Pe­lē­ju­ms uz sie­nām. Ko iesākt?

© Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Dau­dzi cil­vē­ki sa­vā mā­jok­lī sa­ska­ras ar ne­pa­tī­ka­mu pro­blē­mu – pe­lē­ju­mu uz sie­nām. Pir­ma­jā mir­klī var šķist, ka tas nav ne­kas no­pietns, ta­ču ie­dzi­ļi­no­ties kļūst skaidrs, ka māj­vie­tas saim­nie­kiem tas var sa­gā­dāt ne­pa­tik­ša­nas nā­kot­nē.

Pe­lē­jums ir da­žā­du vei­du mik­ro­sko­pis­kas sē­nī­tes, kas iz­pla­tās ar spo­rām, tik­līdz tām ro­das lab­vē­lī­gi ap­stāk­ļi - mit­rums, sil­tums un slik­ta ven­ti­lā­ci­ja tel­pā. Tās pār­vie­to­jas pa gai­su tā plūs­mas ie­tek­mē. Tel­pās spo­ras var ie­nest vien­kār­ši - gan ar ap­aviem, gan ar ap­ģēr­bu, kam ir bi­ju­si sa­skar­sme ar pe­lē­ju­ma sē­nī­tēm, ta­ču tām ne­lab­vē­lī­gos ap­stāk­ļos pe­lē­ju­ma spo­ras ne­at­tīs­tī­sies. Pirms uz­sāk cī­ņu ar pe­lē­ju­mu, sva­rī­gi no­skaid­rot tā ie­mes­lus, lai tad ķer­tos pie ap­ka­ro­ša­nas ar pre­tpe­lē­ju­ma lī­dzek­ļiem, jo, cī­no­ties ti­kai ar se­kām, ne­vis cē­lo­ņiem, pe­lē­jums uz sie­nām pēc kā­da lai­ka ra­dī­sies no jaun­a.

Pa­lie­li­nāts mit­rums gai­sā

Vis­bie­žāk pe­lē­jums uz sie­nām ro­das tad, ja va­sa­rā bie­ži līst, arī ru­de­nī, kad ir drēgns un mitrs laiks. Tas iz­skaid­ro­jams ar pa­ze­mi­nā­tu tem­pe­ra­tū­ru un pa­lie­li­nā­tu gai­sa mit­ru­mu, ku­ra ie­tek­mē bie­ži ro­das kon­den­sāts uz iekš­sie­nām. Bie­žāk pe­lē­jums ro­das is­ta­bās, kas at­ro­das mā­jas ār­ējos stū­ros, jo ār­ējie stū­ri ir se­viš­ķi pa­kļau­ti pa­ze­mi­nā­tas tem­pe­ra­tū­ras ie­tek­mei. Arī van­nas is­ta­bās var no­vē­rot šo ne­pa­tī­ka­mo pa­rā­dī­bu, ta­ču tas jau ir vai­rāk sais­tīts ar pa­aug­sti­nā­tu mit­ru­mu, kad kar­stais tvaiks maz­gā­ša­nās lai­kā kon­den­sē­jas uz auk­stas sie­nas. Se­viš­ķi pro­ble­mā­tis­ki tas ir, ja van­nas­is­ta­bai ir ne­sil­ti­nā­ta ār­sie­na. Tā­pat pe­lē­jums mēdz bie­ži vei­do­ties flī­žu šu­vēs. Ša­jā ga­dī­ju­mā vē­lams flī­žu šu­ves ap­strā­dāt ar pe­lē­ju­ma no­ņem­ša­nas lī­dzek­ļiem, pie­mē­ram, Düfa Schim­me­len­tfer­ner. Pe­lē­ju­mu var iz­rai­sīt arī pā­rāk blī­va lo­gu kon­struk­ci­ja. Plast­ma­sas lo­gus ie­spē­jams blī­vi no­slēgt, tā­pēc līdz mi­ni­mu­mam caur tiem tiek sa­ma­zi­nā­ta gais­ma plūs­ma, bet tel­pā pa­aug­sti­nās tem­pe­ra­tū­ra un mit­rums. Daž­kārt iekš­tel­pās ir slik­ta gai­sa cir­ku­lā­ci­ja, tel­pas ne­tiek vē­di­nā­tas - tas arī vei­ci­na pe­lē­ju­ma ra­ša­nos uz sie­nām. Diem­žēl ne­pre­ci­zi­tā­tes būv­nie­cī­bas teh­no­lo­ģi­ju ie­vē­ro­ša­nā var sek­mēt šīs pro­blē­mas at­tīs­tī­bu. Bie­ži pe­lē­jums ro­das ve­cās ēkās, jo ta­jās ir slik­ta hid­ro­izo­lā­ci­ja, se­viš­ķi ja ir no pa­ma­tiem kāp­jošs mit­rums, ku­ra ie­tek­mē uz sie­nām vei­do­jas sā­ļi. Ie­spē­ja­ma sā­ļu un pe­lē­ju­ma kom­bi­nā­ci­ja. Ša­jā ga­dī­ju­mā cī­nī­ties ar pe­lē­ju­mu ir ilg­stošs, darb­ie­til­pīgs un dārgs pro­cess.

