Aug gudrona smēlēju apetīte un nekaunība
Uzņēmums Skonto būve un tā vācu apakšnieks MUEG izvairās formulēt, kas pašlaik notiek Inčukalna gudrona dīķos: darbi ir pārtraukti, apturēti vai tikai tehnoloģiski iepauzēti. Toties spēki tiek pielikti, lai izspiestu no šā projekta vēl vairāk naudas, turklāt nu jau spiediens tiek izdarīts ne tikai uz politiķiem un ierēdņiem, bet arī žurnālistiem.
Skonto būves publiskās gaudas šonedēļ pastiprināja MUEG izplatīta vēstule ar nekaunīgu pamācību redakcijām, kā šis paziņojums lietojams. «Pielikumā esošais paziņojums drīkst tikt publicēts tikai un vienīgi tādā pašā formā, kādā tas ir sagatavots – to nekādā gadījumā nedrīkst publicēt pa daļām, pārrakstīt vai citādi pārveidot.» Pamācības autors ir advokāts Jens Kristians Pastille.
Saturiski paziņojumā iekļauti tie paši apgalvojumi, ko iepriekš dažādos veidos publiski darīja zināmus formālais ģenerāluzņēmējs Skonto būve: dīķos dabā atrasts vairāk gudrona, nekā ir rakstīts uz papīra, laika projekta īstenošanai ir dikti maz, un nepieciešams pasūtītāja lēmums – ko darīt tālāk. Jāatgādina, Skonto būves ieskatā – jādod vēl 11 miljoni eiro, tikai jāizdomā kāds veids, lai apietu likumā noteikto ierobežojumu publiskā iepirkuma sadārdzināšanai. Saskaņā ar Neatkarīgās aprēķiniem projekta izdevumus šāda pretimnākšana uzaudzētu līdz 57,5 miljoniem eiro, un vēl nekur nav teikts, ka pie šādas nekvalitatīvas projekta vadības Eiropas Komisija vispār kaut ko atmaksās atpakaļ Latvijai. Te jāatgādina, ka naudas iznīcināšanas prakse gudrona dīķos ieviesta vēl padomju laikos, un kopējos izdevumus neviens pat vairs nemēģina saskaitīt.
Nu arī vācieši dod Latvijas valdībai grūti pārprotamu mājienu ar slotas kātu. Viņiem vajag vairāk naudas! Vēl vairāk! Savu paziņojuma tekstu viņi pabeidz šādi:
«Neatkarīgi no tā, kā atbildīgās personas lems par turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz Inčukalna dienvidu dīķi, ir svarīgi, lai lēmumi, kas ievērojami ietekmēs Latvijas vidi un iedzīvotājus, tiktu pieņemti nekavējoties. Jebkura vilcināšanās rada papildu risku Latvijas videi un papildu izmaksas Latvijas valstij.»
Lai gan uzņēmēji apgalvo, ka valsts kaut ko pašlaik nedara un neiesaistās domstarpību risināšanā, patiesībā bumba ir viņu pašu pusē. Saskaņā ar līguma nosacījumiem visas savstarpējās sarunas notiek rakstveidā, un pagaidām Valsts vides dienests nav saņēmis oficiālus paziņojumus, ka darbi tiktu pārtraukti vai līgums tiktu lauzts. (Tāpēc Skonto būve arī Neatkarīgajai divu dienu laikā nespēja formulēt, vai tās strādnieki strādā vai ne.)
Uzskatīt Skonto būves un MUEG izplatītās preses relīzes vai neoficiālu parunāšanos par oficiālu pozīciju šajā konfliktsituācijā būtu juridisks neprāts, atzīst vides ministra padomnieks Arnis Zacmanis. Šobrīd vienīgais risinājums, kam ministrija arī pilnvarojusi Valsts vides dienestu, ir skrupuloza turēšanās pie līguma un viedokļa, ka tas slēgts par visu darbu apjomu. Dīķu izsmelšanu, nevis tikai tādu pasmalstīšanu. Ja otra puse atteiksies pildīt saistības, sekos līguma laušana ar soda sankcijām pēc pilnas programmas un acīmredzot arī neizbēgamu tiesāšanos.
Konflikts par dienvidu dīķa tilpumu aizēnojis faktu, ka vēl jau ir arī ziemeļu dīķis rokams, un šobrīd neizskatās, ka to kāds vispār taisās darīt. Bet tās ir papildus vēl 9000 tonnas pie 15 000 neizsmeltajām dienvidu dīķī.