Būtiskākais, kas jāzina par diētisko un ārstniecisko ķirbi

Re­ti ku­rā dār­zā ne­au­dzē ķir­bi. Tam pie­mīt di­ē­tis­kas un ārst­nie­cis­kas īpa­šī­bas. Bo­tā­ni­kā ķirb­ja aug­lis ir oga... lie­lā­kā oga pa­sau­lē.

Ķir­bī ir pie­tie­ka­mi daudz as­kor­bīn­skā­bes. Ķir­bis ir ba­gāts ar ka­ro­tī­nu (ta­jā ir 3 līdz 9 mg, da­žās šķir­nēs pat vai­rāk). Ķir­bi dē­vē par čem­pi­o­nu starp dār­ze­ņiem, ņe­mot vē­rā dzelzs dau­dzu­mu. Ķir­bī ir B, C, E, D, PP gru­pas vit­amī­ni, arī tāds rets vit­amīns kā T, kurš vei­ci­na viel­mai­ņu or­ga­nis­mā. Ķir­bī ir ne ma­zums va­ra, dzelzs un fos­fo­ra sā­ļu, kas lab­vē­lī­gi ie­tek­mē asins­ri­ti. Tā­pēc ķirb­ja ēdie­ni ie­tei­ca­mi, ja ir maz­asi­nī­ba, ate­ro­skle­ro­ze, ak­nu, nie­ru un sirds sli­mī­bas, hi­per­to­ni­ja. Īpa­ši vēr­tī­ga ir ķirb­ja su­la. Tā ir no­de­rī­ga, ja ir trau­cē­ta viel­mai­ņa, cu­ku­ra dia­bēts, ak­me­ņi nie­rēs. Ķirb­ju su­lu var lie­tot gan at­se­viš­ķi, gan ko­pā ar bur­kā­nu un ābo­lu su­lu. Ja ar ve­se­lī­bu viss ir kār­tī­bā, tad ķir­bi var iz­man­tot kos­mē­ti­kā - mas­ka no svai­ga vai vā­rī­ta ķirb­ja ko­pā ar au­gu eļ­ļu no­de­rēs jeb­ku­ra ti­pa se­jai. Biez­put­ra no smal­ki sa­rī­vē­ta ķirb­ja un no tā iz­spies­ta su­la der to­ni­zē­jo­šā no­lū­kā.

No ķirb­ja ga­ta­vo gar­šī­gus vis­da­žā­dā­kos ēdie­nus - sa­lā­tus, bie­zeņ­zu­pas, su­las, sa­ce­pu­mus, sau­tē­ju­mus un pan­kū­kas. Ku­li­nā­ri­jā iz­man­to ķirb­ja mīk­stu­mu, sēk­las, bet ķirb­ju sēk­lu eļ­ļu iz­man­to sa­lā­tu mēr­ču un ma­ri­nā­žu pa­ga­ta­vo­ša­nai. Uz­tu­rā var lie­tot pat stī­gas un zie­dus. Pras­mī­gi ku­li­nā­ri re­ko­men­dē no ķirb­ja mīk­stu­ma vei­dot gar­nē­ju­mu ga­ļas ēdie­niem. Šā­dā no­lū­kā ķirb­ja mīk­stu­mu sa­griež ku­bi­kos un vā­ra zem vā­ka uz vā­jas uguns ne­lie­lā ūdens dau­dzu­mā. Pēc tam sa­smal­ci­na put­rā, pie­vie­no sā­li un cu­ku­ru.

No­de­rī­gi!

* Ķir­bis ir pats ēr­tā­kais no dār­ze­ņiem, lai to uz­gla­bā­tu. Lai to sa­gla­bā­tu vai­rā­kus mē­ne­šus, nav ob­li­gā­ti ne­pie­cie­ša­mi spe­ci­ā­li ap­stāk­ļi. Pie­tiek, lai vie­ta bū­tu sau­sa.

* Ko­ši sārts ķir­bis var kal­pot kā ro­tā­jums vir­tu­ves vai is­ta­bas in­ter­je­ram, ta­ču to jeb­ku­rā mir­klī var iz­man­tot arī pār­ti­kā. Ja tas būs no iekš­pu­ses iz­žu­vis, tad ķir­bis jā­ie­liek ūde­nī, un tas at­kal būs kā svaigs.

Re­cep­tes

OTRAIS ĒDIENS

Cepts ķir­bis

Sa­stāv­da­ļas: 500 g ķirb­ja, 2 ēdam­ka­ro­tes pa­nē­tu sau­si­ņu, cep­ša­nai - sau­les­pu­ķu eļ­ļa,

sāls pēc gar­šas.

Pa­ga­ta­vo­ša­na: ķir­bi no­tī­ra, ap­sā­la, ap­vā­ļā sau­si­ņos un ap­cep no abām pu­sēm, ka­mēr ie­gūst zel­tai­nu no­krā­su. Pa­sniedz ar krē­ju­mu.

DESERTS Hal­va Aus­tru­mu pa­sa­kas

Sa­stāv­da­ļas: 450 g ķirb­ja, 550 ml pie­na, 1 ēdam­ka­ro­te ro­zī­ņu bez kau­li­ņiem, 2 ēdam­ka­ro­tes au­gu eļ­ļas, 8 ēdam­ka­ro­tes cu­ku­ra, 3 ēdam­ka­ro­tes riek­stu, tēj­ka­ro­te kar­da­mo­na, 2 tēj­ka­ro­tes man­nas.

Pa­ga­ta­vo­ša­na: no­tī­ra un sa­smal­ci­na uz rī­ves ķir­bi, pie­vie­no 0,5 l pie­na, man­nu, ro­zī­nes un kar­da­mo­nu. Ļauj, lai sāk vā­rī­ties. Ob­li­gā­ti jā­mai­sa, lai ne­pie­deg. Kad šķid­rums ir iz­tvai­ko­jis un sa­bie­zē­jis, pie­vie­no riek­stus un au­gu eļ­ļu. Liek pla­ka­nā for­mā un ļauj, lai at­dziest. Sa­griež ga­ba­li­ņos un pa­sniedz.