Imants Vīksne / Autori

Eiropas Savienības Austrumu partnerības Rīgas samits ar savu oficiālo dienaskārtību, visticamākais, ilgi atmiņā nepaliks, jo nekādus svarīgus politiskus lēmumus tajā nav plānots pieņemt.

Nu jau arī Jūrmalas pilsēta nezina, ko darīt ar mežacūkām – tāpat kā Rīga. Politiķi nespēj izšķirties starp pragmatisku lēmumu – pilsētās ienākušos dzīvniekus izšaut un utopisku iedomu – tos ķer, likt būrīšos, vest ceļojumā uz attālākām vietām, lai ķertu atkal, kad tās atgriezīsies.

Tālu ekskursiju organizatoram A. P. Auto, kas labāk pazīstams Liepājas pusē kā tūrisma aģentūra Ap sauli, nule nācies piedzīvot nepatīkamus brīžus baņķieru dēļ.

Austrumu partnerības samitā, kas ir Latvijas prezidentūras svarīgākais notikums, nekas svarīgs, visticamākais, nenotiks. Krievija elpo pakausī. Taču tas nemazina mūsu reģiona diplomātu vēlmi pasniegt šo notikumu par ļoti nozīmīgu. Galu galā tik daudz VIP personu vienkopus šai pusē sen nav pulcējušās.

Viena no retajām vietām pilsētā, kur rīdzinieki līdz šim drīkstēja palaist savus suņus izskrieties pēc sirds patikas, bija Biķernieku mežs. Tagad te pie priedēm saspraustas zīmes Tikai ar pavadu. Kaut kur mežā esot arī tādas, kas iezīmē no pavadām brīvo zonu (Neatkarīgajai tādas gan neizdevās nedz uziet, nedz arī kādu tās redzējušu suni sastapt).

Valstij piederošais uzņēmums Valsts nekustamie īpašumi izrādījies lielāks Krievijas prezidenta Putina advokāts nekā Krievijas vēstniecība.

Lattelecom Rīgas 25. jubilejas maratons ar laika apstākļiem dalībniekus nelutināja, toties lutināja ar sportiskiem panākumiem – pārspēti vairāki rekordi, turklāt arī latviešiem bija iemesls kāpt uz pjedestāla.

Par Eiropas Savienības naudu sabīdītais Dabas aizsardzības pārvaldes mežizstrādes rūpals Gaujas nacionālā parka liegumā tuvojas likumsakarīgam sodam – Valsts meža dienests uzsācis administratīvo lietvedību par neatļautu mežsaimniecisko darbību klusajā periodā, ko regulē parka individuālie aizsardzības noteikumi.

Latvija var iebilst uz veselību pret bēgļu uzņemšanu, taču izņēmuma tiesības atteikties no Eiropas Savienības akceptēta kopīga risinājuma bēgļu sadalē būs vienīgi Lielbritānijai, Īrijai un Dānijai. Kompromiss ir panākts.

Lai jūnijā pilnvarotu Eiropas Komisiju sarunām ar Amerikas Savienotajām Valstīm par brīvās tirdzniecības līgumu (TTIP), Briselē pašlaik tiek zīmētas sarkanās līnijas. Tūkstoš lapu biezajā līguma uzmetumā interešu, domstarpību un pretrunu ir vairāk nekā saprašanas, tāpēc uz pārējo ES dalībvalstu fona Latvijas pasivitāte izbrīna.

Inčukalna gudrona smelšanas projektā prieks par drīzo dienvidu dīķa dibena sasniegšanu izrādījies pārsteidzīgs. Dibens gan nekur nav pārvietojies, toties dīķa tilpums, saskaņā ar ģenerāluzņēmēja Skonto būve versiju, pieaudzis par 45%, tāpēc papildus tiek prasīti 11 miljoni eiro. Tas kopējos projekta tēriņus, pēc Neatkarīgās aprēķiniem, uzaudzētu virs 57 miljoniem eiro.

Pēdējā Eiropas diktatora titulu Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko jau pērn ir atdevis Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Ārpolitikas lietpratēji saskata indikācijas, ka Baltkrievija vēlas tuvināties Eiropas Savienībai, tomēr tas nenozīmē, ka Baltkrievija ir gatava attālināties no Krievijas savai ekonomikai nedrošā attālumā.

