Velosipēdistiem jābeidz vizināties, jāsāk braukt

 
©F64

Satraukumu par velosipēdistu tiesību ierobežošanu un aplikšanu ar jauniem pienākumiem izraisījis nevis pats jauno Ceļu satiksmes noteikumu projekts, bet gan tenkas par to.

Patiesībā projekts uzrakstīts gana lielā iecietībā pret arvien pieaugošo velosipēdistu sabiedrību un ir kompromiss, kurā respektētas visu satiksmes dalībnieku grupu intereses. Riteņbraucējus tas patiešām mudina pārvākties no ietvēm uz ielām, tomēr arī neaizliedz palikt, ja apstākļi uz brauktuves šķiet nepieņemami, tāpat arī bērniem līdz 12 gadiem un viņu pavadoņiem. Velosatiksmei aizliegto ielu vai ietvju saraksts gan ir pilnīgs izdomājums.

Velosipēdisti līdz šim bijuši vismazāk regulētā satiksmes dalībnieku kategorija, jo – kā gan var uzspiest kādus noteikumus, ja infrastruktūras attīstība ir nulle.

Tagad situācija ir mainījusies – tiek būvēti gan veloceļi, gan iezīmētas velojoslas, un būtu tikai loģiski, ja riteņbraucēji vispirms pilnvērtīgi izmantotu sev atvēlēto teritoriju un tikai pēc tam pretendētu uz autobraucējiem un gājējiem ierādīto. Tā arī ir Ceļu satiksmes drošības direkcijas CSDD nostāja – katram jāizmanto savs ceļš drošības vārdā.

Valsts policijas statistika rāda, ka ik gadu pieaug to satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti velosipēdisti un gājēji. No 14 gadījumiem 2008. gadā līdz 72 – pērn. Un šie ir tikai oficiāli reģistrētie skaitļi, bet cik ir tādu, kas beidzas ar nobrāztiem ceļiem, saplīsušiem iepirkumu maisiņiem un savstarpēju izlamāšanos bez policistu izsaukšanas. CSDD Kvalifikācijas daļas priekšnieks Juris Teteris pieļauj, ka reālais negadījumu skaits ir vairākas reizes lielāks, bet pārbaudīt to, protams, nav iespējams. Pērn velosipēdista un gājēja sadursmēs reģistrēts arī pirmais nāves gadījums. Riteņbraucējs nelaimīgi krita. Parasti gan cieš tieši gājēji.

Juris Teteris skaidro, ka iepriekšējo gadu regulācijas trūkumu velosipēdisti pasākuši izmantot ļaunprātīgi: «Šobrīd rodas iespaids, ka velosipēdisti ir ārpus likuma. Ka tieši viņiem ir tiesības tikt galamērķī pa ātrāko un ērtāko maršrutu. Luksofori neeksistē, jāapstājas nav. Ja brauc ar velosipēdu, esi kaut kāds izredzētais!» Šim uzskaitījumam var pievienot arī braukšanu ar velosipēdiem bez bremzēm – fiksīšiem, kas nezin kāpēc iecienīti tieši hipsteru sabiedrībā – un braukšanu dzērumā no Vecrīgas vai jebkādiem citiem klubiem.

Lai sakārtotu riteņbraukšanas jomu, jaunajos Ceļu satiksmes noteikumos ieviesta speciāla nodaļa Papildu prasības velosipēdu vadītājiem, un tajā formulētas braukšanas ceļa izvēles prioritātes: priekšroka veloinfrastruktūrai, otra izvēle ir ielas un tikai trešā – ietve. Iespējams, ka pretenzijas pret pārvietošanos pa ielas braucamo daļu saistāmas ar velosipēdistu trūcīgajām satiksmes zināšanām. Pašiem CSDD darbiniekiem bijis pārsteigums, ka trešdaļai riteņbraucēju nav nekādas kategorijas transporta vadītāja apliecības. Tomēr tas nenozīmē, ka viņiem tādēļ jāapgrūtina gājēju dzīve. CSDD apliecina, ka gājējam uz ietves ir neapstrīdama priekšroka, viņam nav jārāda pagriezieni, viņš drīkst apstāties, lai papļāpātu ar otru gājēju. Drīkst vest saitē sunīti, un sunītis drīkst nezināt satiksmes noteikumus. Cita lieta, ka ikvienam satiksmes dalībniekam jābūt iecietīgam pret citiem. Tad arī konfliktu būs mazāk. Jaunie Ceļu satiksmes noteikumi pamatā ir saskaņoti, taču, visticamākais, spēkā stāsies jau nākamajā velosezonā.

Projekts Ceļu satiksmes noteikumi

(22. punkts)

Papildu prasības velosipēdu vadītājiem

200. Velosipēda vadītājiem jābrauc pa attiecīgā virziena velojoslu, velosipēdu ceļu, gājēju un velosipēdu ceļu vai kopīgo gājēju un velosipēdu ceļu iespējami tuvāk tā labajai malai. Ja to nav vai tie ir attālināti no ceļa, velosipēdu vadītājiem atļauts:

200.1. braukt pa brauktuvi vienā rindā iespējami tuvāk brauktuves (braukšanas joslas) labajai malai. (..)

200.3. izņēmuma gadījumā braukt pa ietvi, ja braukšana pa brauktuvi, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, ceļa un meteoroloģiskos apstākļus, nav iespējama, ir apgrūtināta vai bīstama. Braucot pa ietvi, velosipēdu vadītājiem jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, lai netiktu apdraudēti vai traucēti gājēji, un nepieciešamības gadījumā jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu. Velosipēdu vadītāji nedrīkst nekādā veidā apdraudēt vai traucēt gājējus. Gājējiem, pārvietojoties pa ietvi, ir priekšroka. (..).