Slimnīcām uzņemšanas nodaļās ir grūti nodrošināt speciālistu pieejamību un nepieciešamos izmeklējumus visu diennakti. Tāpat stacionāros nav vienotas izpratnes par veselības aprūpes pakalpojumu profila saturu un tā izpildi, kas neapšaubāmi ietekmē arī veselības aprūpes kvalitāti.
Veselības ministrija iepazīstinājusi valdību ar ziņojumu par slimnīcu darbu un vienlaikus ar priekšlikumiem par slimnīcu tīklu Latvijā. Veselības ministrijā “Neatkarīgajai” uzsver, ka esošo slimnīcu tīklu plānots saglabāt, taču galvenās izmaiņas būs saistītas ar kvalitātes kritērijiem. Līdz ar to iespējama tāda situācija - ja slimnīca nevarēs nodrošināt veselības aprūpi atbilstoši kvalitātes kritērijiem, ārstniecības iestādes statuss būs jāmaina.
Latvijā valsts apmaksātus stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus sniedz 39 slimnīcas, no kurām 26 slimnīcām sniegtā pakalpojuma apjoms noteikts atbilstoši slimnīcu līmenim un medicīniskajiem profiliem, kā arī 11 specializētās slimnīcas un divas pārējās slimnīcas. Piektā un augstākā līmeņa slimnīcas ir klīniskās universitātes slimnīcas, savukārt zemākās nodrošina salīdzinoši mazāk pakalpojumu - divus medicīniskos profilus. Slimnīcas nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības, sekundārā, kā arī terciārā līmeņa veselības aprūpes pakalpojumus.
Pirms Covid-19 pandēmijas aktuāla bija saruna un vienlaikus plāni par slimnīcu tīkla sašaurināšanu, proti, pat kādu stacionāro iestāžu slēgšanu, lai taupītu resursus, bet tagad viena no pēcpandēmijas mācībām ir tieši veselības nozarē. Veselības ministrijā norāda, ka Covid-19 pandēmija parādīja, cik būtiski ir saglabāt esošo slimnīcu tīklu, nemazinot slimnīcu skaitu Latvijā, lai saglabātu stacionāro pakalpojumu pieejamību un ārkārtas situācijas gadījumā būtu iespēja pārprofilēt vai papildus izvērst nepieciešamo gultu skaitu. Pietiekams gultas vietu skaits ļāva novirzīt pacientu plūsmas no augstāka līmeņa slimnīcām uz zemāka līmeņa slimnīcām aprūpes turpināšanai, būtiski atslogojot augstāka līmeņa slimnīcas no tādu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas, kurus var nodrošināt zemāka līmeņa slimnīcās.
Kopš 2019. gada slimnīcas nodrošina obligātos stacionāros veselības aprūpes pakalpojuma profilus un izvēles profilus atbilstoši noteiktajam slimnīcu līmenim. Veselības ministrijā izveidota darba grupa 2020.-2021. gadā pārskatīja slimnīcu sniegto pakalpojumu atbilstību noteiktajam slimnīcu līmenim un secināja, ka būtisks risks, kas negatīvi ietekmē slimnīcu spēju nodrošināt noteiktos pakalpojumus, ir iedzīvotāju skaita samazināšanās. Tas rada nepietiekamu pacientu plūsmu slimnīcās, kas neļauj nodrošināt ārstam pietiekamu praktizēšanas līmeni.
Izvērtējot slimnīcu darbību, eksperti arī secināja, ka slimnīcām nav noteiktas prasības un kvalitātes rādītāji stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumu profiliem. Slimnīcas to izprot kā noteiktu ārstu speciālistu pieejamību vai noteikta profila gultu pieejamību slimnīcā, bet neko vairāk. Tāpēc veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, sniegto pakalpojumu apjoms un kvalitāte atšķiras dažādās Latvijas teritorijās, un tā atšķiras pat vienāda līmeņa slimnīcās.
Veselības ministrija arī secinājusi, ka slimnīcām uzņemšanas nodaļās ir grūti nodrošināt speciālistu pieejamību un izmeklējumus visu diennakti. Slimnīcas, lai izpildītu līmenim noteiktās prasības, ir spiestas savā starpā konkurēt ārstu speciālistu piesaistē, līdz ar to ārsti strādā vairākās darbavietās, kas rada darbinieku pārslodzi, risku pacienta drošībai un pakalpojuma kvalitātei. Latvijā tikai aptuveni 35 procenti no visiem ārstiem strādā slimnīcās, bet OECD valstīs vairāk nekā 75 procenti ārstu strādā slimnīcās un tikai 25 procenti strādā ārpus stacionāru sektora. Tas, protams, ir saistīts arī ar atalgojumu.
Lai kārtējo reizi sakārtotu slimnīcu tīklu, un šoreiz jau uzsverot tieši kvalitātes kritērijus, Veselības ministrija ir ieplānojusi reformu. Šos kritērijus jeb vienotas prasības veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai definēs ministrija.
Reformas gaitā Veselības ministrija sola saglabāt esošo slimnīcu tīklu un noteikt skaidru, saprotamu veselības aprūpes pakalpojumu kartējumu. Slimnīcām būs ieguvumi: skaidras prasības nepieciešamajiem resursiem - speciālisti un infrastruktūra, lai sniegtais veselības pakalpojums būtu drošs; uzlabota datu apmaiņa un datu plūsma, kā arī attīstības plānošana atbilstoši skaidrām prasībām. Vismaz uz papīra reforma aprakstīta saprotami, tomēr būtiskākais, kā tā tiks realizēta. Piemēram, kā viens no ieguvumiem veselības aprūpes sistēmai tiek saukta efektīva un optimāla esošo resursu izmantošana, kā arī resursu pārdale nozares iekšienē. Ņemot vērā joprojām zemo veselības nozares finansējumu, rodas jautājums, vai slimnīcas cīņā par finansējumu viena otru “nenograuzīs”?
Gaidāma karsta vasara un saspringta gada nogale veselības nozarē. Kvalitātes prasības un indikatorus Veselības ministrija plānojusi izstrādāt un saskaņot ar slimnīcām līdz 1. augustam, vienojoties ar visām iesaistītajām pusēm par slimnīcu līmeņiem un medicīniskajiem profiliem. Savukārt līdz 30. augustam tiks precizēti tarifi un aprēķinātas izmaksas jauno slimnīcu profilu finansēšanai. Līdz decembra beigām Veselības ministrija izstrādās klīniskos rādītājus, kas būs jāizpilda slimnīcu profiliem, un līdz 29. decembrim būs iespējams aktualizēt slimnīcu stacionāro profilu sarakstu atbilstoši minētajiem kritērijiem, bet slimnīcas ar precizētajiem profiliem varētu sākt darbu no nākamā gada 1. aprīļa.
