Vairāk nekā 140 miljonus eiro ir izdevies atrast dažādu nozaru ministriju budžetos, lai papildinātu veselības aprūpes maku. Šodien par to, vai un kā šo papildu naudu novirzīt veselības nozarei, lemj valdība.
Pēc “Neatkarīgās” rīcībā esošās informācijas, Finanšu ministrija pieprasa parādīt ne tik vien precīzu plānoto naudas izlietojumu, bet arī pierādīt, ka Veselības ministrija plāno veikt reformas.
Premjerministru Krišjāni Kariņu ir nomocījušas ne tikai “valdības spēles”, bet arī papildu finansējuma prasības un naudas meklējumi veselības nozarei. Taču, gluži kā zinādams, ka būs aizņemts ar pirmajām, naudas jautājumus viņš atstājis finanšu ministram Arvilam Ašeradenam un citām ministrijām - “meklējiet, vai kaut kur nav atrodams kāds neizmantots žūksnītis naudas”. Tas būtu komēdijas cienīgs sižets, ja viss nebūtu pavisam nopietni.
Sākotnēji - kā ierasts - budžeta veidošanas procesā Veselības ministrija iepazīstināja ar savām prioritātēm, kuru īstenošanai nepieciešama nauda, bet šī gada otrajā pusē kļuvis skaidrs, ka izmaksu kāpuma dēļ par prioritātēm mēs vispār varam aizmirst, jo nauda ir vajadzīga, lai saglabātu esošos veselības aprūpes pakalpojumus esošajā līmenī, proti, lai nevajadzētu apturēt kādu valsts apmaksātu pakalpojumu darbību.
“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka ir vismaz četras veselības aprūpes jomas, kurās akūti trūkst naudas, - bērnu zobārstniecība, slimnīcu sniegtie pakalpojumu, ambulatorie izmeklējumi un ārstu konsultācijas, kā arī kompensējamo medikamentu apmaksa. Visās šajās jomās pašlaik ir deficīts, piemēram, slimnīcu darbībai nepieciešami vismaz 100 miljoni eiro, bet zāļu budžetā jau trūkst 42 miljonu eiro.
Pašlaik ir zināms, ka no dažādiem avotiem ir atrasti 140 miljoni eiro, par ko jau tuvākajā laikā jāpanāk vienošanās valdībā. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris “Neatkarīgajai” sacīja, ka šāda ziņa priecē, taču ir nepieciešams sagaidīt valdības lēmumu. V. Keris atgādināja, ka arodbiedrība un Latvijas slimnīcu biedrība jau februārī valsts augstākajām amatpersonām nosūtīja brīdinājumu, ka budžeta projekts 2023. gadam izraisīs veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes pasliktināšanos. “Pamatu mūsu bažām radīja valdības apstiprinātās sabiedrības veselības pamatnostādnes, kurām pretēji aprēķinātajam finansējumam - 306 miljoni eiro - budžeta likumā bija iezīmēti tikai 86 miljoni eiro,” stāsta V. Keris. Saeima, to visu redzot un zinot, šādu budžetu arī apstiprināja.
Veselības ministrija Saeimas atbildīgajai komisijai jau norādīja, ka šogad, lai nepasliktinātu veselības aprūpes pieejamību, nepieciešami 160 miljoni eiro, savukārt 34 (!) pacientu organizācijas piketēja pie Saeimas par nepietiekamo finansējumu nozarei. Arodbiedrība no savas puses maijā iesniedza prasību valdībā līdz 1. jūlijam rast papildu finansējumu veselības nozares pamatfunkciju izpildei - vismaz 140 miljonus eiro. “Papildu 140 miljoni eiro šogad pasargās valsts veselības aprūpi no sabrukuma. Sava nozīme to izcīnīšanā bija gan mediķu un pacientu kopīgajam protestam pie Saeimas, gan ārstniecības iestāžu vadītāju brīdinājumiem par maksas medicīnas iestāšanos rudenī, tāpat arī Pensionāru federācijas paziņojumam par gatavību pievienoties mediķu protestiem,” uzsver V. Keris.
