Nu jau arī Jūrmalas pilsēta nezina, ko darīt ar mežacūkām – tāpat kā Rīga. Politiķi nespēj izšķirties starp pragmatisku lēmumu – pilsētās ienākušos dzīvniekus izšaut un utopisku iedomu – tos ķer, likt būrīšos, vest ceļojumā uz attālākām vietām, lai ķertu atkal, kad tās atgriezīsies.
Tikmēr iedzīvotāji cūkas filmē un liek safilmēto sociālajos tīklos, jo pagaidām vēl uzskata par eksotiku. Taču šī eksotika ir bīstama. Rīgā notikuši jau vairāki uzbrukumi suņiem. Viņu saimnieki līdz šim tikuši cauri ar izbīli, taču Eiropā ir bijuši gadījumi, kad saniknotas mežacūkas traumē cilvēkus. Juglā pagājušajā svētdienā tālu no tā nebija. Ja sieviete izbīlī nebūtu palaidusi savu haskiju vaļā un censtos viņu pasargāt, ciestu ne tikai suns.
Mežacūkām veltītu sanāksmi Rīgas domē vakar organizēja Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja, pieaicinot speciālistus no Zemkopības ministrijas, Meža dienesta, Kapsētu pārvaldes, medniekus, veterinārārstus un citus cilvēkus ar viedokli – ko darīt. Vides pārvaldes pārliecībai, ka darīt nevajag neko, nu jau vairs tikpat kā nav atbalstītāju. Sanāksmē gan tika parunāts arī par iespējām Rīgu pa perimetru nobārstīt ar tīģeru kakām, bet, ja tās nederēs, pamēģināt ar kādām citām. Tomēr mednieki lielas cerības uz šo metodi aicināja nelikt. Cūkas ir pārāk gudras, lai ilgstoši respektētu repelentus. Turklāt maz ticams, ka viņām atmiņā saglabājusies kāda slikta pieredze ar tīģeriem. Komitejas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko pēc sanāksmes Neatkarīgajai atzina: «Izskatās, ka būs jāpieņem tas galīgais lēmums», ar to domājot mežacūku izšaušanu. Te jāatgādina, ka saskaņā ar likumu šādu lēmumu var pieņemt vienīgi īpaša pašvaldības izveidota starpresoru komisija. Jūrmalā medību koordinācijas komisija ir nodibināta, un cūku jautājumu tā skatīs jaunnedēļ. Rīgā komisija vēl ir tapšanas stadijā. Ap Jāņiem varētu būt izveidota, bet līdz rudenim tai jāsagatavo juridiskais pamatojums cūku šaušanai un jāatrod mednieki vai snaiperi, kas darbu paveiks. Piepilsētas labības lauki būs nobrieduši, sivēni nobarosies un pēcāk nāks ēst atkal uz pilsētu, bet nu jau ar pusaudžu apetīti.
Pavīdējusi versija, ka Pierīgā cūkas tā savairojušās, jo Ādažu militārajā poligonā līdz ar amerikāņu atnākšanu šaušana kļuvusi daudz biežāka un skaļāka. Tomēr Aizsardzības ministrija noraida, ka militārajām aktivitātēm būtu kāda loma galvaspilsētas cūku populācijas pieaugumā. Pirmkārt, barības bāze poligona smiltājos un virsājos ir visai nabadzīga, tāpēc tur nekad nav bijis daudz cūku. Otrkārt, mežacūkas, pēc ministrijas ziņām, neesot tālu ceļu klejotājas un pat teorētiski nevarētu veikt attālumu no poligona līdz Rīgai. Turklāt šādam ceļojumam būtu arī virkne šķēršļu – upe, ezeri, autoceļi.
Uzņēmuma Rīgas meži vīri stāsta, ka galvaspilsētas cūku galvenās mītnes vietas ir Mangaļsala un Ķīšezera niedrājs. Tur tās arī varētu klusi nolikt gar zemi. Pēc pavasara metiena viņu varētu būt ap 50. Jūrmalas cūkas – tā jau ir cita ģimene.
Ja neskaita dažus savainotus suņus, pagaidām lielākie cietēji ir izvandīti mazdārziņi un kapsētas. Iedzīvotāji sūdzas pašvaldībām, ka viņiem no cūkām bail, zvana pašvaldības policijai. Tā savukārt skaidro, kā ar iespējami mazākiem zaudējumiem atkāpties no bīstamajām pozīcijām. Policistiem šādiem gadījumiem noder instrukcija, kas izveidota pēc žurnāla National Geographic ieteikumiem.
Kā rīkoties, nejauši sastopot pilsētā mežacūku
Esiet pamanāms
Ja ieraugāt mežacūkas, lieciet tām par sevi manīt. Nekas nevar būt bīstamāk, ja dzīvnieka tuvumā parādīsieties pēkšņi. Mežacūka var nobīties un uzbrukt. Ejot jārada neliels troksnis, var klusi dungot vai maigi sist plaukstas. Mežacūkas, tāpat kā citi savvaļas dzīvnieki, pašas cenšas izvairīties no kontakta ar cilvēkiem. Tāpēc, jūtot cilvēku tuvumā, visticamāk, dzīvnieks atkāpsies.
Netuvojieties
Svarīgākais: ieraugot acu priekšā mežacūku vai vēl sliktāk – mežacūku baru, nekādā gadījumā nesperiet soli tuvāk tām. Mežacūkas, jūtoties apdraudētas, var doties tiešā uzbrukumā. Īpaši bīstami ir tuvoties sivēnmātēm ar sivēniem.
Ejiet ar līkumu
Ieraugot priekšā mežacūkas, centieties tās apiet ar līkumu – drošā attālumā. Ejiet tām apkārt tā, lai starp jums būtu iespējami lielāks atstatums. Nenogrieziet tām atkāpšanās ceļu, jo tādējādi provocēsiet uz uzbrukumu aizstāvoties.
Atkāpieties lēnām
Ja mežacūka jūs pamanījusi un virzās jūsu virzienā, nekādā gadījumā nebēdziet. Asas, straujas kustības izbiedēs dzīvnieku, un tas var uzbrukt. Mežacūkas ir ātrākas skrējējas nekā cilvēks, tāpēc, ja vien nepakāpsieties kaut kur augstāk, dzīvnieks ātri jūs panāks. Vispareizāk šajā situācijā būtu lēnām, uzmanīgi spert soļus atpakaļ.
Nebakstiet cūku
Ja mežacūka jau nonākusi jums pavisam tuvu, nekādā gadījumā ne ar ko nebakstiet to. Centieni aizbaidīt mežacūku ar nūju vai kādu citu priekšmetu situāciju var dramatiski pasliktināt. Uzbrukuma laikā dzīvniekam ieslēdzas pašaizsardzības instinkts, tas kļūst dusmīgs, izdalās adrenalīns, kā rezultātā zūd sāpju sajūta.
Avots: National Geographic