Ina Zelča / Autori

Ci­go­ri­ņus lie­lā­ko­ties kal­tē ka­fi­jai, bet, ja ne­sa­grauz­dē, bet ti­kai iz­žā­vē, tad lie­to ārst­nie­cis­ka­jām tē­jām.

Re­ti ku­rā dār­zā ne­au­dzē ķir­bi. Tam pie­mīt di­ē­tis­kas un ārst­nie­cis­kas īpa­šī­bas. Bo­tā­ni­kā ķirb­ja aug­lis ir oga... lie­lā­kā oga pa­sau­lē.

Nav ne­kā ik­die­niš­ķā­ka ēdien­kar­tē par kar­tu­pe­ļiem. Pa­mat­re­cep­tes ir vien­kār­šas – sāls­ūde­nī vā­rī­ti kar­tu­pe­ļi, ar mi­zu vā­rī­ti kar­tu­pe­ļi, cep­ti kar­tu­pe­ļi, kar­tu­pe­ļu sa­ce­pums, kar­tu­pe­ļu pan­kū­kas, kro­ke­tes, bie­ze­nis. Tos, kā zi­nāms, var arī gri­lēt vai cept fo­li­jā.

Ir cil­vē­ki, ku­riem pa­tīk, ka ēdie­na garš­u un smar­žu ba­gā­ti­na aro­mā­tis­kā garš­vie­la – ķip­loks, bet ci­ti par tā pie­vie­no­ša­nu mal­tī­tei pa­už ne­pa­ti­ku. Ķip­loks ir ve­se­līgs, vie­na tā gal­vi­ņa sa­tur 4 ka­lo­ri­jas, bet ne­sa­tur tau­kus un ogļ­hid­rā­tus. Sērs, kas ir šī pro­duk­ta sa­stā­vā un pie­šķir spe­ci­fis­ku, asu aro­mā­tu, ma­zi­na kai­tī­gā ho­les­te­rī­na dau­dzu­mu, pa­ze­mi­na asins­spie­die­nu un ma­zi­na ris­ku sa­slimt ar kuņ­ģa un res­nās zar­nas vē­zi.

Dzeltenas, zilas, sarkanas, saldas un ne tik saldas, lielākas un mazākas formas augļi... Šādas plūmes ik gadu ir galdā vasaras beigās. Zinātniski pierādīts, ka tieši plūmēs vitamīnu un minerālvielu sastāvs ir krietni bagātīgāks nekā vairumā citu augļu.

Lai labi garšo!

Lai mazkustīga dzīvesveida dēļ, diendienā sēžot pie galda un darbojoties pie datora, neciestu veselība, jāatvēl laiks fiziskām aktivitātēm. Vingrot var arī birojā. «Pēc pusotras vai divām stundām jāpieceļas no galda un jāizvingrojas. Tas neaizņems daudz laika, bet samazināsies nogurums un paaugstināsies darba efektivitāte,» uzsver sporta kluba Atlētika trenere Evelīna Parhomenko.

Za­ļā tē­ja nāk no tā pa­ša au­ga kā mel­nā tē­ja, kas ir vai­rāk pa­zīs­ta­ma. At­šķi­rī­ba –za­ļa­jai tē­jai la­pas tiek tvai­cē­tas, ne­vis fer­men­tē­tas.

Pēc karstās, saulainās vasaras pienācis laiks, lai parūpētos par matu skaistumu – bagātinātu tos ar vitamīniem un atjaunojošām vielām, lai tie atkal atgūtu spīdumu, dzīvīgumu, izskatītos veselīgi un kopti. Tas jādara regulāri, lai iegūtu vēlamo rezultātu.

Viens no sva­rī­gā­ka­jiem fak­to­riem, kas ie­tek­mē cu­ku­ra dia­bē­ta pa­cien­tu ik­die­nu, ir ne ti­kai ār­sta no­teik­to me­di­ka­men­tu pa­rei­za lie­to­ša­na, bet arī uz­turs. Šim no­lū­kam ir ne­pie­cie­ša­mas zi­nā­ša­nas.

Ēst ga­ta­vo­ša­nas vei­du ir daudz, lai re­zul­tā­tā va­rē­tu ie­gūt gar­šī­gu un aro­mā­tis­ku ēdie­nu. Kā zi­nāms, ēdie­nu var cept, sau­tēt, vā­rīt vai tvai­cēt. Par vis­ve­se­lī­gā­ko ēdie­na ga­ta­vo­ša­nas vei­du tiek uz­ska­tī­ta tvai­cē­ša­na.

Daudziem oranžīgais, eksotiskais auglis apelsīns asociējas ar dzīvesprieku, sauli un, protams, patīkamu saldu garšu. Minēt apelsīna dievīgo aromātu un garšas īpašības – tas būtu vien krietni par maz, lai raksturotu šo vērtīgo augli. Veselīga uzkoda, ērti paņemams līdzi uz darbu vai izbraucienā, un tā izmantojums dažādās receptēs arī ir daudzveidīgs.

Ik pēc des­mit ga­diem viel­mai­ņa pa­lē­ni­nās, un līdz ar to arī or­ga­nisms ka­lo­ri­jas sa­de­dzi­na par 2 līdz 4 pro­cen­tiem lē­nāk. Nav no­slē­pums, ka katrs lie­kais ki­lo­grams pa­lie­li­na sva­ru un lie­kā ķer­me­ņa ma­sa lie­ci­na par no­ve­co­ša­nos. Tā­pēc jā­pie­vērš uz­ma­nī­ba ēša­nas pa­ra­du­miem ik­die­nā, un tie ir jā­mai­na kaut vai ne­daudz, lai jus­tos un iz­ska­tī­tos la­bāk.

