Biķernieku mežā ierobežo suņu brīvību

Šādas norādes Biķernieku mežā izvietotas, lai suņi neuzrautos uz suņu nīdēju ar ieroci, savukārt tas – uz iekaustīšanu © Imants Vīksne

Viena no retajām vietām pilsētā, kur rīdzinieki līdz šim drīkstēja palaist savus suņus izskrieties pēc sirds patikas, bija Biķernieku mežs. Tagad te pie priedēm saspraustas zīmes Tikai ar pavadu. Kaut kur mežā esot arī tādas, kas iezīmē no pavadām brīvo zonu (Neatkarīgajai tādas gan neizdevās nedz uziet, nedz arī kādu tās redzējušu suni sastapt).

Pašvaldības uzņēmums Rīgas meži zīmes izlicis pēc nesenā skandalozā gadījuma, kad Vienotības biedrs Sigords Stradiņš mežā ar kaujas ieroci šaudījās uz suņiem, bet biedrības Ghetto Games dibinātājs Raimonds Elbakjans viņu atbruņoja un sadeva pa seju. Rīgas dome pēc šā viena gadījuma nosprieda, ka meža apmeklētāji nespēj sadzīvot, tāpēc nolēma iezīmēt atsevišķas zonas suņu mīļotājiem un suņu nīdējiem.

Rīgas mežniecības mežzinis Uldis Gaiss stāsta, ka zīmes Tikai ar pavadu izvietotas pa meža perimetru, savukārt tās, kas atļauj suni palaist vaļā, – dziļāk mežā. Vairāk uz Biķernieku trases pusi. Kopumā no katra veida esot izvietots aptuveni pa 40 zīmēm. Tagad tie rīdzinieki, kuriem patīk mežs, bet nepatīk suņi, varēs no tiem izvairīties. Suņu nīdēji varēs skriet pa riņķi, kamēr suņu draugi pulcēsies meža vidū. Šis kvartāls ir 20 hektāru liels – izkopts, labi caurredzams. Tātad suņus labi pieskatīt. Tas gan nemaina lietas būtību – teritorija, kur skriet bez pavadas, Rīgā kļūst ievērojami mazāka. Latvijas Kinoloģiskās federācijas prezidente Vija Klučniece spriež, ka arī ārzemēs lielās pilsētās iespējas izskrieties suņiem ir ierobežotas, taču tur ir speciāli pastaigu laukumi vai katrā kvartālā. Tikmēr Rīgā, jāatgādina, tāds ir tikai viens. Pēc ekspertes domām, aizliegt staigāt bez saites mežā – tā esot dzīvnieku tiesību ierobežošana: «Pilsētas suņiem ir vajadzīgas fiziskas aktivitātes – tāpat kā cilvēkiem!» Iemesls, kādēļ dome nolēmusi ierobežot suņu brīvības, esot pavisam vienkāršs: «Rīgas pašvaldība mīl kaķus un nemīl suņus,» un tad vēl tas skandalozais gadījums ar šaušanu un kaušanos.

Rīgas mērs Nils Ušakovs savā tvitera kontā jauninājumus gan paskaidro šādi: «Mežos būs tagad sadalītas zonas. Kur drīkst bez pavada un kur nedrīkst, lai visi būtu apmierināti.» Pašvaldība arī nopublicēšot kartes – kur ir kura zona.

Te gan jāiebilst, ka no juridiskā viedokļa šādi ierobežojumi ir apšaubāmi, jo Ministru kabineta noteikumi, kas ir statusā augstāki par domes saistošajiem noteikumiem, atļauj suni mežā palaist vaļā ar nosacījumu, ka saimnieks to kontrolē. To atzīst arī Rīgas mežu pārstāvis Edgars Vaikulis un mežzinis Uldis Gaiss: būtībā kokos sakārtajām zīmēm ir rekomendējošs un brīdinošs raksturs. No suņu saimnieku puses to ievērošana būtu labas gribas izpausme, un par zīmes ignorēšanu sodīts neviens netiks.

Vija Klučniece gan iesaka Biķernieku meža apkaimes suņu saimniekiem tik viegli nepadoties un aizstāvēt savus mīluļus, vismaz rakstot uz Rīgas domi protesta vēstules, «jo suņi paši jau neies piketēt».



Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais