Tālu ekskursiju organizatoram A. P. Auto, kas labāk pazīstams Liepājas pusē kā tūrisma aģentūra Ap sauli, nule nācies piedzīvot nepatīkamus brīžus baņķieru dēļ.
Tūristu grupa līdz Jordānijai laimīgā kārtā nokļuvusi, tiek apčubināta un izklaidēta. Taču līdz pat pēdējam brīdim nebija skaidrs, vai naudas pārskaitījums līdz partneriem nonāks un vai ierašanās dienā latviešiem pretī būs viesnīcu numuriņi, transports, ēdiens, ekskursijas un visi pārējie kolektīvā tūrisma labumi. 11 000 eiro 20 dienu karājušies nez kādos starpbanku vados, jo kādā no pārskaitījuma posmiem radušās aizdomas, ka nauda nav tīra. Un tikai tāpēc, ka saņēmēja, valsts banku izpratnē, tāda dīvaina.
Aģentūras darbinieki pēdējās naktis lāgā negulēja, un visvairāk satraucās tās saimnieks Agris Pumpurs – kā nekā uz spēles likts tūrfirmas labais vārds un arī ieķīlātā summa nebija no mazajām. Bet grupa liela – 30 cilvēku. Sliktākais, ka par naudas neizdibināmajiem ceļiem arī Swedbank neko nemācēja uzņēmējam paskaidrot. Pārskaitījumu tā pieņēma, nosūtīja, bet – kas tālāk ar to noticis sadarbības bankās – nezinot. «Man teica, ka gan jau viss būs kārtībā par 99%. Bet kas tad ar to vienu procentu? Darbinieki jau bankā atsaucīgi un runātīgi, taču es uz banku neeju draudzēties, bet pērku tās pakalpojumus!» spriež Agris Pumpurs. Klientiem par ķibeli nekas nav stāstīts, taču aģentūra jau meklējusi variantus, kā nosūtīt jaunu porciju naudas ar aviokompānijas palīdzību. Par laimi, svētdienas vakarā nauda beidzot iekritusi partnera kontā. Ap sauli atviegloti nopūtās, savukārt latviešu tūristi pirmdien iebrauca Akabā un ievācās savos numuriņos.
Nekā kompensēt uzņēmēja satraukumus banka negrasās un arī vainīga nejūtas. Neatkarīgā apvaicājās pēc komentāra un saņēma vispārīgu atbildi – pasaulē notiek trakas lietas, tāpēc ar jūsu naudu gadīties var visādi. Bankas komunikācijas vadītāja Vineta Savicka atsūtīja sekojošu skaidrojumu:
«Ir jārēķinās ar mūsdienu pasaules ģeopolitisko situāciju konkrētos reģionos (piemēram, Tuvajos Austrumos, Āzijā, Ukrainā), kuras dēļ maksājumu apstrāde var kavēties, jo dažādās valstīs tiek pievērsta pastiprināta uzmanība normatīvo aktu prasībām un starptautiskām rekomendācijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ievērošanai.
Maksājumu nosūtīšanai uz citām valstīm (it īpaši ārpus Eiropas Ekonomiskās zonas) tiek izmantoti starpniekbanku pakalpojumi. Parasti gadījumos, kad citām bankām rodas papildu jautājumi, tās savstarpēji sazinās, tādējādi bankas var brīdināt savus klientus, ka pastāv maksājuma kavēšanās iespēja un kā konkrēto situāciju iespējams risināt.»
Taču Ap sauli īpašnieks ir sašutis tieši par komunikācijas trūkumu. Bankas savā starpā nesazinājās, un viņam neviens nekādus jautājumus neuzdeva. Viņš labprāt pastāstītu, ka nefinansē terorismu un nauda iegūta godīgā tūrisma biznesā. Tā vietā 20 dienu viņa nauda bija pazudusi. Te vietā atcerēties, kā bankas rīkojas ar saviem parādniekiem – viena nokavēta līzinga maksājuma diena, un virsū gāžas brīdinājumi, soda procenti. Tas nav godīgi.
Atvainošanos par nepatīkamo situāciju uzņēmējs nav saņēmis un šobrīd jau nolēmis, ka meklēs citu banku.