Vācijai paliek bail. Tiek sperti soļi Baltijas valstu aizsardzības virzienā

Pastāvīgā dronu parādīšanās ir piespiedusi Eiropas valstis ap Baltijas jūru apvienoties, lai aizsargātos pret jaunajiem draudiem. Tās plāno izveidot darba grupu, kas ļaus ātri reaģēt uz pieaugošo hibrīduzbrukumu skaitu, paziņoja Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrinds, informē "The Moscow Times".

"Mērķis ir izveidot darba grupu, kas nodrošinās ātru informācijas apmaiņu," Dobrinds sacīja tikšanās priekšvakarā ar kolēģiem no septiņām citām NATO valstīm, kas robežojas ar Baltijas jūru. "Ārvalstis katru dienu cenšas uzbrukt un graut demokrātiju, drošību un ekonomiku ES valstīs." Pieaugošais incidentu skaits ietver dronu iebrukumus un mēģinājumus sabotēt zemūdens kabeļus un gāzes cauruļvadus. Lai gan iepriekš neidentificēti droni šķita izlūkošanas lidmašīnas, augustā divas reizes Leipcigas/Halles lidostā un tās tuvumā tika atrasti droni ar sprāgstvielām, tostarp netālu no Ukrainas militārās transporta lidmašīnas. Šis hibrīdkarš vairs nav "tas hibrīds", žurnālam "Politico" sacīja bijusī NATO ģenerālsekretāra vietniece Kamilla Granda, kura tagad vada Eiropas Aerokosmosa, aizsardzības un drošības asociāciju. Netālu no Leipcigas lidostas atrastie droni ar sprāgstvielām liecina, ka Vācija ir "apdraudēta", paziņoja kanclers Frīdrihs Mercs.