Sē­nī­tes ap­draud ve­se­lī­bu

Lai tel­pās no­dro­ši­nā­tu at­bil­sto­šu mit­ru­ma lī­me­ni, sva­rī­ga ir gai­sa tem­pe­ra­tū­ra - tai jā­būt ap­mē­ram 18 līdz 20 grā­di. Nor­māls mit­rums tel­pās ir 45 līdz 60 pro­cen­ti. Ja tas ir lie­lāks, tiek no­dro­ši­nā­ti lab­vē­lī­gi ap­stāk­ļi, lai mit­rums kon­den­sē­tos uz auk­stām virs­mām. Pe­lē­jums, kas vei­do­jas uz mit­rām sie­nām, ne ti­kai bo­jā ēkas vi­zu­ālo iz­ska­tu un kon­struk­ci­ju iz­tu­rī­bu, bet arī ne­ga­tī­vi ie­tek­mē cil­vē­ka ve­se­lī­bu - iz­rai­sa da­žā­das sa­slim­ša­nas, aler­ģi­ju. Ja tas ilg­sto­ši ne­tiek no­vērsts, ve­se­lī­bas pro­blē­mas var būt ļo­ti no­piet­nas. Sē­nī­tēm mēdz būt tok­sis­ka, aler­ģis­ka un pat kan­ce­ro­gē­na ie­tek­me. Pe­lē­ju­ma sē­ņu ie­dar­bī­bas re­zul­tā­tā var ras­ties as­tma, aug­šē­jo el­po­ša­nas ce­ļu sa­slim­ša­nas, sauss kle­pus, gal­vas­sā­pes. Ir pe­lē­ju­mu vei­di, kas iz­da­la kan­ce­ro­gē­nas vie­las, iz­rai­sot ak­nu un plau­šu vē­zi. Īpa­ši kai­tīgs pe­lē­jums ir bēr­niem, ve­ciem cil­vē­kiem, grūt­nie­cēm un tiem, kam ir pa­ze­mi­nā­ta imu­ni­tā­te.

Caur­vējš pa­līdz pret pe­lē­ju­mu

Lai no­vēr­stu sie­nu pe­lē­ša­nu, jā­veic vir­kne pa­sā­ku­mu. Vis­pirms sva­rī­gi veikt ār­sie­nu sil­ti­nā­ša­nu, ja tas ir ie­spē­jams, sie­nas jā­at­brī­vo no pe­lē­ju­ma, tās no­maz­gā­jot un iz­žā­vē­jot. Sie­nas var iz­žā­vēt, iz­man­to­jot kar­stā gai­sa ģe­ne­ra­to­ru (pū­tē­ju), bet vis­la­bāk kvar­ca lam­pu, kas iz­nī­ci­nās sē­nī­šu spo­ras ap­me­tu­ma slā­ņos, ne ti­kai virs­kār­tā, bet arī gai­sā. Kad sie­na ir iz­žā­vē­ta, tā jā­aps­trā­dā ar fun­gi­cī­da šķī­du­mu, pie­mē­ram, Düfa Sanierlösung. Ne­drīkst aiz­mirst, ka tel­pas ir jā­vē­di­na. Ja tel­pas ir la­bi ap­ku­ri­nā­mas un re­gu­lā­ri tiek vē­di­nā­tas, tad pe­lē­ša­nas ie­spē­jas tiek ie­ro­be­žo­tas. Vā­cu zi­nāt­nie­ki ir se­ci­nā­ju­ši, ka pa­rei­zi ir vē­di­nāt, ne­vis past­āvī­gi tu­rēt at­vēr­tas ven­ti­lā­ci­jas šah­tas, caur ku­rām iz­iet gai­sā sil­tums, - trīs līdz četr­as rei­zes die­nā uz piec­ām līdz piec­pa­dsmit mi­nū­tēm, ra­dot caur­vē­ju tel­pās. Tā­dā vei­dā no­tiek strau­ja gai­sa ap­mai­ņa, sa­vu­kārt sil­tu­mi­ner­tās tel­pu sie­nas ne­pa­spēj at­dzist. Svai­gais gaiss sa­vu­kārt pēc lo­gu aiz­vēr­ša­nas uz­silst sa­mē­rā ātr­i. Tā­dē­jā­di tiek ie­tau­pī­ta sa­mē­rā dār­gā sil­tum­ener­ģi­ja. Ide­āli, ja var at­ļau­ties mā­jās ie­bū­vēt gai­sa re­ku­pe­rā­ci­jas ie­kār­tas, kas sa­ma­zi­na sil­tu­ma zu­du­mus, past­āvī­gi vē­di­not tel­pas. Pe­lē­ju­ma pro­fi­lak­sei ir no­de­rī­gi arī pe­lē­ju­mu ka­vē­jo­ši ap­da­res ma­te­ri­āli, pie­mē­ram, spe­ci­ālas krā­sas mit­rām tel­pām, ku­ru sa­stā­vā eso­šie fun­gi­cī­di ka­vē pe­lē­ju­ma vei­do­ša­nos uz virs­mas, pie­mē­ram, Düfa Schim­mels­chut­zfar­be. Tā­pat ir ie­spē­jams pie­vie­not jeb­ku­rām dis­per­si­jas krā­sām pie­de­vas, kas ka­vē pe­lē­ju­ma vei­do­ša­nos - Düfa Schim­mel­stop.

