Daiga Stokenberga / Autori

Apkopojot 2018. gada kravu pārvadājumu rezultātus lielākajos transporta nozares uzņēmumos: Rīgas brīvostā, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas ostā, Ventspils brīvostā un Latvijas dzelzceļā, redzams, ka kopumā nozare virzās pa augšupejošu līkni.

Vecgada vakarā jāēd zivis un zvīņas jāliek makā, lai naudiņas neaptrūkstas, – šo ticējumu zina pat bērni. Rīgas Centrāltirgus zivju paviljons ir bagātīgākais un daudzpusīgākais Eiropā – to apstiprina tūkstošiem tūristu, kas Centrāltirgū īpaši apbrīno tieši zivju paviljona sortimentu.

Mūsu senči Ziemassvētku galda bagātību vienmēr turējuši augstā cieņā – ticējumi ir dažādi, kam un cik daudz jābūt uz galda, bet viens ir skaidrs – vajag sevi palutināt! Katra latviešu ģimene svētku galdu klāj citādi, bet ir tradīcijas, ko vēl arvien ievēro arī jaunā paaudze – kāposti, karbonādes un mandarīni.

Rīgas domes kapitālsabiedrības Rīgas pilsētbūvnieks pamatuzdevums ir nodrošināt Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvojamā fonda attīstību un atjaunošanu, sabiedrisko objektu projektēšanu, rekonstrukciju un būvniecību, racionālu un lietderīgu Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Pēdējos gados, veicot esošo īpašumu pārbūvi un realizējot jaunbūvju projektus, pašvaldības sociālo dzīvokļu atslēgas ir saņēmuši simtiem rīdzinieku.

Kā ik decembri, arī šogad Rīgas mežu darbinieki un Vides aizsardzības kluba dalībnieki pacilātā noskaņojumā tikās ikgadējā čiekuru lasīšanas talkā, kas, uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Aivara Tauriņa vārdiem sakot, ir ražas svētki un simbolisks sākums jaunam mežam.

Šajā sezonā Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) rada iespēju finansējuma daļu no LAU 2017. gada dividendes novirzīt valsts autoceļu ūdens atvades sistēmu sakārtošanai, uzsvaru liekot uz grants ceļu sakārtošanu. Šogad tika izvēlēti 50 valsts grants autoceļu posmi visā valsts teritorijā. Kopumā darbi veikti 15 valsts grants autoceļu posmos Zemgales reģionā, septiņos Vidzemes reģionā, septiņos Kurzemes reģionā, 11 Latgales reģionā, kā arī desmit Pierīgā.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiekošās izstādes pazīst visā plašajā pasaulē, jo ik gadu savu biznesa mērķu sasniegšanai tās izvēlas vairāk nekā 5000 uzņēmumu no vismaz 40 valstīm. Par savas nozares izstāžu līderēm Baltijā un Skandināvijā noteikti var minēt mašīnbūves un metālapstrādes izstādi Tech Industry un skaistumkopšanas izstādi Baltic Beauty. Vairāk par izstāžu biznesu un savu sirdslietu – kultūras projektiem Ķīpsalā – stāsta Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.

Gada nogale Rīgas brīvostā iezīmējas ar pozitīviem notikumiem: kravu apgrozījums attiecībā pret 2017. gada 11 mēnešiem ir pieaudzis par 6,5%, kas vienlaikus apsteidz Rīgas brīvostas pārvaldes šim gadam plānoto kravu apjomu par 2,5%. Praktiski noslēgušies ir arī būvdarbi jaunajos Krievu salas termināļos, kas pilnīgi droši nozīmē, ka no Daugavas labā krasta Rīgas vēsturiskā centra teritorijas ogļu kravas aizies jau tuvāko mēnešu laikā. Intervija ar Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju Andri Ameriku 12. decembrī.

Savā ziņā Latvija ir unikāla valsts – tikai AS Latvijas valsts meži (LVM) pārraudzītajās platībās katra ģimene bez maksas drīkst nocirst vienu Ziemassvētku eglīti. Ciršanai gan ir ierobežojumi – to drīkst darīt tikai grāvju malās, stigās, zem elektrības līnijām, respektīvi, vietās, kurām jābūt brīvām no apmežojuma. Kategoriski aizliegts eglīti cirst jaunaudzēs. Diemžēl ne visi ievēro šo noteikumu, tāpēc šogad izskan retorika par eglīšu ciršanas aizliegumu savām vajadzībām arī Latvijas valsts mežos.

Runājot par atpūtas kompleksu Rožmalas, kā galvenā vērtība jāuzsver tā latviskums it visā – interjerā, kas piepildīts ar gaismu, telpaugiem, koka detaļām, restorānā ar latviskās tradīcijās gatavotiem ēdieniem, savā ziņā ekskluzīvās naktsmītnēs, āra teritorijā, kurā lielāko akcentu dod 150 gadu senās Ribbes dzirnavas.

Intervija ar Bauskas novada domes priekšsēdētāju Arnoldu Jātnieku.

