Dārgā prezidentūra viesnīcas nepārpilda

Aplēses liecina, ka nekāds tūrisma bums Rīgā nav sācies un eirokrāti knapi nokompensē Krievijas tūristu atbirumu. Labi ir vien tām viesnīcām, kas atrodas tiešā tuvumā prezidentūras mājvietai – Nacionālajai bibliotēkai. Lai mīkstinātu nepopulāro iespaidu, ko sabiedrībā rada Latvijas prezidentūras 100 miljonu eiro augstie tēriņu griesti, organizatori bieži uzsver, ka izdevumi atgriezīsies valsts budžetā nodokļu ieņēmumu veidā © F64

Latvijas prezidentūra tuvojas noslēgumam, daudz naudas iztērēts, taču viesnīcās peļņas skaitīšanas festivāls tā arī nav sācies. Eirobirokrāti tik vien spējuši kā kompensēt nozarei Krievijas tūristu skaita kritumu un Ukrainas kara dēļ uz mūsu reģionu neatbraukušās grupas.

Latvija Eiropas Savienības Padomē prezidē no 1. janvāra līdz 30. jūnijam. Kopumā pie mums būs norisinājušies apmēram 200 dažāda līmeņa un satura pasākumi, atbraukuši 25 000 prezidentūras viesu un 700 žurnālisti. Šie skaitļi iedvesmoja uzņēmējus. Turklāt šoreiz nozare pacentās būt īpaši viesmīlīga. Lai neaizbiedētu viesus, kā tas iepriekš notika Rīgā pasaules hokeja čempionāta laikā 2006. gadā, cenas pakalpojumiem neuzskrūvēja. Jāatgādina – toreiz viesi darīja visu, lai tikai nenāktos nakšņot ilgāk un – jo īpaši – lai nevajadzētu to darīt galvaspilsētā. Uz prezidentūras laiku viesnīcnieki savu apetīti laipni iegrožojuši, tomēr rezervāciju apjomu tas nav vairojis. Ierēdņi ātri atbrauc, ātri izrunā, kas nu kuram runājams, un ātri aizbrauc. Ģimenes līdzi neņem.

Pīrāgs sakrities

«Diemžēl realitāte nav tāda, kā cerējām,» atzīst Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Aprēķini par prezidentūras pienesumu taps pēc tās beigām, taču jau tagad esot redzams, ka būtiska pieauguma nozarē nav. Daļēji gan būšot kompensēts Krievijas tūristu skaita kritums un neatbraukušie tālo galamērķu tūristi. Latvija robežojas ar Krieviju, Ukraina un karš netālu, tāpēc tūristu grupas mūsu reģionam met apkārt ar līkumu. Protams, bez prezidentūras situācija būtu vēl sliktāka. Santa Graikste teic: «Jūlijs un augusts izskatās patukšs, lai neteiktu – bēdīgs.» Viesnīcas Tallink Hotel vadītājs Valdis Portnajs paredz, ka vasaras mēnešos papildus prezidentūras beigām savu lomu spēlēs arī Jūrmalas pieejamība. Iepriekš kūrortpilsētai pilnībā pietika ar krieviem, kas sabrauca uz konkursu Jaunais vilnis un tad arī ilgāk uzkavējās Latvijā. Taču tagad organizatori konkursu pārcēluši uz sev politiski draudzīgāku vietu un Jūrmala pretendē arī uz Rīgas tūristiem. Vēl viens faktors esot jaunie viesnīcu projekti – nozarei labākos laikos uzsākti, tagad tie pabeigti un pretendē uz to pašu tūrisma pīrāgu, bet tas pretēji prognozēm tikai sarūk.

Labi pietuvinātajiem

Galvenās ieguvējas no prezidentūras pasākumiem ir Nacionālās bibliotēkas tuvumā esošās viesnīcas Radisson Blu Daugava un Bellevue Park Hotel Riga. Prezidentūras komunikācijas vadītāja Linda Jākobsone skaidro, ka attālums bija kritērijs pat iepirkuma noteikumos, – šīm triju un četru zvaigžņu viesnīcām jāatrodas ne tālāk par 2500 metriem no bibliotēkas. «Vairākumā pasākumu delegāti paši maksā par dzīvošanu, un prezidentūra tos nenodrošina ar transportu. Izdevumu limits par vienu nakti viesnīcā noteikts 140 eiro, kas atbilst ES dalībvalstu noteiktajam ārvalstu komandējumu limitam par viesnīcu pakalpojumiem.»

Viesnīcas, kurās aicināti palikt ārvalstu viesi, izvēlētas iepirkumā par viesnīcu pakalpojuma nodrošināšanu, un pavisam Rīgā ir 20 šādas viesnīcas, bet vēl trīs – Jūrmalā, kur arī notiek ievērojams skaits prezidentūras pasākumu. Latvijas valsts apmaksā uzturēšanās izdevumus vien delegāciju vadītājiem – ministriem, valstu vai valdību vadītājiem. Viņi attiecīgi tiek izmitināti pieczvaigžņu viesnīcās. Tāpat tiekot uzņemti arī mūsu valsts līderi, kad dodas ārzemju komandējumos.

Lielākais ieguvējs

Salīdzinājumā ar viesnīcām, iespējams, labāk prezidentūras naudas pelnīšanā veicies restorāniem, jo ēst grib arī tie prezidentūras viesi, kas Rīgā nenakšņo. Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā redzams, ka daudzi ēdinātāji saņēmuši pasūtījumus eirokrātu barošanai. Bet ļoti liels ieguvējs no prezidentūras varētu būt uzņēmums Baltijas ceļojumu grupa, kas nodrošina ceļojumu aģentūru pakalpojumus prezidentūras vajadzībām: veic dalībnieku akreditāciju, drukā identifikācijas kartes, rezervē viesnīcas, aviobiļetes. Gan gadījumos, kad delegāti maksā paši, gan tajos, kad maksātāja ir Latvija. Pērn, gatavojoties prezidentūrai, valsts iegādājās no šā uzņēmuma pakalpojumus vairāk nekā miljona eiro vērtībā (1 134 000 EUR bez PVN). Iepirkuma procedūras veids bija «līguma slēgšanas tiesību piešķiršana, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu». Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka šogad sarunu procedūras kārtībā papildus piešķirts vēl tikpat (divi iepirkumi pa 566 900 EUR bez PVN).

Baltijas ceļojumu grupas Korporatīvo pasākumu un konferenču nodaļas vadītāja Galina Bukovska komentē: «Mums kā uzņēmumam šis projekts ir devis lielu darba apjomu, ļoti vērtīgu pieredzi un treniņu mūsu cilvēkiem apkalpot šāda mēroga pasākumus visaugstākajā līmenī. Šajā nozarē strādājam jau vairāk nekā 15 gadus, un uz šo brīdi projekts veido apmēram vienu desmito daļu no mūsu uzņēmuma apgrozījuma.» Prezidentūras ieguvumi gan neesot rēķināmi tikai tūlītējos nozares ienākumos. Atdeve esot sagaidāma arī nākotnē, jo katrs viesis sev līdzi aizvedis labus iespaidus par Latviju. Jebkurš šāda līmeņa pasākums ir labs valsts mārketingam.



Latvijā

Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno tērēt mazāk nekā kaimiņi Lietuvā un Igaunijā – svētkiem vislielāko budžetu atvēlējuši lietuvieši, savukārt dāvanas mazāk iegādāsies igauņi.

Svarīgākais