Arī uz ēku ār­ējām sie­nām var vei­do­ties pe­lē­jums, ta­ču bie­žāk tās ir sū­nas un aļ­ģes. Li­kum­sa­ka­rī­gi, ka tās vei­do­jas ēkas zie­me­ļu pus­ē vai vie­tās, ko pil­nī­bā aizē­no lie­li ko­ki vai ci­tas ēkas. Ak­tu­āla ir kļu­vu­si ēku sil­ti­nā­ša­na un ar to sais­tī­tās pro­blē­mas. Sil­ti­nā­tu ēku sil­tu­ma at­de­ve ir ļo­ti zem­a, ār­sie­nu virs­ma ne­uz­silst. Ja mū­su vē­sa­jām nak­tīm se­ko sau­lai­na die­na, zie­me­ļu pus­ē vai ēnā eso­šā ār­sie­na pa­liek auk­sta. Sil­tais un mit­rais gaiss kon­den­sē­jas uz auk­stās virs­mas, pa­da­rot to mit­ru un garš­īgu gan pe­lē­ju­ma sē­nī­tei, gan sū­nām un aļ­ģēm. Ša­jos ga­dī­ju­mos var lī­dzēt ti­kai virs­mas ap­strā­de ar fun­gi­cī­du šķī­du­mu, pie­mē­ram, Düfa Sanierlösung un tam se­ko­jo­ša krā­so­ša­na ar fun­gi­cī­dus un al­gi­cī­dus sa­tu­ro­šām fa­sā­des krā­sām.

In­te­re­san­ti zi­nāt

* Ma­ķe­do­ni­jas Alek­sandrs, zi­not par pe­lē­ju­ma strau­jo iz­pla­tī­bu, pa­vē­lē­ja ie­smē­rēt ku­ģu mas­tu ko­ka pā­ļus un ap­šu­vu­mu ar olīv­eļ­ļu.

* Pirm­ās zi­ņas par pe­lē­ju­mu pa­rā­dī­ju­šās jau Bī­be­lē. Glāb­jo­ties no pe­lē­ju­ma se­kām, šķirsts ie­dar­vots.

* Pēt­nie­ki, kas 20. gad­sim­ta 20. ga­dos no­kļu­va ne­skar­ta­jās Se­nās Ēģip­tes fa­ra­ona Tu­tan­ha­mo­na ka­pe­nēs, no­mi­ra cits pēc ci­ta. Vi­ņu nā­ve ti­ka sais­tī­ta ar lās­tu se­na­jam fa­ra­onam. Vē­lāk no­skaid­ro­jās, ka at­ras­tās mū­mi­jas drē­bēs dzī­vo­ja pe­lē­ju­ma sē­nī­tes viens no paš­iem bīs­ta­mā­ka­jiem tās vei­diem.

Sa­ga­ta­vots sa­dar­bī­bā ar Mef­fert Bal­ti­ca UAB

Svarīgākais