Eiropas Komisija publiskojusi precīzus aprēķinus, cik Āfrikas bēgļu katrai no dalībvalstīm būs jāapsaimnieko turpmākajos divos gados, ja dalībvalstu vairākums apstiprinās tās izstrādāto priekšlikumu. Latvijai jāuzņem 737 bēgļi, un gluži simboliski mūsu robežsargi šajās dienās Vidusjūrā izglābuši kārtējo bariņu nabagu. Tas noticis kopīgās ES valstu īstenotās operācijas laikā.
FRONTEX mērķis ir «stiprināt kopējo Eiropas drošību, kā arī veicināt cilvēku (migrantu) dzīvības glābšanu ārkārtas situācijās Eiropas Savienības ārējo robežu tuvumā». Operācija turpinās, tāpēc informācija par mūsu robežsargu veikumu nav detalizēta – ne datums, ne arī vieta, kur noticis incidents, netiek norādīta. Robežsardzes preses pārstāve Jevgēnija Pozņaka notikumu apraksta šādi: «Šā gada maijā, sniedzot atbalstu Eiropas Savienības robežsargiem un veicot kārtējo patruļu Vidusjūras reģionā, tika pamanīta grimstoša gumijas laiva ar vairākiem desmitiem cilvēku (imigrantu), starp kuriem bija arī bērni. Nekavējoties tika uzsākta glābšanas operācija, kuras laikā Latvijas robežsargi, pašaizliedzīgi pildot savus dienesta pienākumus, izglāba 38 cilvēku dzīvības, tajā skaitā trīs mazgadīgus bērnus.» Nav pirmā reize, kad latvieši Vidusjūrā veiksmīgi tvarsta cilvēku kontrabandistus, taču šoreiz liels ir tieši izglābto migrantu skaits.
Bēgļu paisums
Cilvēku pārvietošanas bizness ir nežēlīgs. Bēgļi atdod visus iekrājumus noziedzniekiem, lai nokļūtu sapņu kontinentā Eiropā. Daudzi līdz laivai nemaz netiek, viņus noslaktē turpat sauszemē. Ja tomēr tiek laivā, ir lielas izredzes noslīkt.
Pārpildītās tupeles tiek ievilktas Eiropas valstu piekrastes ūdeņos un tur pamestas. Paši kontrabandisti ar ūdens motocikliem dodas projām. Ja bēgļus atrod, kā noticis arī šajā gadījumā, viņi tiek krastā un kļūst par Maltas, Itālijas un Grieķijas galvassāpju avotu. Salīdzinājumā ar bojā gājušo skaitu izdzīvojušo ir briesmīgi daudz, un Eiropas humānisms liedz viņus grūst atpakaļ ūdenī. Taču robežvalstis netiek galā ar bēgļu paisumu, un tāpēc Eiropas Komisijas ieskatos jāiedarbina kvotu mehānisms, kurā piedalās visas valstis. Jāsadala 24 000 bēgļu, kas pašlaik atrodas Itālijā, 16 000 no Grieķijas, bet trešajā sarakstā ir vēl 20 000 afrikāņu, neatkarīgi no valsts, caur kuru viņi Eiropā būs iekļuvuši. Situācijai Maltā EK turpina sekot, un, iespējams, pārējai Eiropai nāksies dalīt arī tās uzņemtos bēgļus. Bēgļu izcelsmes valstis ir Sīrija un Eritreja.
Pietiks ar mazu vairākumu
Nosacījumi bēgļu dalīšanā ir atšķirīgi. Neatkarīgā jau rakstīja, ka ES dibinātājvalstīm Īrijai, Lielbritānijai un Dānijai ir izņēmuma statuss un tās piedalītos tikai trešā saraksta bēgļu apsaimniekošanā. Eiropas Komisija izplatījusi plašu skaidrojumu kvotu idejai un sadales principiem. Kritērijos ņemta vērā gan dalībvalstu uzņemšanas, gan integrēšanas spēja. Galvenie faktori ir iedzīvotāju skaits un iekšzemes kopprodukts. Tiek uzskatīts, jo vairāk iedzīvotāju, jo vieglāk dalībvalstīm ir integrēt bēgļus, un tikai lielas ekonomikas ir spējīgas tikt galā ar lielu migrācijas spiedienu.
Tāpēc nav brīnums, ka lielāko bēgļu skaitu nāksies uzņemt Vācijai (11 849), Francijai (9127) un Spānijai (5837). Papildu apsvērumi, kas tiek piemēroti apgrieztā kārtībā, – jo lielāks skaits ir esošo patvēruma pieprasījumu un jo lielāks bezdarba līmenis, jo mazāk personu uz šo dalībvalsti pārceļ.
Attiecīgi mazākas kvotas ir bagātām, bet izredzētām, trūcīgām un mazām valstīm, kā arī tām, kas ar bēgļiem jau līdz šim dabūjušas mocīties. Uz kopējā fona Latvijas uzņemamo migrantu skaits nav briesmīgi liels, taču mūsu politiķu pretarguments ir lielais padomju laikā uzņemto migrantu skaits. Un Latvija nav vienīgā, kuru neapmierina EK nodoms. Kopumā noraidošas ir deviņas valstis: Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Slovākija, Polija, Spānija un Francija. Tomēr šis ir gadījums, kad lēmums ES Padomē tiks pieņemts nevis konsensa kārtībā, kad itin visām valstīm jāpiekrīt, bet gan ar kvalificētu balsu vairākumu. Tātad kvotu sistēma tiks ieviesta, ja piekritīs 55% valstu jeb 15 dalībvalstis no 28, ar nosacījumu, ka tās pārstāv vismaz 65% no kopējā ES iedzīvotāju skaita. Vismaz pagaidām pārsvars ir kvotu sistēmas atbalstītāju pusē. Debates Eiroparlamentā neko daudz ietekmēt nevar, jo padomes pienākums ir vienīgi «apspriesties» ar parlamentu.
Ir arī citi skaitļi
Jāuzsver – EK kvotu aprēķins balstīts uz cerībām, ka jaunā ES migrācijas politika un cilvēku kontrabandas apkarošanas pasākumi būs tik veiksmīgi, ka pēc diviem gadiem bēgļu plūdi aprims. Taču arī pašiem rēķinātājiem trūkst ticības optimistiskam iznākumam. Eiroparlamentāriete Iveta Grigule, kura strādā Ārlietu komitejā, aģentūrai LETA atklājusi, ka nepubliskojamajos darba dokumentos figurējot pavisam citi skaitļi, proti, tuvāko piecu gada laikā ES varētu ieplūst aptuveni miljons bēgļu. «Tad Latvijai tie vairs nebūs 737 bēgļi, bet gan 5000 piecu gadu laikā.»
Lai ietekmētu galīgo lēmumu, dalībvalstīm laika vairs nav daudz. ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni paziņojusi, ka bēgļu jautājums tiks skatīts steidzamības kārtā, un nākamā ES Padomes sanāksme ir uzreiz pēc Jāņiem.