Gudrona līgums tiek lauzts. Ko tālāk?

Inčukalna gudrona sāga nonākusi strupceļā – Valsts vides dienests paziņojis, ka pārtrauc līgumu ar uzņēmumu Skonto būve. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka šodien ap pusdienlaiku uzņēmēja Gunta Rāvja algotie strādnieki paklausīgi savāks savas pekeles un VVD varēs piedāvāt pasmelties gudrona naudu nākamajam gribētājam.

Skonto būve vakar paziņoja, ka lēmums par līguma laušanu «ir prettiesisks un nepamatots» un uzņēmums «savu iespēju robežās turpinās līgumā paredzēto darbu izpildi».

Kas patiesībā notiks tālāk, iespējams, pat juristiem vēl nav zināms, taču nav šaubu, ka atvadas būs sāpīgas abām pusēm, un vēl jau ir arī vācu apakšuzņēmums MUEG, kam priekšlaicīga evakuācija varētu nebūt pa prātam, lai arī ar strādāšanu galīgi nesekmējās. Tad latviešiem gudrons ne tāds, tad – tehnoloģijas nepareizas, tad apjoms pārāk liels.

Pirmā tiesvedība

Jāatgādina, ka dienvidu dīķī nav izsmelta gandrīz puse šķidrā gudrona, savukārt ziemeļu dīķī otrpus Pleskavas šosejai darbi vispār nav sākti, lai arī to paredzamais apjoms 2014. gadā tika samazināts līdz minimumam. Neatkarīgā jau vēstīja – tā vietā, lai attīrītu visu ar gudronu piesūcināto augsni vairāk nekā 3 hektāru platībā, nolemts izņemt vien galvenos piesārņojuma punktus, no kuriem gudrons plūst iekšā gruntsūdeņos – apjomā nedaudz virs 7000 kubikmetriem. Savukārt pārējā teritorija bija jānober ar dolomīta šķembām, piesārņojumu faktiski paslēpjot no acīm un cerot, ka šādu viltīgu risinājumu akceptēs arī Briseles birokrāti. Dienvidu dīķī gan – pēc VVD domām, uzņēmējam bija uz sava pašriska rēķina jāizsmeļ viss apjoms, un te arī projekts sāka buksēt.

Iepriekš VVD un Skonto būve pārsvarā izlīdzējās ar publiskām vārdu kaujām, apsūdzot viens otru populismā, alkatībā un ļaunprātībā, bet tagad konflikts ir jau nonācis līdz tiesai. Gan ne par līguma laušanu, bet neizmaksāto marta algu. Tā kā uzņēmums darbus faktiski pārtraucis, VVD mēģināja to šantažēt – izmantoja līgumā paredzēto iespēju pārbaudīt Swedbank izsniegto garantiju, par kuru nav nekādu šaubu – tā ir spēkā. Norēķini joprojām nav veikti, un uzņēmums Ziemeļu rajona tiesā prasa darba samaksas un kavējuma līgumsoda piedziņu 1,85 miljonu eiro apmērā. Par aprīli un maiju nekas nav prasīts – tad uzņēmums jau bija sācis nodarboties ar darba imitēšanu.

Bez variantiem

Pēc VVD paziņojuma par līguma laušanu situācija kļuvusi vēl sarežģītāka, jo tagad darījumā jātaisa galīgais aprēķins. Jāatgādina, kopējās projekta prognozētās izmaksas pārsniegušas 46 miljonus eiro, bet naudu, iespējams, vajadzēs vēl. Kamēr Skonto būve aizies un kāds cits atnāks vietā, nepabeigto dienvidu dīķi nāksies iekonservēt, ar kaut ko pārsegt, lai tajā atkal neuzkrātos ūdens.

Tomēr pasūtītājs vēsta: «Rūpīgi izvērtējot alternatīvas, šobrīd līguma izbeigšana VVD ieskatā ir vienīgais risinājums, lai pabeigtu piesārņotās vietas sanāciju un nezaudētu Eiropas Savienības finansējumu.» Dienesta lēmumu atbalsta arī augstāka priekšniecība. Vides ministra padomnieks Arnis Zacmanis, taujāts, vai šis kašķis nenogremdēs projektu, atbild: «Ja kašķis neiet vaļā, tad tiek pazaudēts viss.»

Gribētāji atradīsies

No VVD izplatītā paziņojuma noprotams, ka pasūtītāja pozīcija būs pierādīt, ka uzņēmums «nespēj un nevēlas pildīt līgumu». Ģenerāldirektore Inga Koļegova īpaši piemin ziemeļu dīķi: «Neveicot vietas sanāciju, valsts riskē zaudēt arī Eiropas reģionālās attīstības fonda finansējumu. Līguma izbeigšana nenozīmē šī projekta beigas, tieši pretēji – VVD turpinās darbu pie šī projekta īstenošanas līdz pilnīgai projekta mērķu sasniegšanai.»

Projektam atvēlētais termiņš ir 2019. gads – paspēt var. VVD pārstāve Jūlija Ņikitina skaidro, ka tagad iespējami īsā laikā tiks sakārtota dokumentācija un izsludināts jauns iepirkums. Trīs četras firmas, kas varētu šādu darbu veikt, Latvijā esot, tātad teorētiski iespējams iztikt arī bez dārgajiem vāciešiem. Viņi, jāatgādina, daļu gudrona par milzu naudu veda uz Vāciju, lai no tā ražotu siltumu, un tādējādi naudu paņēma ne tikai no Latvijas valsts un Eiropas Savienības, bet arī saviem tautiešiem.