No e-veselības uz digiveselību – vai šādi pārsaukts veselības aprūpes digitalizācijas projekts būs veiksmīgāks, to rādīs nākamais gads, taču pagaidām valdība atkal lēmusi par projekta pagarināšanu. Iemesli ir objektīvi – Covid-19 pandēmija, kas būtiski ietekmēja projekta īstenotāja, Nacionālā veselības dienesta darbu un veiktspēju, tomēr, ņemot vērā negatīvo pieredzi ar e-veselības projekta īstenošanu un iztērētajām milzu naudas summām, bažas nemazinās.
Daudzus miljonus eiro izmaksājušās e-veselības vietā Latvijā top digitālās veselības ekosistēmas kodols, kas būšot orientēts uz tādu vidi, kas ir “droša un atvērta visiem nozares pārstāvjiem veselības aprūpes procesu uzlabošanai nepieciešamās informācijas ievadei un izgūšanai, radot priekšnosacījumus pacienta datu ātrai un efektīvai apritei”. To īsteno Nacionālais veselības dienests. Lasot jaunās digiveselības aprakstu, ir skaidrs, ka speciālisti apguvuši daudzus jaunvārdus un bez ilgtspējas un tamlīdzīgiem jēdzieniem lieto arī, piemēram, veselības ekosistēma, veiktspēja, digitālais kodols un līdzīgi. Jaunajā sistēmā būšot ērtākas datu apmaiņas ar ārstniecības iestādēm un “esošajā elektroniskajā veselības kartē esošo datu pārņemšana un padarīšana pieejama jaunā digitālās veselības kodola saskarnē”.
Kā mēs varam lasīt Veselības ministrijas skaidrojumā, projekts sastāv no vairākām aktivitātēm, piemēram, pirmā ir saistīta ar drošības risinājumu, pārraugot gan esošos, gan no jauna veidojamos moduļus un funkcionalitātes. Savukārt otrās aktivitātes mērķis bija nodrošināties ar efektīviem instrumentiem ātrai kļūdu analīzei, bet diemžēl šī aktivitāte netika realizēta, jo aizkavējās divu citu aktivitāšu realizācija. Šī paša iemesla dēļ neizdevās realizēt arī trešo aktivitāti. Projekta izpildes kavēšanās dēļ netika realizēta arī aktivitāte, lai stiprinātu Nacionālā veselības dienesta kapacitāti no cilvēkresursu viedokļa, piesaistot ārpakalpojumā ekspertus, kuri palīdzētu plānoto aktivitāšu realizācijā, piemēram, sekojot līdzi izpildei un kvalitātei. Par laimi, dažas aktivitātes ir realizētas.
Ministru kabinets jau 2021. gadā izskatīja ziņojumu par augstas gatavības projektiem, kas saistīti ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu un ekonomikas atlabšanu, un īpašā protokollēmumā tika noteikts, ka augstas gatavības projekti ir vienreizēji, terminēti, to īstenošana tiek uzsākta 2021. gadā un tie ir pilnībā īstenojami līdz 2022. gada beigām, sasniedzot mērķi un ievērojot noteikto maksimālo finansējuma kopējo plānoto apmēru.
Viens no šādiem projektiem ir Nacionālā veselības dienesta īstenotā digiveselība jeb augstas gatavības projekts “E-Veselība jaunā kodola izveide”, kam tika piešķirti vairāk nekā 4,5 miljoni eiro. Finansējums sadalīts pa gadiem - 2021. gadā bija pieejami pusotrs miljons eiro (1 593 660 eiro), bet 2022. gadā - turpat trīs miljoni eiro (2 916 540 eiro).
Veselības ministrija skaidro, ka 2021. gada finansējums dienestam e-veselības jaunā kodola izveidei bija paredzēts jaunas e-veselības sistēmas izveides pamatu ielikšanai, tomēr ministrija lūdza “augstas gatavības” projektam paredzēto naudu izmantot 2022. gadā. Savukārt tagad Veselības ministrija lūdz pagarināt projekta īstenošanu līdz šā gada beigām.
“Jaunā e-veselības kodola izveides gaitā dienests saskārās ar vairākiem izaicinājumiem, kas radīja kavēšanos plānotajās darbībās,” iemeslus termiņa pagarinājumam uzskaita Veselības ministrija. “Ievērojams izaicinājums bija Covid-19 ārkārtas situācija, kurā dienesta darbiniekiem, kā arī resora pārējo iestāžu darbiniekiem, it īpaši dienesta informācijas un komunikāciju tehnoloģiju speciālistiem, tika uzdoti vairāki neatliekami papildu uzdevumi ar kritiski augstu prioritāti, kā arī atvēlot to īstenošanai kritiski īsu laika posmu.” Starp uzskaitītajiem darbiem ir, piemēram, visu laboratoriju veikto Covid-19 testu rezultātu apkopošana, apstrāde ievietošanai e-veselības sistēmā, “manavakcina.lv” portāla izstrāde, digitālā Covid-19 sertifikāta ieviešana un integrācija ar Eiropas Savienības tīkliem un citi. Kopumā dienests esot labi ticis galā ar visiem uzdevumiem un spējis veiksmīgi realizēt ar digitālajām tehnoloģijām saistītos projektus. Taču saistībā ar jauno DigiVES - kā nosaukta jaunā e-veselība jeb digitālā veselība - visi plānotie uzdevumi vēl nav izpildīti, kā arī ir apgūta tikai daļa no paredzētā finansējuma. Tāpēc pašlaik, lai nodrošinātu pilnvērtīgu projekta noslēgumu, ir nepieciešams realizēt vēl vienu no projekta aktivitātēm un finansējums tiks izmantots, lai uzsāktu elektronisko nosūtījumu funkcionalitātes uzlabošanu un pārceltu to uz e-veselības jauno kodolu. Veicot elektronisko nosūtījumu funkcionalitātes uzlabojumus, plānots, ka to lietošana būs obligāta, atsakoties no papīra formas nosūtījumiem, nodrošinot vienotas rindas veidošanu uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, padarot rindu veidošanu caurskatāmu un izsekojamu elektroniskajā vidē. “Šie pilnveidojumi novērsīs atkārtotu un nevajadzīgu veselības aprūpes pakalpojumu veikšanu,” skaidro Veselības ministrijā, kas lūdza valdību 2022. gadā neapgūto finansējumu - 167 483 eiro - turpināt izlietot 2023. gadā, nemainot augstas gatavības projekta finansējuma izlietojuma mērķi. Valdībai arī lūgts pagarināt projekta īstenošanas gala termiņu līdz 2023. gada 29. decembrim. Kopumā visam projektam jābūt pabeigtam līdz 2029. gadam, un kopumā tam paredzēti 35 miljoni eiro.
