Rīgas samitā diži vien sastrēgumi

Eiropas Savienības Austrumu partnerības Rīgas samits ar savu oficiālo dienaskārtību, visticamākais, ilgi atmiņā nepaliks, jo nekādus svarīgus politiskus lēmumus tajā nav plānots pieņemt.

Latvijas īpašo uzdevumu vēstnieks Austrumu partnerības jautājumos Juris Poikāns ceturtdien intervijā Latvijas Radio pavisam godīgi atzina: «Katrā samitā nevar parakstīt svarīgus politiskus dokumentus.» Tātad Rīgas deklarācija būs nesvarīgs dokuments, un tik pieklājīgu politisko pārstāvniecību tas izpelnās vien tāpēc, ka valstu līderiem ir citas – aktuālākas – lietas, par ko parunāties. Piemēram, nepaklausīgās Grieķijas finanšu problēmas.

Saskaitījās vakariņās

Lai arī baumots tika visādi, Ārlietu ministrija augsto viesu sarakstos vakar pēcpusdienā nekādas dižās izmaiņas nebija veikusi. Eiropas Savienības (ES) valstis tiek pārstāvētas premjeru un prezidentu līmenī, izņemot Luksemburgu, Īriju un Spāniju, kur ir iekšpolitiskas dabas problēmas, tāpēc tās pārstāvētas ārlietu ministru līmenī. Pārējie visi esot ceļā. Arī britu premjers Deivids Kamerons. Tāpat sešu partnerības valstu delegāciju vadībā oficiālas izmaiņas nebija veiktas, kaut gan aģentūras jau droši ziņoja, ka Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs neieradīsies. Viņš esot aizņemts ar jaunu starptautisku sporta spēļu organizēšanu. Tās gan sākas tikai 12. jūnijā, kas liek domāt, ka sports ir tikai formāls aizbildinājums. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko neierodas noteikti. Arī par Armēnijas prezidenta ierašanos runāja visādi, tomēr Ārlietu ministrija baumas neapstiprināja. Kas galu galā uz Rīgu atbraucis, kas – nē, acīmredzot kļuva zināms tikai pie vakariņu galda.

Iespējams, skepsi par samitu vairo daudzie nē, ko jau laikus teikuši paši diplomāti un politiķi. Pēc Reuters ziņām, Armēnija un Baltkrievija jau piedraudējušas, ka Rīgas deklarāciju neparakstīs, ja tajā kaut ar pušplēstu vārdu tiks pieminēta Krievijas anektētā Krima. Arī Kalnu Karabahas konflikta piesaukšana var izraisīt vienas vai otras konfliktējošās puses iebildumus. Vācijas kanclere Angela Merkele pirms došanās uz Rīgu uzrunāja Bundestāga deputātus un sacīja, ka Austrumu partnerības projekts nav ES paplašināšanās politikas instruments, tāpēc «mēs nedrīkstam modināt veltas cerības, kuras nespējam piepildīt». Šāds mājiens ar mietu ir ļoti nepatīkama vēsts Moldovai, Gruzijai un Ukrainai, kuras, neraugoties uz savām robežproblēmām, tomēr cer tuvināties ES. Arī uz bezvīzu režīmu cerību nav. Ir cerības vien uz to, ka Rīgas deklarācijā varbūt apsolīs parunāt par to nākamgad, bet te jāatgādina, ka deklarācija pēc būtības nav valstīm saistošs dokuments, bet gan tāda labas gribas apņemšanās, kas var tikt un var arī netikt izpildīta atkarībā no reālajiem apstākļiem.

Milzīga lokālā ietekme

Lai arī globāli Rīgas samita ietekme būs maza, lokāli tā ir milzīga, visnotaļ prozaiska iemesla dēļ. Sastrēgumi. Kustība Pārdaugavā un centrā burtiski paralizēta. Neskaitāmas ielas slēgtas, ap dažādām samitam pakārtotām norises vietām apstāties aizliegts. Tad nu visi ar privāto transportu stumdās turp atpakaļ, bet nekur aizbraukt nevar. Garu degunu autovadītājiem var rādīt tramvaju lietotāji, velosipēdisti un gājēji.

Sāpīgākā, protams, ir Akmens tilta slēgšana. Saskaņā ar Satiksmes departamenta datiem diennaktī Akmens tiltu šķērso vairāk nekā 52 000 automašīnu. Tātad šis slogs jāuzņem pārējiem trim tiltiem, kuru noslodze pīķa stundās tāpat jau ir maksimāla. Turklāt Salu tilts tiek remontēts.

Vēl lielāki satiksmes ierobežojumi Rīgā bija 2006. gadā NATO samita laikā. Slēgts arī Kalnciema pārvads un iela. Taču toreiz tika izsludināta brīvdiena, attiecīgi daudz mazāk cilvēku devās ar mašīnām ielās nekā tagad – parastās darbdienās.

Vai politiķu biedrošanos varētu padarīt mazāk traucējošu rīdziniekiem, vismaz neslēgt Akmens tiltu? Rīgas dome iesaka vaicāt to Drošības policijai. Sastrēgumi patiešām lieli, taču pašvaldība vien formāli saskaņojot tās pieprasījumus.

Apdraudētie jāsargā

Drošības policijas vērtējumā «Austrumu partnerības laikā ieviestie ierobežojumi ir samērīgi ar mūsu valsts pienākumu garantēt drošību ārvalstu augstākajām amatpersonām viņu vizītes laikā Latvijā». Iestāde Neatkarīgajai sniedz sekojošu skaidrojumu:

«Austrumu partnerības samitu apmeklēs aptuveni 40 ārvalstu delegācijas, un šī pasākuma laikā Drošības policijai sadarbībā ar Militāro policiju ir jānodrošina aptuveni 60 augstākā līmeņa ārvalstu amatpersonu drošība. Turklāt vairākām no šīm aizsargājamajām ārvalstu amatpersonām ir augsts apdraudējumu līmenis viņu valstīs, un Latvijai kā uzņemošajai valstij ir jānodrošina atbilstoši šo amatpersonu drošības pasākumi arī viņu vizītes laikā Latvijā.»

Vienīgais mierinājums rīdziniekiem – paciesties atlicis pavisam nedaudz. Jau rīt ierobežojumi, zīmes un žogi tiks vākti nost. Pat ja vēl kāds Austrumeiropas partnerības samits notiks, tad noteikti – ne Rīgā, un drīz arī Latvijas prezidējošās valsts pienākumi beidzas. Nacionālajā bibliotēkā varēs atkal ienākt palasīt kādu grāmatu.