Prezidentūra no pleciem nost

«Putins turpina vadīt Eiropas Savienību, nosaka toni Ukrainā, Vidusjūrā ir 500 000 migrantu! Ja Latvija vēl sešus mēnešus prezidētu, Eiropas Savienība sabruktu!» tā pēdējās Eiropas Parlamenta debatēs bārās dusmīgais brits, deputāts no eiroskeptiķu grupas Pauls Nutals (Paul Nuttall). Savukārt Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers viņam un visiem pārējiem Latvijas prezidentūras kritiķiem atcirta: «Tie, kuriem nepatīk Eiropa, arī nespēj izteikt komplimentus.»

Premjere Laimdota Straujuma vakar Strasbūrā atskaitījās par prezidentūras pusgadā paveikto, un atkarībā no politiskās pārliecības šo veikumu var traktēt gan kā sasniegumu, gan neveiksmi. Tiesa gan, Latvijas pelnīto uzmanību pilnībā ir pārņēmusi Grieķija. Šo faktu premjere konstatēja arī savā uzrunā parlamentam.

Dienaskārtība izjuka

Latvijas izvirzītās prioritātes bija konkurētspējīga Eiropa, digitāla Eiropa un iesaistīta Eiropa. Taču dzīve ienesa savas korekcijas – teroristi, Ukraina, migranti Vidusjūrā, un tagad vēl Grieķija. Par to arī pārmetumi Latvijai. Neatkarīgā vēlāk vaicāja premjerei, vai Latvija varēja prezidēt labāk? Atbilde bija drīzāk noliedzoša: «Saprotiet, ka ir 28 dalībvalstis, kam ir jāvienojas!» Un tā ikvienā jautājumā, vai tās būtu bēgļu kvotas, vai trešā palīdzības programma Grieķijai. Padarīts tomēr esot daudz, un premjere savā runā to atgādināja – rekordīsā laikā ir izveidots Eiropas Stratēģisko investīciju fonds. Likti pamati Enerģētikas savienībai. Prezidentūras pēdējās dienās panākta vienošanās par telesakaru viesabonēšanas maksas samazināšanu. Arī migrantu problēmai ir panākti konkrēti risinājumi – piešķirti līdzekļi robežapsardzības pasākumiem, izveidots plāns noziedznieku apkarošanai utt.

Grieķi to nevar

Viens no Latvijas lobētiem tematiem prezidentūrā bija Austrumu partnerība. To par neveiksmīgu savas politiskās grupas vārdā nodēvēja mūsu eiroparlamentārietis Roberts Zīle – ukraiņiem un gruzīniem esot sajūta, ka viņi atstāti kādas citas valsts ietekmes zonā. Taču, kā atkal skaidro premjere, – vairākas ES valstis bija kategoriski pret jebkādu garantiju došanu attiecībā uz iespējamo bezvīzu režīmu. Tāpēc panākums ir arī vienošanās par termiņu, kad šis temats atkal tiks aktualizēts.

Par Grieķijas ķibelēm Latvijai un Eiropas Komisijai pārmeta ungāriete Kristīna Morvai un itālis Džanluka Buannano. Jūs nezināt, cik maksā paciņa piena, jūs aizstāvat tikai rietumu pirmās šķiras valstis, nepievēršat uzmanību, ka cilvēki dienvidos spiesti pamest savu zemi un tādā garā. Premjeres iebilde, ka Latvijas pensionāri saņem divreiz mazākas pensijas nekā Grieķijā, izskanēja vien vēlāk preses konferencē. Viņa arī pastāstīja, ka personīgi runājusi ar grieķu premjeru Aleksi Cipru. Pastāstījusi par Latvijas veiksmes stāstu – respektīvi, kā pensijas un algas cirptas, kā valsts pārvalde samazināta. Ciprs paklausījies un teicis: «Grieķi to nevar.» Nu un kur tad te ir Latvijas vaina?

Tāpat diezin vai par racionālu argumentu vakardienas debatēs var nosaukt arī sieviešu īpatsvara piesaukšanu vietā un nevietā. Kritiķu izpratnē tas, ka Latvijas prezidentūras vadībā bija «vienas vienīgas sievietes», pats par sevi neesot nekāds sasniegums. Tikmēr lielās politiskās grupas pārstāvošie deputāti sieviešu daudzumu Latvijas prezidentūrā novērtēja kā apsveicamu un pozitīvu dzimumu diskrimināciju. Nekavējās bārstīt komplimentus Laimdotai Straujumai un citām Latvijas dāmām vēl trīs rindas aiz viņas, un arī visām pārējām Latvijā.

Ierēdniecība var uzelpot

Latvijas deputātu vidū viedokļi par mūsu valsts veikumu pagājušajā pusgadā ir pamatā pozitīvi – atrasta nauda investīcijām, ir noturēts fokuss uz noteiktām tēmām, laba darba organizācija. Taču pietrūcis spilgtu līderu. Komplektā – kaudze jaunu Eiropai risināmu problēmu. No mūsu parlamentāriešiem vienīgi Tatjana Ždanoka vispār nekā nav pamanījusi un saka: «Latvijas prezidentūra pagāja nemanāmi, neko īpaši svarīgu šajā periodā nevaru atzīmēt.»

Bet premjeres Laimdotas Straujumas komandai tā nešķiet – sarežģīta darba bija pāri galvai: «Latvijai ir bijis jāvada ES Padomes darbs krīžu, satricinājumu un neskaidrības apstākļos, varu būt lepna par savu valsti, kas ir veiksmīgi aizvadījusi savu pirmo prezidentūru pēc desmit gadu dalības Eiropas Savienībā.»

Par laimi mūsu ierēdniecībai, kas beidzot var doties pelnītos atvaļinājumos, tagad šis periods ir beidzies. Latvija var sākt kritizēt vai slavēt nākamo prezidējošo valsti – Luksemburgu. Savukārt Eiropas birokrāti var atviegloti uzelpot. Pēc Itālijas prezidentūras, kurā viss notika ar stundas nokavēšanos, Latvija Briselē, Strasbūrā un Luksemburgā bija ieviesusi dienvidniekus tracinošu punktualitāti.