Imants Vīksne / Autori

Vairāk nekā iepriekšējos Jāņos un vairāk nekā parastās brīvdienās – četru svētku dienu laikā policija noķērusi virs simta šoferu, kas pie stūres sēdās reibumā. Ir arī divi līķi, tomēr te alkohols nav pie vainas. Vienā gadījumā plikas riepas, otrā nepamanīts motocikls.

«Bumbulējas» – tā uz jautājumu, ko viņi tur dara, atbild kāds Neatkarīgās uzrunāts darbinieks. Jau pāris nedēļu Inčukalna gudrona dienvidu dīķa saturs netiek smelts, kauss celtnim noņemts.

«Sakām tieši un noteikti – Krievijas spēku Ukrainā nav,» šos vārdus Krievijas prezidents Vladimirs Putins teica 16. aprīlī televīzijas tiešraidē. Ukraina un to atbalstošās rietumvalstis izmisīgi cenšas pierādīt, ka Putins melo, taču tas ir gana sarežģīts uzdevums, jo pati Ukraina karu ar Krieviju oficiāli joprojām dēvē par antiteroristisku operāciju.

Viss, ko caur televīziju, radio un internetu runā Krievija, ir smalka manipulācija, ko cilvēkiem jāmācās filtrēt. Pasaule sadalīta trijās Krievijas auditorijās – iekšējā, Austrumeiropas, Rietumeiropas –, un katrai par vienu un to pašu notikumu tiek piegādāti atšķirīgi akcentēta informācija.

Kā nepazaudēt sešus miljonus eiro un vienlaikus nedarīt papildu darbus, kas nākuši klāt kā izpildītāja risks, – tā ir uzņēmuma Skonto būve vadītāja Gunta Rāvja dilemma. Kamēr tā nav atrisināta, darbus Inčukalna gudrona dīķos pārtraukt nedrīkst, jo citādi pasūtītājs Valsts vides dienests (VVD) to iztulkos kā vienpusēju atkāpšanos no līguma pildīšanas, un sekos pamatotas juridiskas sankcijas.

Riteņbraucēju Rīgas ielās kļūst arvien vairāk, taču tā vietā, lai dabiski iekļautos satiksmes plūsmā, viņi rada kaitinošu jucekli – tiesību nav, zināšanu arī, toties nesodāmības apziņas pārpārēm. Ceļu policijai jādomā par efektīvākiem līdzekļiem velosipēdistu ganīšanā nekā barga noraudzīšanās iztālēm.

To nepateica nedz pirmstiesas izmeklēšana, nedz pirmā un tagad arī otrā instance – ko Elīna Pupiņa saskatīja savā slepkavā, un nav šaubu, ka arī izvarotājā Jānī Gaigalā. Kāpēc viņa tā tiecās pie šā labā maizē izlaistā draņķa? Kādēļ neredzēja daudzos brīdinājuma signālus? Elīnas māsai Agnesei ir tikai viens izskaidrojums. Mīlestība viņai bija aizmiglojusi acis: «Elīna savos 23 gados jau bija nobriedusi ģimenes veidošanai. Viņa gribēja mīlēt un tapt mīlēta. Tik uzticīga un naiva.»

Uzņēmums Augstsprieguma tīkls izsludinājis projektēšanas un būvniecības iepirkumu trešajā, noslēdzošajā, Kurzemes loka kārtā. Savukārt Jūrmalas dome izsludinājusi cīņu pret jauno elektrolīniju.

Pat Ķemeru Nacionālais parks, kas citkārt konfliktē ar vietējiem iedzīvotājiem, saprot, ka latviešu kapu tradīcija ir svarīgāka par biotopu saudzēšanu. Ragaciemam steidzami nepieciešama jauna kapsēta, taču ieceri boikotē kāds rīdzinieks ar grūti saprotamiem motīviem – Gints Kauniste.

Latvijas prezidentūra tuvojas noslēgumam, daudz naudas iztērēts, taču viesnīcās peļņas skaitīšanas festivāls tā arī nav sācies. Eirobirokrāti tik vien spējuši kā kompensēt nozarei Krievijas tūristu skaita kritumu un Ukrainas kara dēļ uz mūsu reģionu neatbraukušās grupas.

Kamēr Latvijas inteliģenci pārstāvošie narkomāni caur Saeimu pūlas panākt, lai viņi vismaz kāsi drīkstētu legāli uztīt, Eiropas Savienības narkotiku apkarošanas aģentūras (EMCDDA) jaunākais pētījums liecina, ka tā darīt nevajadzētu vis. Marihuāna Eiropā ir visplašāk lietotā narkotika un arī galvenais atkarības izraisītājs. Šī viela ir arī visbiežākais ar narkotikām saistīto noziegumu iemesls.

