Pēc ilgām mokpilnām diskusijām valdībā beidzot pieņemti jaunie Ceļu satiksmes noteikumi – atlicis vien pielabot to spēkā stāšanās datumu. Tas būs 2016. gada 1. janvāris.
Plānoto izmaiņu tik daudz, ka satiksmes speciālisti nolēma neķēpāties ar veco noteikumu grozīšanu, bet pārrakstīja tos pilnībā. Gluži no jauna iet un braukt jāmācās nevienam nebūs. Taču izmaiņas ir nozīmīgas, īpaši vērstas uz mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku drošības palielināšanu. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) cer uz labāku sadzīvošanu. «Autovadītājiem, gājējiem un velosipēdistiem ir jārēķinās citam ar citu,» rezumē direkcijas priekšnieks Andris Lukstiņš.
Velosipēdistu sabiedrības regulēšana izraisīja lielākās domstarpības noteikumu apspriešanas gaitā. Panāktais kompromiss izņēmuma kārtā atļauj riteņbraucējiem pārvietoties arī pa ietvi (piemēram, ja viņi jūtas neveikli vai baidās no mašīnām), taču mudina lietot speciāli atvēlēto infrastruktūru vai brauktuvi. Uz ietves kungs un ķeizars tomēr ir gājējs.
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas satraukumi, ka tagad visus par ES naudām uzbūvētos veloceļus nāksies pārbūvēt, vairs nav aktuāli. Standartam ir tikai rekomendējošs spēks. Vecie veloceļi drīkstēs palikt neloģiski un slikti būvēti, bet jaunos, cerams, arī būvēs pa jaunam. Velosipēdistiem toties būs iespējas pretendēt uz sabiedriskā transporta joslu lietošanu. Tāpat šī ekskluzīvā josla būs pieejama arī elektromobiļiem, kas bez kādiem īpašiem bonusiem un subsīdijām pagaidām nespēj attaisnot savu eksistenci.
Visvairāk ielāgojamu jaunumu noteikumos ir autovadītājiem – nolūkā uzlabot satiksmes organizāciju ieviesta iespēja izmantot ceļa zīmes ar maināmu informāciju. Elektroniskās zīmes ir noderīgas, piemēram, ja atļautais braukšanas ātrums jāpielāgo laika apstākļiem. Tāpat ieviesti jauni horizontālie ceļa apzīmējumi un jaunas ceļa zīmes. Piemēram, stāvvietu zonas un gājēju ceļu zonas apzīmējumi.
Pašvaldību vadītājus savukārt iepriecinās kāda neieviesta ceļa zīme, precīzāk – to drīkstēs lietot un drīkstēs nelietot. Runa ir par Eiropā pieņemto apdzīvotas vietas apzīmējumu – baltu zīmi ar tornīšiem. Nevienam tā lāgā nepatika, jo kā tad zināt, kādā apdzīvotā vietā iebrauc, ja uz tās nekas nav rakstīts. Turklāt zīmju nomaiņa maksā naudu. Tad nu Satiksmes ministrija atstāja pašvaldību ziņā – kādu vēlas, tādu zīmi lai liek – pēc Eiropas vai Latvijas parauga.
Lauku iedzīvotājiem svarīgākā būs jaunā ātruma ierobežojuma norma uz grants ceļiem. Turpmāk pa tiem drīkstēs braukt ne ātrāk kā ar 80 kilometriem stundā. Šīs izmaiņas diemžēl ir rakstītas ar asinīm, – pērn uz grants notika vairākas īpaši smagas avārijas. Cilvēki gāja bojā, ar formāli atļauto ātrumu lidojot ceļu līkumos, dīķos un triecoties kokos.
Satiksmes drošību un ērtumu jāveicina automašīnu aizvākšanai no ceļu un ielu krustojumiem, tāpat vadītājiem pilnīgi oficiāli būs aizliegts parkoties uz velojoslām vai gājēju ceļiem. Ja nu kāds līdz šim nav sapratis, ka tā rīkoties nav pieklājīgi. Rupekļiem un huligāniem noteikumos veltīts vēl viens punkts. Turpmāk ir aizliegts izmainīt vai aizsegt numura zīmi, pārklāt ar aizsargmateriāliem vai to apslēpt citā veidā, piemēram, pārlokot uz pusēm, kā iecienījuši mazgadīgi motociklisti. Tas tādēļ, lai huligānus varētu atpazīt fotoradari un sodīt policisti.
Lai iepazītos ar visām izmaiņām satiksmes noteikumos, ir jāpārlasa visas 66 lappuses. Šobrīd tas iespējams Ministru kabineta mājaslapā. Taču drīzumā tiks izdota arī lietošanā ērta grāmatiņa. CSDD Kvalifikācijas daļas priekšnieks Juris Teteris skaidro, ka tāpēc arī no septembra uz janvāri pārcelta noteikumu stāšanās spēkā, – lai visi pagūst ar tiem iepazīties. Eksaminētājiem uzdevumu biļetes jāpārstrādā, bet autoskolām un vispārizglītojošajām skolām jāpārskata savas ceļu satiksmes mācību programmas.
Būtiski jaunumi Ceļu satiksmes noteikumos