Kopš seniem laikiem jūrnieku profesija saistās ar piedzīvojumiem, romantiku un smagu darbu tālu prom no mājām. Ne visiem, sākot mācības Latvijas Jūras akadēmijā vai Jūras akadēmijas Jūrskolā, ir pilnīgs priekšstats par nākamo darbu – to iegūst pirmajās praksēs.

Kopš 2015. gada viens no lielākajiem siltuma ražošanas uzņēmumiem Aizkraukles pilsētas centralizētajiem tīkliem ir SIA Seces koks.

Kopš 2017. gada pavasara Aizkraukles muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā, kas iekārtota bijušajā Aizkraukles pagasta kultūras namā, ir atvērta Baltijā lielākā padomju laikiem veltītā muzeja ekspozīcija, kurā 1200 kvadrātmetros iekārtotas desmit dažādas ekspozīciju zāles ar autentiskiem priekšmetiem, fotogrāfijām, plakātiem un citiem laikmeta lieciniekiem, kuri ikdienā kalpoja cilvēkiem laika periodā pēc 2. pasaules kara līdz pat brīvvalsts laikam deviņdesmitajos.

Intervija ar Aizkraukles novada domes priekšsēdētāju Leonu Līdumu.

Ministru kabineta sēde Rīgā 1919. gada 29. decembrī. Klātesot Ministru prezidentam K. Ulmanim, satiksmes un darbu ministram T. Hermanovskim, finanšu ministram Dr. R. Erhardam, iekšlietu ministram A. Bergam, izglītības ministram Dr. K. Kasparsonam, tirdzniecības un rūpniecības ministram K. Bušam, zemkopības ministram A. Kalniņam, valsts kontrolierim P. Mincim, aizsardzības ministra biedram E. Laimiņam, iekšlietu ministra biedram F. Trasunam, ārlietu ministra biedram A. Zēbergam. «Piekrīt izglītības ministra priekšlikumam atvērt Rīgā tehnisku vidusskolu kā valsts mācību iestādi un uzdot Izglītības ministrijai stāties sakarā ar būvtehnisko sabiedrību dēļ viņas tehnikuma inventāra un mācību līdzekļu nodošanas valsts rīcībā pret atlīdzību, kurā ieskaitāmi pabalsti, kas līdz šim jau izsniegti minētās sabiedrības tehnikuma uzturēšanai.» Tas ir pirmais dokuments, kas liecina par Rīgas Valsts tehnikuma izveidošanu.

Lai gan Rīga kopš neatminamiem laikiem ir bijusi pilsēta uz ūdens, pēdējās desmitgadēs esam pazaudējuši sajūtu, ka dzīvojam ostas pilsētā. Osta ir it kā pati par sevi un pilsēta atsevišķi – ikdienā ostas klātbūtni izjūt tikai ostas uzņēmumos strādājošie un apkaimju iedzīvotāji. Vienlaikus salīdzinājumā ar līdzīgām Eiropas pilsētām, kuras šķērso upes, Rīgā Daugava ir atstāta tādā kā otrā plānā – ūdens klātbūtne pilsētā nav pietiekami akcentēta un izmantota.

Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrība Rīgas pilsētbūvnieks līdzās jau esošajiem pašvaldības sociālajiem un īres namiem uzsācis vēl trīs jaunu savstarpēji saistītu daudzdzīvokļu ēku būvniecību Mežrozīšu ielā.

Aizvadītajā nedēļā satiksmes ministrs Uldis Augulis, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Latvijas autoceļu uzturētāja (LAU) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors un citi nozares speciālisti Rēzeknē tikās ar Latgales reģiona pašvaldību pārstāvjiem, lai iepazītos ar jaunākajām tendencēm ceļu stāvokļa uzlabošanas procesā kopumā valstī un konkrēti Latgalē.

Līdz ar krietni pieaugušo kopējo finansējumu Latvijas ceļu sakārtošanai, kas būtiski uzlabo ceļu stāvokli Latvijā, it īpaši valsts galveno ceļu segmentā, to ikdienas uzturēšanai nepieciešams mazāks finansējums.

Ventspils Mūzikas vidusskolas ar akustiskās koncertzāles funkciju ēkas arhitektūra pilsētas Lielajā laukumā jau ierakstījusi vēsturiskas izmaiņas – šobrīd norit iekštelpu apdares darbi. Sākot ar jauno mācību gadu, durvis tiks atvērtas gan Ventspils mūzikas vidusskolas audzēkņiem, gan koncertzāles apmeklētājiem. Šis projekts top sadarbojoties valstij, kura veic izglītības funkcijas realizāciju, un pašvaldībai, kura savukārt veiks koncertzāles funkciju realizāciju.

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas attīstībai un nākotnes mērķu sasniegšanai Latvijas veselības aprūpes kontekstā Ziemeļkurzemes slimnīcā kopumā investē ar Ventspils pašvaldības atbalstu saņemtos vairāk nekā 10 miljonus eiro. Kopējās projekta izmaksas ir 10,2 miljoni eiro, tai skaitā valsts budžeta līdzfinansējums ir 885 tūkstoši eiro un Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas līdzfinansējums – 963 tūkstoši eiro.