Imants Vīksne / Autori

Arhitekti jau sāk gatavoties nozares vērienīgākajam un prestižākajam saietam pasaulē – Venēcijas arhitektūras biennālei.

Vecais suns nomira, vajadzēja jaunu. Jo tas taču nav normāli, ka cilvēkam māja, dzīvoklis vai jebkāda cita telpa dzīvei ir, bet suņa nav. Tā nu piektdienas vakarā uz karstām pēdām mums ievajadzējās suni. Šis ir īsais stāsts, kā manā ģimenē un līdz ar to arī Neatkarīgās redakcijā ieradās bīgls, vārdā Lords Valkorts Volmarstārs. Ērtības labad pārkrustījām viņu par Lariju.

Latvija nobalsojusi pret Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes rezolūciju ģimenes institūta aizsardzībai. Eiropas Savienības valstu ieskatā tā ir pārāk vienpusēja – ģimeņu veidu esot vairāk nekā tikai viens tradicionālais – vīrs, sieva un viņu bērni.

Kāpēc mums būtu jāuzņem Āfrikas bēgļi un kādā skaitā? Vai no viņiem jābaidās? Varbūt jāasimilē? Būs melns Jānis, melns Urmass, melna Egle... Nule, viesojoties Strasbūrā, Neatkarīgajai bija iespēja uzdot šos jautājumus triju Baltijas valstu eiroparlamentāriešiem.

Par melnā stārķa nogalināšanu draud bargs sods – līdz pat pieciem gadiem cietumā, taču ne tad, ja putns gājis bojā zinātniska šova gaitā. No astoņpadsmit stārķiem, kas divu gadu laikā tika izmantoti ornitologa Māra Strazda un telekompānijas LNT kopprojektā Melnais stārķis. Dzīvības lidojums, bojā gājuši 15. Divi bez vēsts pazuduši.

Sagūstītās mežacūkas, ko aizvakar no lielpilsētas trokšņa pārveda lauku mierā un klusumā, par šo faktu nebija sajūsmā. Tikušas laukā no būra, tās nevis aiztraucās prom gaismas ātrumā, kā būtu darījis jebkurš normāls savvaļas dzīvnieks, bet palika turpat dzīvojamies. Blenza uz papardēm, it kā jau tagad pietrūktu Rīgas asfalta, skaļas mūzikas un atkritumu urnu.

Piekrastes zvejniekiem Rīgas jūras līča dienvidu reģionā jāliek laivas uz steķiem vai arī jāzvejo citu sugu zivis, jo reņģēm no šodienas noteikts liegums. Ir sasniegta atvēlētā kvota, kas šim gadam bija 809 tonnas.

Krievija var berzēt rokas, jo tai izdevies īstenot vēl Padomju Savienības iesākto informācijas operāciju. Eiropas Savienība ir pilnībā apsēsta ar cīņu pret CO2 izmešiem un tās vārdā gatava gan savu metalurģiju un auto industriju ziedot, gan krievu gāzi pirkt. Tā nu peļņu skaita krievi, amerikāņi, ķīnieši, bet maksājam mēs – eiropieši.

Inčukalna gudrona sāga nonākusi strupceļā – Valsts vides dienests paziņojis, ka pārtrauc līgumu ar uzņēmumu Skonto būve. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka šodien ap pusdienlaiku uzņēmēja Gunta Rāvja algotie strādnieki paklausīgi savāks savas pekeles un VVD varēs piedāvāt pasmelties gudrona naudu nākamajam gribētājam.

Bezatbildīgi aizdevēji un bezatbildīgi kredītņēmēji ir radījuši kasē 300 miljardu iztrūkumu, kura segšanā nāksies piedalīties ikvienam eiropietim, latviešiem tai skaitā. Nokaitētā gaisotnē vakar Eiropas Parlamentā uzstājās Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs, atbalsta aplausus saņemot vien no galēji kreisajiem un galēji labējiem ekstrēmistiem. Ar nepareizajiem draugiem sasējies. Pareizie tikmēr izmantoja ekskluzīvu iespēju publiski pazemot slikti pārvaldītas valsts līderi.

