Izsīkst karš – un izsīkst bizness
«Esmu gandarīts, ka aizsardzības nozare, aktīvi veicinot NATO dalībvalstu kravu tranzītu caur Latviju, dod savu nozīmīgu ieguldījumu valsts ekonomikas stimulēšanā,» tā 2010. gada aprīlī, tiekoties ar vietējiem loģistikas kompāniju pārstāvjiem, vēstīja aizsardzības ministrs Imants Lieģis.
Latvija bija kļuvusi par galveno tranzītvalsti NATO nemilitārajām kravām uz Afganistānu. Taču karš, kas piecus gadus piebaroja Latvijas tranzītu un budžetu, nu ir izsīcis, un līdz ar to arī nemilitārās kravas militāristiem. Vēl gan kaut kas tiek sūtīts pa gaisu, taču apjomi rūk.
Ar Ukrainas konfliktu un sabiedroto saspīlētajām attiecībām ar Krieviju tam ir tikai daļēja saistība.
Mazam karavīru daudzumam maz vajag
Krievijas valdība patiešām nesen paziņojusi, ka iepriekš slēgtie līgumi par NATO ieroču, karavīru tranzītu un apgādi uz Afganistānu vairs nav spēkā, un Krievijas sauszeme un gaisa telpa šim mērķim vairs netiek atvēlēta. Taču arī objektīvā nepieciešamība gādāt mantas sabiedroto karavīriem uz Āziju ir gājusi mazumā.
Aizsardzības ministrija situāciju skaidro šādi:
«Jau 2014. gada nogalē, beidzoties ANO Drošības padomes mandātam, beidzās arī NATO un Krievijas noslēgtais līgums par kravu tranzītu.
NATO vadītie Starptautiskie drošības atbalsta spēki (ISAF) svinīgā karogu nomaiņas ceremonijā Kabulā noslēguši 13 gadus ilgo kaujas operāciju Afganistānā, lai no 1. janvāra sāktu jauno atbalsta, apmācību un konsultāciju operāciju Resolute Support. Operācijā Resolute Support karavīru skaits ir vairākkārt samazinājies, tālab arī apgāde ir nepieciešama daudz mazākos apjomos.»
Vienkāršoti runājot, nav kara – nav biznesa. Turklāt piegāžu loģistikā iespējams iztikt arī bez Krievijas (un attiecīgi Latvijas) šķērsošanas, jo alternatīvas Ziemeļu apgādes ceļam ir Dienvidu apgādes ceļš caur Pakistānu un gaisa transports.
48 500 jūras konteineru
Kaut kādas kravas vēl gan tiekot gādātas caur Rīgas lidostu. Preses pārstāve Sarmīte Rinmane vēsta, ka 2015. gadā gandrīz 20% no kopējā lidostā apkalpoto kravu apjoma ir tieši Afganistānas kravas. «Lai arī kravu apjomam ir tendence samazināties, tas joprojām ir nozīmīgs.»
Lidosta precīzus daudzumus nenorāda. Savukārt Aizsardzības ministrija sniedz kopējo pārvadāto kravu apjomu kopš 2009. gada – 97 000 TEU vienības NATO valstu nemilitāro kravu. Pārrēķinot standarta 12 metru jūras konteineros, tie ir 48 500 gabali. Pārsvarā ASV un nedaudz arī Eiropas valstu sūtījumi.
Caur Rīgas ostu Afganistānas kravas transportētas vairs netiek. Viena no galvenajām loģistikas kompānijām, kas tās apstrādāja, ir SIA Nurminen Maritime Latvija. Valdes loceklis Māris Luns stāsta, ka uzņēmums ar šīm kravām gana labi nopelnījis, taču tām līdzi nākuši arī zināmi sarežģījumi. Biznesam patīk klusums, bet šai gadījumā publicitāte bija ļoti liela.
Uzbeki uzsēdās vilcienam
Pēc tam, kad pirmais vilciens veiksmīgi aizsūtīts uz Afganistānu, otrais iestrēdzis, jo daudzās publikācijas presē bija pamanījuši uzbeki, un viņi iedarbināja birokrātiju pēc pilnas programma. Iespējams, cerot uz kādu labumu atbirumu. Refrižeratorvagoni ar atdzesētu pārtiku tikmēr stāvējuši Rīgas ostā, un riteņu vietā griezuši naudas skaitītāju, palielinot transportēšanas izdevumus. Galu galā uzbeki nolikti pie vietas, papīri sakārtoti. Tomēr amerikāņu pārtikas piegāde turpmāk pārlikta uz autoplatformām un formēta parastu komerckravu veidā, lai mazāk papīra darbu. Uzņēmēji ēdamo gādāja līdz Afganistānai, un tur formāli pārdeva armijai. Ar vilcienu savukārt tika vestas neēdamās lietas – viss, ko vien armijai var ievajadzēties, sākot ar zāģmateriāliem un beidzot ar izpletņiem.
No biznesa viedokļa Afganistānas kara sekmētā kravu plūsma nebija tik liela, lai izšķirīgi ietekmētu ostas finanses. Osta tikai vienā gadā pārkrauj 100 000 konteineru. Tomēr pastāv arī naudā pagaidām nekonvertējams labums. Ostas pārstāve Anita Leiškalne skaidro: «Galvenais Rīgas ostas ieguvums, ka tā tika novērtēta kā droša un kvalitatīvu pakalpojumu sniedzēja.»