profilakses, gan diagnostikas un agrīnas ārstēšanas jautājumi, taču liela loma ir cilvēkresursiem un finansējumam.
“Neatkarīgā” rakstīja, ka Sirds veselības veicināšanas alianse pērn rudenī parakstīja aicinājumu rīcībai, lai līdz 2030. gadam sirds un asinsvadu slimību diagnožu pacientu grupā samazinātu novēršamo nāvju skaitu par 30 procentiem, bet veselīgi nodzīvoto mūža daļu palielinātu par 20 procentiem. Romualds Ražuks sacīja, ka alianse turpina priekšlikumu sagatavošanu topošajam Sirds un asinsvadu veselības aprūpes uzlabošanas rīcības plānam.
