Rīdzinieks liek šķēršļus Ragaciema kapu izveidei

Esošā Ragaciema kapsēta vairs nav paplašināma, pēc gada tās ietilpība būs izsmelta. Novada teritorijas plānojumā iezīmēta vieta jaunai kapsētai, taču uzradies negaidīts traucēklis – mitrāju mīļotājs Gints Kauniste © Publicitātes foto

Pat Ķemeru Nacionālais parks, kas citkārt konfliktē ar vietējiem iedzīvotājiem, saprot, ka latviešu kapu tradīcija ir svarīgāka par biotopu saudzēšanu. Ragaciemam steidzami nepieciešama jauna kapsēta, taču ieceri boikotē kāds rīdzinieks ar grūti saprotamiem motīviem – Gints Kauniste.

Latvieši mirušos nemet jūrā, kremēšana ir nepopulāra, tāpēc tiek veidoti arvien jauni apbedījumi un kapsētas. Šāda nepieciešamība rodas arī tais pašvaldībās, kurām ģeogrāfiskā novietojuma dēļ nav kur izplesties, un tām jāmeklē alternatīvi risinājumi.

Respektējama vajadzība

Ragaciems un Lapmežciems atrodas uz šauras zemes strēles. Tā atdala Kaņiera ezeru un Rīgas līci. Vietējās pašvaldības, Engures novada mērs Gundars Važa stāsta, ka Ragaciema vecie kapi pēc gada, vēlākais – pusotra, būs piepildīti. Esošajā pašvaldības teritorijā jaunai kapsētai vietas nav, turklāt kapus nemaz nedrīkst ierīkot tuvu dzīvojamajām mājām, lai neapdraudētu dzeramā ūdens kvalitāti. Cits izvēles iespējas ierobežojošs faktors ir gruntsūdens līmenis. Izskatīta versija par kapsētas ierīkošanu Antiņciemā, taču tur ūdens bedrē parādās jau pusmetra dziļumā, un zārku tādā neliksi. Tad nu vienīgā saprātīgā iespēja atlikusi prasīt kapsētai valsts zemi no raksturā sarežģītā kaimiņa – Ķemeru Nacionālā parka. Piemērots meža nogabals noskatīts metrus 300 aiz Ragaciema beigu robežzīmes, braucot Klapkalnciema virzienā, kreisajā pusē šosejai. Tur hidroloģiskie rādītāji apmierinoši. Pretī apsolīts neskarts mežs attālākā vietā, un kaimiņš šādai maiņai laipni piekritis, turklāt saskaņojis arī izmaiņas Ķemeru Nacionālā parka individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos. Tajos tiks paredzēta iespēja izņēmuma kārtā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā mainīt tās izmantošanas veidu un ierīkot kapsētu. Nacionālā parka direktors Andris Širovs atzīst: «Mēs, protams, neesam pārlaimīgi, taču tā ir publiska vajadzība, un iespējas kapsētu ierīkot citur pašvaldībai nav. Mēs to respektējam. Turklāt pretim saņemsim vēl vērtīgāku mežu pilnīgi neskartā vietā!» Novada teritorijas plānojumā jaunā kapsēta jau ir oficiāli iezīmēta. Arī politiskā līmenī iecere saņēmusi akceptu – jau pērn ministra Romāna Naudiņa laikā.

Traucē jau septiņus mēnešus

Un tad piepeši uzradās problēma – Gints Kauniste. Kā pats saskaitījis, jau septiņu mēnešu garumā viņš dara visu, lai nepieļautu jaunās Ragaciema kapsētas izveidi vienīgajā iespējamajā vietā. G. Kauniste gan uzsver – cilvēkus var bērēt arī citur, piemēram, esošajos Ragaciema kapos pa virsu vecajiem apbedījumiem, un arī jaunai kapsētai vietu var atrast mazāk nozīmīgās dabas teritorijās. G. Kauniste sūdzas būvvaldē, sūdzas uzraugošajās vides institūcijās, nezin kādēļ ticis uzklausīts Vides konsultatīvajā padomē, sūdzas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un šobrīd uzmeties Ķemeru parkam par lielāku advokātu, nekā pats parks vēlas. Bet motīvi nevienam nav saprotami. Viņš nav vietējais iedzīvotājs, viņam vai radiem tur nepieder zeme, šķietami nav nekādu interešu. Pret kaut kādiem labumiem savas pretenzijas viņš nav mēģinājis iemainīt. Internetā par viņu nekas lāgā nav atrodams – esot mārketinga speciālists, bet vēl vecākas ziņas vēsta, ka cilvēks vārdā Gints Kauniste savulaik strādājis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Kontrabandas apkarošanas centrā un reiz skandalozi aizturējis uzņēmēju Normundu Lakuču.

Mitrāji vai miroņi

Neatkarīgajai G. Kauniste apgalvo, ka stāstā par kapiem viņa vienīgais motīvs esot rūpes par dabu. Kapsēta iecerēta vietā, kur atrodas augstvērtīgs biotops, mežainās piejūras kāpas, un daudzi mitrāji. Jāatzīst, tiešām neparasta izvēle, ja vienos svaru kausos jāsaliek mitrāji un aizgājēji. «Es ceru, ka tā ir patiesa vēlme pasargāt parku no nevēlamām darbībām,» diplomātiski nelūgtā palīga aktivitātes komentē direktors Andris Širovs. Savukārt mērs G. Važa bažījas, ka G. Kauniste Ragaciema kapu apkarošanā aizies ne tikai līdz Rīgai, bet arī Briselei. Teorētiski Ķemeru Nacionālais parks ietilpst Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju Natura 2000 sarakstā. Bet tas būtu absurdi, ja paši mēs vairs nespētu izlemt, kur mirušie apglabājami. Noteikumu projektu, kas Ķemeru parkā ļaus ierīkot jaunos Ragaciema kapus, drīzumā virzīs uz saskaņošanu valdībā.



Latvijā

Šobrīd norit balsošana par titulu "Gada Eiropas cilvēks Latvijā". Par titulu sacenšas trīs cilvēki - Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, animācijas filmas "Strume" režisors Gints Zilbalodis un Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne. Valsts prezidents šajā saistībā vēries ar lūgumu pie sabiedrības.

Svarīgākais