Tipiskais Latvijas imigrants – gudra krievu sieviete
No Āfrikas uz Eiropu plūstošā bēgļu straume veicinājusi interesi par Latvijā jau esošajiem trešo valstu pilsoņiem – kādu tad sabiedrību nāksies atšķaidīt. Sabiedrības integrācijas fonds uzzīmējis ienācēju portretu. Trešo valstu pilsoni Latvijā.
Lai gan pēdējā laikā medijos populāri bijis runāt par Ķīnas ienācējiem, tomēr viņi joprojām ir tā mazākā imigrantu daļa, tāpat kā uzbeki un kazahi. Pārliecinošs vairākums, kas caur nekustamā īpašuma iegādi, biznesu vai radniecību pārceļas uz mūsu valsti, ir Krievijas pilsoņi. Tikai tad nāk ukraiņi, baltkrievi un uzbeki. Un maldīgs ir politiķu kultivētais viedoklis, ka visi viņi ir Putina pielūdzēji, kas apdraud Latvijas drošību. Pētījumā Trešo valstu pilsoņu portrets Latvijā arī konstatēts, ka šie cilvēki bēg no Krievijā valdošā režīma un ir lojāli eiropeiskām, tātad arī Latvijas vērtībām. Viena no pētījuma autorēm profesore Brigita Zepa tāpēc aicina – nemetīsim visus krievus pār vienu kārti.
Līdzīgs pētījums iepriekš veikts 2009. gadā, un visās mērījumu pozīcijās redzama būtiska dinamika. Pateicoties termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programmai imigrantu skaits pieaudzis no 8474 līdz 23 671. Tātad viņu skaits ir trīskāršojies, un Latvijai jādomā, kā šos cilvēkus integrēt tā, lai labums būtu gan viņiem pašiem, gan valstij kopumā. Tāpēc ir lietderīgi šos cilvēkus pētīt, saprast iemeslus, kas viņus atveduši uz Latviju. Tie ir dažādi. 51,6% respondentu norāda, ka ieradušies ģimenes apvienošanas nolūkā, 22,2% iegādājušies nekustamo īpašumu, vēl 12,1% ieradušies mācīties un zīmīgi, ka lielākā skaitā mūsu izglītības sistēmu novērtējuši uzbeki.
59,5% imigrantu nestrādā, un te var pāriet uz sarunu par viņu problēmām. Daļa nestrādājošo, protams, ir bērni – vispārējās izglītības iestādēs mācās 380 jaunieši, vēl daļa studē, ir arī turīgu vīru sievas, taču ir cilvēki, kuriem ir problemātiski atrast darbu latviešu valodas nezināšanas vai pārāk augsto latviešu valodas prasību dēļ. Tas nozīmē tikai to, ka valstij jāpalīdz šiem cilvēkiem apgūt valsts valodu. Turklāt viņi arī grib mācīties. Te pētnieki met akmeni vietējo latviešu dārzā, jo visās padziļinātajās intervijās respondenti sūdzējās, ka latvieši ar viņiem atsakās runāt latviski. Ar krieviem jo īpaši. Tiklīdz mana, ka cilvēks runā nepareizi un ar akcentu, paši pāriet uz krievu valodu.
Problēmas, ar kurām saskaras ienācēji, lielā mērā ir tās pašas, par ko kurn vietējie – nodarbinātība, sociālā un tiesiskā aizsardzība, veselības aprūpe. Tikai viņiem valsts garantijas ir vēl krietni mazākas, un arī gadījumi, kad viņu trauslais statuss tiek ļauni izmantots, biežāki. Piemēram, kādam uzņēmējam privāta apdrošināšanas kompānija atteicās izmaksāt pilnu summu par veselības apdrošināšanas gadījumu, jo nierakmeņus viņš, redziet, izaudzējis citā valstī.
Protams, lielākās raizes, kas parādījās daudzās intervijās, imigrantiem ir iespējamā Imigrācijas likuma maiņa un iespēja, ka pēc pieciem gadiem viņi nevarēs pretendēt uz pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, bet vēlāk arī uz pilsonības iegūšanu. Visa dzīve, manta, un nākotnes ieceres viņiem taču ar Latviju saistītas. Atšķirībā no 2009. gada tagad lielākā daļa imigrantu ieradušies pie mums uz palikšanu, ja vien netiks izdzīti. Viņiem patīk Latvijas daba, kurā nav cunami un zemestrīču, patīk miermīlīgā dzīves vide, arī tas, ka citas Eiropas valstis tikpat kā ar roku sasniedzamas. Un mēs galu galā esam tik līdzīgi – kā konstatējis kāds ķīniešu uzņēmējs – vienīgā atšķirība tā, ka latvieši neuzskata par pieklājīgu svilpošanu telpās. Varot jau arī nesvilpot.
Trešo valstu valstspiederīgo ierašanās iemesli Latvijā %
Ģimenes apvienošanas nolūkā, pie vecākiem 51,6
Esmu iegādājies nekustamo īpašumu 22,2
Lai mācītos 12,1
Lai strādātu 7,8
Kā uzņēmējs 0,8
Cits 5
Avots: Pētījums Trešo valstu pilsoņu portrets Latvijā
Dzimums sieviete 68,6%*
Izglītība augstākā 77,1%
Vecums 35–44 gadi 29,6%
Pilsonība Krievijas 45,7%
Dzimtā valoda krievu 65,6%
Dzīvesvieta Rīga 66,5%
* 2015. gadā aptaujāto trešo valstu statistiskais portrets