Armijas uzturēšanās Austrumeiropā tā dēvētajā rotācijas kārtībā ir briesmīgi dārga un no militārā viedokļa pilnīgi nevajadzīga, tāpēc amerikāņi nolēmuši vismaz sašaurināt rotācijas ģeogrāfiju.
Trīs Baltijas valstīs, Bulgārijā, Rumānijā un Polijā iecerēts izvietot vienu bruņotu brigādi (līdz 5000 karavīru) pilnā aprīkojumā ar tankiem, kājnieku kaujas mašīnām un artilēriju. Vēl gan nav skaidrs, cik no šiem spēkiem nonāks tieši Latvijā, taču skaidrs, ka tā būs ievērojama daļa, jo Ādažu militārais poligons ir lielākais Baltijā. Cita lieta, ka arī tajā pie pašreizējās militāro notikumu intensitātes sabiedrotajiem kļuvis par šauru.
Par jaunajiem plāniem, nule viesojoties Tallinā un tiekoties ar Baltijas valstu aizsardzības ministriem, paziņojis ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters. Arī NATO dalībvalstu aizsardzības ministri trešdien Briselē oficiāli vienojās par alianses klātbūtnes pastiprināšanu tās austrumu flangā.
Pastāvīgas jaunas bāzes pie mums gan joprojām netiks veidotas. Neatkarīgā jau skaidroja, ka 1997. gada NATO vienošanās ar Krieviju liedz Eiropā izvietot «pastāvīgus un nozīmīgus kaujas spēkus», kā arī paredz Austrumeiropā nepieļaut «potenciāli bīstamu konvencionālo spēku veidošanu». Protams, abas puses šos formulējumus traktē, kā tām ērtāk, un NATO izpratnē formāla rotācija ļauj apiet vienošanos.
Arī Eštons Kārters žurnālistiem uzsvēra, ka ekipējums tiks pārvietots pa reģionu mācībām un vingrinājumiem. Kopējo pārceļamās tehnikas skaitu aģentūrai Reuters iepriekš jau nosauca ASV armijas Eiropā komandieris ģenerālleitnants Frederiks Bens Hodžs – apmēram 1200 vienību. To skaitā 250 tanku, kājnieku kaujas mašīnas Bradley, pašgājējas haubices un tad vēl komandējošā sastāva, apgādes dienesta, sapieru un medicīniskā personāla transports. Tas varētu notikt līdz gada beigām.
Cik daudz no tā visa būs jāuzņem Latvijai, pagaidām nav zināms, taču skaidrs, ka dislokācijas vieta būs Ādaži. To Neatkarīgajai apstiprināja Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins. Ja runa būtu tikai par tanku sakraušanu kaudzē, poligona 7857 hektāru plašajā teritorijā vieta šim nolūkam atrastos. Gan garāžas, gan kazarmas ir kur uzbūvēt. Tas ir uzņemošās valsts pienākums, un plānotajā Latvijas aizsardzības budžeta pieaugumā nauda šim nolūkam esot ierēķināta. Taču karavīriem tāpat kā ārstiem nepārtraukti ir jāatjauno un jāuztur iemaņas, tankiem ir jābrauc, stobriem jāšauj, un tam gan Ādažu poligonā sāk pietrūkt vietas. Brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš pavasarī Rīgas ostā, sagaidot pirmos amerikāņu tankus, Neatkarīgajai stāstīja, ka poligonu varētu paplašināt ziemeļu un austrumu virzienā, kur īpašnieks ir Latvijas valsts meži. Taču konkrēti lēmumi acīmredzot vēl nav pieņemti, un šobrīd Kaspars Galkins atzīst: «Ādaži ir pārslogoti. Mācības notiek režīmā 24/7. Kā vienas vienības nāk laukā, tā otras nāk iekšā.» Un, jo vairāk būs karavīru, jo ciešāk nāksies saspiesties. Ministrijas pārstāvis gan apgalvo, ka nekāda latviešu karavīru diskriminācija par labu ciemiņiem nenotiks. Arī jaunajās kazarmās nedzīvojot vieni vienīgi amerikāņi. «Gan attieksme, gan nodrošinājums ir tie paši, kas pret partneriem. Diskriminācija netiek pieļauta.»
Papildu slodzi partneru rotēšana gan uzliek tieši mūsu karavīriem. Kamēr sabiedrotie arvien mainās, ierodas svaigiem spēkiem un mācībās katra vienība vēlas paspīdēt ar savām iemaņām, mūsējie karavīri paliek uz vietas un ir tik, cik ir. Skrien mēles izkāruši, turklāt bez piemaksām par lauka mācībām. Bet neko darīt – tāds darbiņš.