Uzņēmums Skonto būve un tā vācu apakšnieks MUEG izvairās formulēt, kas pašlaik notiek Inčukalna gudrona dīķos: darbi ir pārtraukti, apturēti vai tikai tehnoloģiski iepauzēti. Toties spēki tiek pielikti, lai izspiestu no šā projekta vēl vairāk naudas, turklāt nu jau spiediens tiek izdarīts ne tikai uz politiķiem un ierēdņiem, bet arī žurnālistiem.

«Esmu gandarīts, ka aizsardzības nozare, aktīvi veicinot NATO dalībvalstu kravu tranzītu caur Latviju, dod savu nozīmīgu ieguldījumu valsts ekonomikas stimulēšanā,» tā 2010. gada aprīlī, tiekoties ar vietējiem loģistikas kompāniju pārstāvjiem, vēstīja aizsardzības ministrs Imants Lieģis.

Cilvēki, kas brauc ar trolejbusu, autobusu vai kaut kādu automašīnu mēdz uzskatīt, ka braukt ar motociklu ir bīstami. Var nokrist un nomirt. Taču patiesībā braukšana ar motociklu paildzina dzīvi, jo uzlabo dzīves kvalitāti. Nu kur gan ir redzēts nelaimīgs motociklists!

Pēc ilgām mokpilnām diskusijām valdībā beidzot pieņemti jaunie Ceļu satiksmes noteikumi – atlicis vien pielabot to spēkā stāšanās datumu. Tas būs 2016. gada 1. janvāris.

Piecas lietas, par ko jāaprunājas ar bērniem, pirms skolas brīvlaiks viņiem nav galīgi sagrozījis galvu: kā uzvesties pie ūdens, kā lietot plīti un visādus elektriskus verķus, kam zvanīt, ja gadījusies kāda nopietna ķibele, ka, ejot kaut kur projām, jāapziņo vecāki un visbeidzot – ka pamestas ēkas un būvlaukumi nav īstā vieta izklaidēm.

Ar tvītu «mēs esam caurspīdīgi» NATO publiskojusi šā gada militāro mācību operāciju sarakstu, un tajā sava vieta ierādīta arī Latvijai. Šonedēļ pirmās vienības jau devušās uz sauszemes un gaisa vingrinājumu Saber Strike (Zobena cirtiens), kas Baltijas valstīs norisināsies no 8. līdz 19. jūnijam un pulcēs vairāk nekā 6000 karavīru no Kanādas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Slovēnijas, Lielbritānijas un ASV.

Tuvojoties noslēgumam publiskajām debatēm par jauno aizsardzības koncepciju, tās apmeklē arvien mazāk prominenču, tajā pašā laikā Aizsardzības ministrija apgalvo, ka pieaicinātie militārie eksperti un atnākušie interesenti nerunā tukšumā

Eiropas Komisija publiskojusi precīzus aprēķinus, cik Āfrikas bēgļu katrai no dalībvalstīm būs jāapsaimnieko turpmākajos divos gados, ja dalībvalstu vairākums apstiprinās tās izstrādāto priekšlikumu. Latvijai jāuzņem 737 bēgļi, un gluži simboliski mūsu robežsargi šajās dienās Vidusjūrā izglābuši kārtējo bariņu nabagu. Tas noticis kopīgās ES valstu īstenotās operācijas laikā.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece pārmet Latvijas Avīzes īpašniekiem apdraudējumu vārda brīvības un žurnālistikas pamatprincipiem, savukārt Latvijas Avīzes īpašnieki pārmet I. Mūrniecei politiska spiediena izdarīšanu uz neatkarīgu mediju. Stāsts ir par laikraksta dibinātāja Voldemāra Krustiņa iespējamo atbrīvošanu – it kā viņa atšķirīgo uzskatu dēļ valsts prezidenta vēlēšanu kontekstā.

Valdības dienaskārtībā vakar bija četru arodskolu slēgšana. Apstākļi un iemesli katrā gadījumā specifiski, taču vienojošais cēlonis – pietrūkst bērnu. Vienu skolu likvidējot, cita tiek paglābta, vismaz uz dažiem gadiem. Skrundas, Alsviķu un Jaungulbenes arodskolu vēsture strauji tuvojas finālam.

Pēc ilgstošas ziņu vākšanas un domāšanas Uzņēmumu reģistrs atlicis biedrības SOS Palīdzība Ukrainas armijai reģistrāciju – iemesls Ārlietu ministrijas bažas par «risku Latvijas valsts drošībai un reputācijai», kā arī Drošības policijas uzskats, ka brīvprātīgo vienību darbība Ukrainas dienvidaustrumos «nav vērtējama viennozīmīgi».