Mežizstrādi Gaujas parkā nosodīs
Par Eiropas Savienības naudu sabīdītais Dabas aizsardzības pārvaldes mežizstrādes rūpals Gaujas nacionālā parka liegumā tuvojas likumsakarīgam sodam – Valsts meža dienests uzsācis administratīvo lietvedību par neatļautu mežsaimniecisko darbību klusajā periodā, ko regulē parka individuālie aizsardzības noteikumi.
Pēc veiktajām pārbaudēm dabā un papīros Valsts meža dienestam nav šaubu, ka pārkāpums ir noticis, noskaidrojams vien jautājums, vai sodīts tiks pats parka īpašnieks, proti, Dabas aizsardzības pārvalde, vai uzņēmēji, kuri nosolījuši cirsmas. Visticamāk, pārkāpums, veikts apzināti, lai iekļautos projekta termiņos, caur kuru piesaistīts finansējums – Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā. Jāatgādina, ka runa ir par tiem pašiem mežiem, ko pērn zinātnisku eksperimentu vārdā bija iecerēts sākt izdedzināt. Pēc vietējās sabiedrības protestiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija dedzināšanu aizliedza. Taču Dabas aizsardzības pārvalde atrada citu veidu, kā tikt vaļā no koksnes, turklāt vēl gūstot no tā finansiālu labumu. Cirsmas nosolītas uz saviem 200 hektāriem, bet izcērtamās koksnes apjoms pārsniedz 12 000 kubikmetru. Jauns skaists mežs nolikts garšļaukus, taču ar to nacionālā parka miera traucēšana nebeidzas.
Zemgales virsmežniecības virsmežziņa vietnieks Raivo Rudzītis, kura pārziņā ir šī administratīvā lieta, skaidro, ka no 15. marta līdz 31. jūlijam Gaujas nacionālajā parkā jāpārtrauc pilnīgi visa mežsaimnieciskā darbība. Tas tādēļ, lai putni var mierīgi izperēt, zvēri pāroties – šis ir klusais periods.
15. martā zāģēšana patiešām pārtraukta, taču laiks visa milzīgā apjoma izvešanai ierēķināts netika, un darbi turpinās vēl joprojām.
Vietējie iedzīvotāji ziņo, ka izvedējtraktori un autotransports strādā dienu un nakti.
Steiga saprotama – noteikumi Par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtas situāciju izsludināšanu mežā prasa, lai līdz 1. jūnijam koksne tiek izvesta – tas nepieciešams, lai nesavairotos kaitēkļi, arī no ugunsdrošības viedokļa. Taču šie noteikumi nav nekādā ziņā pārāki par Gaujas nacionālā parka individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, kas darbus aizliedz. Valsts meža dienests vēsti par nelikumīgajiem darbiem saņēma pirms mēneša, taču tos nolēma nepārtraukt.
«Viņi ar savu muļķīgo plānošanu pārkāpumu ir izdarījuši jebkurā gadījumā. Visi šie termiņi ir spēkā jau gadiem ilgi. Šobrīd ārā vest nekādā gadījumā nedrīkstēja! Bet arī atstāt nedrīkst,» atzīst mežziņa vietnieks. Pareiza rīcība, redzot, ka ar visu apjomu līdz noteiktajam termiņam nav iespējams tikt galā, būtu zāģēšanu pārtraukt un koncentrēties tikai uz izvešanu vai arī piesaistīt papildspēkus. Taču nekas tāds netika darīts.
Kāds varētu būt sods, Raivo Rudzītis pagaidām neprecizē, taču katrā ziņā tas nebūs minimālais. «Šī ir smaga kļūda, ko nedrīkstēja pieļaut.» Jautājums tikai, kurš to pieļāvis – Dabas aizsardzības pārvalde kā īpašnieks un pasūtītājs, vai darbu praktiskie veicēji, kuri, paklausot pasūtītāja prasībām, uzņēmušies pārkāpuma veikšanu. Projektā taču termiņi deg. Protams, salīdzinājumā ar apgūstamajiem 800 000 tūkstošiem eiro arī maksimālais sods 2000 eiro tāds nieks vien būtu. Taču, ja par vainīgu oficiāli atzīs Dabas aizsardzības pārvaldi, iestādes darbība būs diskreditēta. Šai institūcijai ir jāaizsargā Gaujas nacionālais parks, nevis jākaitē tam. Neatkarīgajai sniegtais Dabas aizsardzības pārvaldes skaidrojums liek secināt, ka, pēc tās domām, par liegumā notiekošajām aplamībām ir atbildīgs komersants, nevis pati pārvalde – kā šī lieguma īpašnieks.
Dabas aizsardzības pārvaldes VIEDOKLIS:
«Dabas aizsardzības pārvaldes rīcībā ir informācija par faktu, ka Valsts meža dienests saskaņā ar iestādes kompetenci (mežsaimnieciskās darbības kontrole) ir uzsācis administratīvo lietvedību par to, ka SIA Smiltenes MRS veic koksnes izvešanu Lenčupes dabas liegumā mežsaimnieciskās darbības aizlieguma periodā. (..)
Dabas aizsardzības pārvalde, iestājoties mežsaimnieciskās darbības aizlieguma periodam, ir brīdinājusi komersantu par nepieciešamību apturēt konkrētus darbus, kā arī atsauce par to ir līgumā, kas noslēgts starp komersantu un Dabas aizsardzības pārvaldi.»