Skaidrot, skaidrot, skaidrot līdz brīdim, kamēr krieviem vairs negribas dzert šņabi pie Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā – ne 8., ne 9. maijā, ne arī kādā citā datumā. Šī ir Latvijas maigās varas stratēģija, ko vēstures un politikas lietpratēji centās formulēt ceturtdien Kara muzejā rīkotajā konferencē 9. maijs – vēsture, politika, propaganda? Kāpēc vēsture ir arī šodiena?. Latvijai Otrā pasaules kara beigas nav pamats līksmībai, drīzāk sērām.

Satraukumu par velosipēdistu tiesību ierobežošanu un aplikšanu ar jauniem pienākumiem izraisījis nevis pats jauno Ceļu satiksmes noteikumu projekts, bet gan tenkas par to.

Latvijai nevajadzētu pretoties Vidusjūras izskaloto bēgļu uzņemšanai, lai gadījumā, ja līdzīgi bēgļu plūdi sāktos uz mūsu austrumu robežas, varētu prasīt adekvātu solidaritāti no pārējām Eiropas valstīm. Taču būtiskais jautājums ir par bēgļu uzņemšanas nosacījumiem. Latvija nebūt negrasās piedāvāt visai Āfrikai – brauciet pie mums un dzīvojiet kartona kastēs.

Līdzīgi kā Karlsons, vīrelis ar propelleri uz muguras, iranizēja Bokas jaunkundzi, publicists un žurnālists Lato Lapsa iranizē Latvijas Republikas Drošības policiju.

Uz diviem riteņiem vairs nevar nostāvēt. Velosipēds krīt apkārt, nemaz nerunājot par 400 kilogramu smagu hārli. Seniora vestibulārais aparāts pretēji sava saimnieka vēlmēm ir atgriezies bērnībā un tagad 73 gadu vecumā apmācāms no jauna. Taču tas nav iemesls motobraukšanu mest pie malas.

«Kriminālprocesa likums tā ir uzbūvēts. Mēs lūdzam, tiesa nevar, prokuratūra negrib. Tas ir apburtais loks,» saka Pupiņu ģimenes advokāts Andris Baumanis. Vakar kļuva skaidrs, ka arī otrās instances tiesa nevērtēs visai ticamo versiju, ka Elīna Pupiņa pirms nogalināšanas tika sadistiski izvarota, iespējams, grupā un, iespējams, arī filmēta. Lieta nav attiecīgi kvalificēta.

Par Baltijas jūrā nogremdētajiem ķīmiskajiem ieročiem jāsatraucas ne tāpēc, ka tie pēkšņi būtu kļuvuši bīstamāki nekā pirms desmit, divdesmit vai trīsdesmit gadiem.

Tūlīt apritēs trīs gadi kopš Elīnas Pupiņas nāves. Jaunā sieviete mira no sava šķietamā drauga Jāņa Gaigala rokas – Neatkarīgā par to daudz rakstījusi, runājusi ar un par viņas vecākiem Aiju un Mihailu, māsu Agnesi. Vakar viņi rīkoja plašāku preses konferenci, jo arī otrajā tiesu instancē lieta, šķiet, virzās aplamā gultnē un slepkavam spīd salīdzinoši maigs sods par neaprēķinātu spēku.

Jaunās automašīnas Latvijas iedzīvotājiem nav vajadzīgas tādā skaitā, kādā tās grib pārdot dīleri. Tāpēc viņi ķērušies pie aplinkus metodēm sava tirgus paplašināšanai – ar jaunu normatīvu palīdzību samazinot lietoto automašīnu tirgus daļu un vienlaikus vairojot sabiedrībā uzskatu, ka braukt ar vecu mašīnu ir apkaunojoši un kaitīgi.

Partija Latvijas attīstībai ir salīdzinoši maza, vāji atpazīstama un arī Saeimā nav pārstāvēta, tomēr tās kampaņa partnerattiecību likuma pieņemšanai ir guvusi vērā ņemamu rezonansi. Jautājums tikai, vai partijai izdosies šo it kā pastāvošo problēmu pārvērst reālās vēlētāju balsīs, jo socioloģiskajās aptaujās liegums precēties viena dzimuma pāriem Latvijas problēmu topā neparādās.