Dau­dzi cil­vē­ki sa­vā mā­jok­lī sa­ska­ras ar ne­pa­tī­ka­mu pro­blē­mu – pe­lē­ju­mu uz sie­nām. Pir­ma­jā mir­klī var šķist, ka tas nav ne­kas no­pietns, ta­ču ie­dzi­ļi­no­ties kļūst skaidrs, ka māj­vie­tas saim­nie­kiem tas var sa­gā­dāt ne­pa­tik­ša­nas nā­kot­nē.

Tē­ja ir viens no po­pu­lā­rā­ka­jiem dzē­rie­niem pa­sau­lē. Tā lie­lis­ki rem­dē slā­pes, to­ni­zē un lab­vē­lī­gi ie­tek­mē ner­vu sis­tē­mu. Tra­dī­ci­ja dzert auk­sto tē­ju pie mums at­nā­ku­si pirms ap­mē­ram 150 ga­diem no sil­ta­jiem dien­vi­diem. Šķiet, va­sa­rā tas ir dzē­riens, kas spēj vel­dzēt slā­pes. Pa­ņē­mie­ni, kā ga­ta­vo un lie­to auk­sto tē­ju, at­šķi­ras val­stīs ar kar­sto un auk­sto kli­ma­tu.

Tie, ku­ri sa­vā ēdien­kar­tē ie­kļauj ka­zas pie­nu, no­teik­ti zi­na tā vēr­tī­gās īpa­šī­bas.

Par za­ļa­jiem kok­tei­ļiem no­teik­ti vis­maz rei­zi būs dzir­dē­jis katrs, bet vai no­gar­šo­jis? Tiek uz­ska­tīts, ka, dze­rot za­ļos kok­tei­ļus, or­ga­nisms būs ve­sels un sār­mains. Un ar ko tad īs­ti za­ļie kok­tei­ļi ir iz­pel­nī­ju­šies sa­vu at­zi­nī­bu? Tie ir vēr­tī­gi, jo sa­tur hlo­ro­fi­lu. Ga­ta­vo­jot blen­de­rī za­ļo kok­tei­li, ta­jā sa­gla­bā­jas or­ga­nis­mam va­ja­dzī­gās šķiedr­vie­las, un, kā zi­nāms, za­ļu­mi sa­tur daudz šķiedr­vie­lu. Ir vēl kāds po­zi­tīvs as­pekts – tie ir lē­tā­ki ne­kā za­ļās su­las. Ta­ču no za­ļu­miem grū­ti ie­gūt lie­lu dau­dzu­mu su­las, un, ti­kai no tiem ga­ta­vo­jot kok­tei­li, tas būs rūgts. Tā­pēc za­ļos kok­tei­ļus vē­lams ga­ta­vot ko­pā ar aug­ļiem, tad tie būs gar­šī­gi un sal­di. Ja kok­tei­lis iz­nāk ne­salds, tam var pie­vie­not vēl vie­nu sal­du aug­li, pie­mē­ram, ba­nā­nu. Ja ir vē­lē­ša­nās, kok­tei­lim var pie­vie­not arī die­dzē­tus grau­dus. Ja kok­tei­lim iz­man­to ar­bū­zu, tad, pro­tams, ūdens nav ne­pie­cie­šams.

Lai labi garšo!

Aizvien biežāk mūsdienās tiek novērota saslimstība ar alerģiju. Tā ir paaugstināta jutība pret organismā vai vidē esošām specifiskām vielām – alergēniem. Indijas tradicionālā medicīnas sistēma ājurvēda izmanto dabiskus preparātus, diētu un dzīvesveidu, lai saglabātu labu veselību, arī cīnītos ar alerģiju un siena drudzi, kas parādās augu ziedēšanas laikā.

Stājas problēmas bieži vien ir saistītas ar mazkustīgu dzīvesveidu un to, ka daudz laika pavadīts, sēžot pie datora. «Stāja ir pierasta ķermeņa poza nepiespiesti stāvošam cilvēkam, kuru viņš ieņem bez liekas muskuļu piepūles, jeb līdzsvara stāvoklis starp ķermeņa muskuļu spēkiem un zemes gravitācijas spēku,» skaidro sporta kluba Atlētika trenere Evelīna Parhomenko. Viņa žurnālā Māja demonstrē vingrinājumus stājas uzlabošanai.

Ce­lu­līts vai apel­sī­na mi­zi­ņas sin­droms, kā to ne­re­ti dē­vē, mūs­die­nās sa­gā­dā ne ma­zums pro­blē­mu dau­dzām sie­vie­tēm. Ce­lu­līts – ne­glī­ta, ne­lī­dze­na āda – vis­bie­žāk pa­rā­dās uz gū­žām, cis­kām un ce­ļiem, arī uz vē­de­ra, kak­la un ro­kām. «Galvenais ie­mesls, kā­pēc ro­das ce­lu­līts, ir ka­pi­lā­rās un ve­no­zās asins­ri­tes, kā arī lim­fā­tis­kās sis­tē­mas trau­cē­ju­mi,» stās­ta ķer­me­ņa es­tē­ti­kas spe­ci­ā­lis­te Tat­ja­na Ču­do­va.

Sau­les­pu­ķu eļ­ļa, ko ie­gūst no sau­les­pu­ķu sēk­lām un ko pa­zīs­tam jau sen, no vi­sām augu eļ­ļām iz­ce­ļas ar vi­ta­mī­nu ak­ti­vi­tā­ti un nei­trā­lu gar­šu.