Kā Kremlis ar informāciju manipulēja
Viss, ko caur televīziju, radio un internetu runā Krievija, ir smalka manipulācija, ko cilvēkiem jāmācās filtrēt. Pasaule sadalīta trijās Krievijas auditorijās – iekšējā, Austrumeiropas, Rietumeiropas –, un katrai par vienu un to pašu notikumu tiek piegādāti atšķirīgi akcentēta informācija.
Pēc nepieciešamības – vienai sausi, bet melīgi fakti, otrai jūtelīgi un nepārbaudāmi cilvēkstāsti, trešajai – klusums, un arī tā ir manipulatīva tehnika. Pēc NATO Stratēģiskās komunikācijas centra pasūtījuma Starptautisko pētījumu centrs Gundas Reires, Solvitas Denisas un Žanetas Ozoliņas vadībā veicis pētījumu Krievijas informācijas kampaņas manipulatīvās tehnikas. Tajā izstudēts četru gadījumu atspoguļojums TV kanālos – Malaizijas lidmašīnas notriekšana, ekonomisko pretsankciju ieviešana, pirmais humānais konvojs un Minskas sarunas par pamieru.
Protams, arī pašmāju žurnālistiem labi zināms, ka bērniņu tuvplāni patīk daudzskaitlīgajai mājsaimnieču auditorijai, ka raudošs vīrietis aizkustinās pat lielāko cietsirdi, ka atmiņā labāk paliks pēdējais runātājs un tieši viņa sacītais šķitīs taisnība. Profesionālo knifu ir daudz. Taču Krievijas vēriens rotaļās ar auditorijas prātiem ir nesalīdzināms, turklāt, spriežot pēc līdzīgā satura dažādos kanālos, tiek centralizēti plānots. Tā ir propaganda. Pētījumā identificētas 22 manipulatīvas tehnikas, ar kuru palīdzību vēstījumam tiek piešķirti papildu zemteksti, sētas šaubas vai dotas instrukcijas. Runā dīvaini eksperti, tiek izmantota pretrunīga statistika. Sevišķi iecienīta metode esot vienkāršā cilvēka uzklausīšana. Vienkāršajam cilvēkam var pat nebūt vārda, toties viņš runā no sirds un to, ko vajag. Sižeta nozīmīguma palielināšanai pietiek ar prezidenta Vladimira Putina bildi – viņš ir autoritāte jebkurā jomā. Sižeti brīžam sniedzas neiespējamā garumā, turklāt vieni un tie paši temati tiek pasniegti atkārtoti atšķirīgos kontekstos. Metodes tiek savstarpēji kombinētas. Vecākā pētniece S. Denisa pat pieļauj, ka daļa analizēto sižetu nemaz nav ražoti televīziju studijās, bet ir bruņoto spēku īstenotas militāri psiholoģiskās operācijas.
Eiropa atrodas informācijas kara vidū un pašlaik to zaudē. Krievija ar savu propagandu uzvar. Taču, kā secina G. Reire, propagandu ar propagandu apkarot nav iespējams. Tāpēc arī eksperti neatbalsta speciāla televīzijas kanāla izveidi Latvijas krievu auditorijai. Propagandas kanālā žurnālistiem nāktos runāt to, ko viņiem pavēl, un nepieciešamības gadījumā arī melot, bet tas nekādi neatbilst Eiropas demokrātijas principiem. Tātad vienīgais risinājums – turpināt nodarboties ar skaidrošanu un atmaskošanu, tikai darīt to efektīvāk.