«Putins turpina vadīt Eiropas Savienību, nosaka toni Ukrainā, Vidusjūrā ir 500 000 migrantu! Ja Latvija vēl sešus mēnešus prezidētu, Eiropas Savienība sabruktu!» tā pēdējās Eiropas Parlamenta debatēs bārās dusmīgais brits, deputāts no eiroskeptiķu grupas Pauls Nutals (Paul Nuttall). Savukārt Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers viņam un visiem pārējiem Latvijas prezidentūras kritiķiem atcirta: «Tie, kuriem nepatīk Eiropa, arī nespēj izteikt komplimentus.»

Valsts vides dienesta mokpilnajā cīņā ar vēsturisko piesārņojumu beidzot arī kāda laba ziņa. Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuvē sākti likvidācijas darbi, un varbūt pavirši pieskatīto projektu būs izdevies saglābt.

Komponists Imants Kalniņš ikgadējās Imantdienās nepiedalīsies, un viņam ir vienalga, ka par viņu gānās internetā, nosoda kādreizējie kolēģi politiķi, apsaukā par vatņiku un putinistu. Skumji, ka ņirgājas par dziesmām, ar kurām izaugušas vairākas paaudzes. Imkas mūzika bija un paliek latviešu tautas kultūras kanonā.

Kaimiņu novados runā, ka Saulkrastos pēc Via Baltica apvedceļa uzbūvēšanas sācies zināms uzņēmējdarbības panīkums – agrāk caurbraucēji ceļmalas bodītēs stājušies kaut vai garlaicības mākti. Tagad caurbraucēju tikpat kā vairs nav, tomēr vietējie pēc fūrēm nesēro. Pilsēta beidzot attīstās, un uz šejieni atbrauc tie, kas tiešām to vēlas. Un arī naudu atved.

Kamēr valdošā koalīcija mokās smagās pārdomās, kā pieklājīgi atteikties no Eiropas Komisijas piedāvātajiem oficiālajiem Āfrikas bēgļiem, nelegālie imigranti no Vjetnamas turpina plūst pāri Latvijas robežai, un var tikai minēt, vai robežsargiem izdodas noķert pilnīgi visus.

Suņu audzētājiem, tāpat kā topošajiem suņu īpašniekiem, der zināt, ka no šodienas, nododot vai pieņemot audzināšanā suni, dzīvniekam obligāti jābūt čipētam un reģistrētam Lauksaimniecības datu centrā.

No Āfrikas uz Eiropu plūstošā bēgļu straume veicinājusi interesi par Latvijā jau esošajiem trešo valstu pilsoņiem – kādu tad sabiedrību nāksies atšķaidīt. Sabiedrības integrācijas fonds uzzīmējis ienācēju portretu. Trešo valstu pilsoni Latvijā.

Senos laikos latvieši vecus, kroplus un saimniecībā vairs nederīgus dzīvniekus nost nešāva, bet gan turpināja aprūpēt līdz pat mūža beigām un to sauca par mūža maizi.

Pirms stāšanās Zemessardzē rindā medicīniskajā komisijā satiku kādreizējo klasesbiedru, viņš profesionālajā dienestā bija uzdienējies līdz kapteinim. Pagremdējāmies atmiņās par skolu, politiku un, protams, armijas štellēm. «Ja gribi saprast, kas patiesībā notiek Latvijas aizsardzībā,» viņš sazvērnieciskā balsī teica, «iemet meklētājā vārdus vara bungas.» Iemetu arī. Vara bungas ir neformāls militārs blogs, kurā biedrojas karavīri. Galvenais rakstītājs un moderators ir Mārtiņš Vērdiņš, atvaļināts kapteinis, militārais analītiķis. Vara bungas ar savu viedokli bieži vien atrodas opozīcijā Aizsardzības ministrijai, tomēr tiek respektētas.

Armijas uzturēšanās Austrumeiropā tā dēvētajā rotācijas kārtībā ir briesmīgi dārga un no militārā viedokļa pilnīgi nevajadzīga, tāpēc amerikāņi nolēmuši vismaz sašaurināt rotācijas ģeogrāfiju.

Pirms stāšanās Zemessardzē rindā medicīniskajā komisijā satiku kādreizējo klasesbiedru, viņš profesionālajā dienestā bija uzdienējies līdz kapteinim.

Svešās zemēs, kur ceļi ir tāli un ātrumi lieli, autovadītāju sabiedrībā ik pa laikam uzvirmo diskusija, cik droši satiksmei ir vecie ļaudis un cik – satiksme viņiem.