Kurzemes loku Jūrmalā negaida
Uzņēmums Augstsprieguma tīkls izsludinājis projektēšanas un būvniecības iepirkumu trešajā, noslēdzošajā, Kurzemes loka kārtā. Savukārt Jūrmalas dome izsludinājusi cīņu pret jauno elektrolīniju.
Valdība Kurzemes lokam ir piešķīrusi Nacionālo interešu objekta statusu. Atjaunotās Latvijas vēsturē šis ir lielākais elektroenerģijas pārvades sistēmas infrastruktūras projekts, un būtiski bija nodrošināt to pret tiesvedībām, kas neizbēgami piemeklē katru uz attīstību vērstu ieceri Latvijas Republikā. Vai tā būtu lidosta Tukumā vai akumulatoru ražotne Kalnciemā. Kā jau prognozēts, tiesvedība pret Kurzemes loku patiešām ir uzsākta, taču vismaz pagaidām ar nacionālu nozīmību apveltīto projektu tā nav apturējusi. Saskaņā ar konkursu un darbu grafiku 127 miljonus eiro vērto līniju esošajam elektrotīklam pilnībā pieslēgs 2019. gadā.
Tiesāšanās avots ir Jūrmalas pašvaldība, formāli tā ir iedzīvotāju iniciatīva, bet dome iesaistās kā trešā puse. Galvenais pamatojums ir iespējamais apdraudējums Ķemeru–Jaunķemeru sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu atradnēm. Būvdarbi varot izjaukt sērūdeņražu veidošanos un tātad arī nākotnes ieceri par Jūrmalas kā dziedniecisko ūdeņu kūrorta atdzimšanu. Pašvaldības Vides nodaļas vadītājs Jānis Artemjevs min arī otru iebildumu cēloni – jaudīgākai līnijai būs augstāki balsti, un tie negatīvi ietekmēs pilsētas ainavu, tomēr lielākās raizes esot tieši par ūdeņiem. Paralēli tiesai pašvaldība nolēmusi vērsties arī Eiropas Komisijā, jo Ķemeru Nacionālais parks ir Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju Natura 2000 sarakstā.
Savdabīgi, ka pats Ķemeru parks jaunās līnijas būvi ir saskaņojis, un, kā skaidro tā direktors Andris Širovs, galvenais apsvērums bijis mazākais ļaunums. Jaunā 330 kilovoltu līnija iezīmēta jau dabā eksistējošās 110 kilovoltu līnijas trasē. Jāizcērt būs reizes piecas mazāks apjoms, nekā nāktos, ja līniju vilktu pilnīgi neskartā vietā. «Mēs arī paudām bažas par iespējamo ietekmi uz sērūdeņiem un putnu ligzdošanu. Iebildumus ir solīts ņemt vērā.» Jauno balstu pēdas tiks liktas tādā dziļumā un vietās, lai netraucētu pazemes ūdeņu mieru. Vēlams ziemas sasaluma periodā, kad arī putniem labāk.
Maija beigās Augstsprieguma tīkls ar glītu prezentāciju viesojās Jūrmalas domē, stāstīja, ka Ķemeru un Jūrmalas apiešana maksātu papildus 44 miljonus. Ka ģeoloģijas doktors Jānis Prols projekta riskus dabai uzskata par novēršamiem. Elektrolīnijas balstu vietās tāpēc tiks veikti kontrolurbumi, lai apzinātu vietas ar jutīgu hidroģeoloģisko režīmu un jau projektēšanas posmā izvēlētos piemērotāko balstu pamatu risinājumu. Tomēr domi pārliecināt par ieceres lietderību tās pašreizējā veidolā neizdevās.
Eksistē arī neoficiāla versija, kādēļ Jūrmalai tik ļoti rūp pazemes ūdeņi. Kaut kur jaunās līnijas pagriezienā pie Priedaines esot saparcelēti tirgojami gruntsgabali, un lieli elektrības stabi ainavā pazeminās to vērtību. Jānis Artemjevs neko tādu neapstiprina, gluži otrādi – elektrolīnijas pārvietošana būtu saistīta ar kompensācijām zemju īpašniekiem, un tieši tādēļ projekta īstenotāji tik ļoti negrib atkāpties no A alternatīvas.
Pagaidām projekts turpina virzīties valdības un vides institūciju apstiprinātajās sliedēs.