Ministru kabineta sēde Rīgā 1919. gada 29. decembrī. Klātesot Ministru prezidentam K. Ulmanim, satiksmes un darbu ministram T. Hermanovskim, finanšu ministram Dr. R. Erhardam, iekšlietu ministram A. Bergam, izglītības ministram Dr. K. Kasparsonam, tirdzniecības un rūpniecības ministram K. Bušam, zemkopības ministram A. Kalniņam, valsts kontrolierim P. Mincim, aizsardzības ministra biedram E. Laimiņam, iekšlietu ministra biedram F. Trasunam, ārlietu ministra biedram A. Zēbergam. «Piekrīt izglītības ministra priekšlikumam atvērt Rīgā tehnisku vidusskolu kā valsts mācību iestādi un uzdot Izglītības ministrijai stāties sakarā ar būvtehnisko sabiedrību dēļ viņas tehnikuma inventāra un mācību līdzekļu nodošanas valsts rīcībā pret atlīdzību, kurā ieskaitāmi pabalsti, kas līdz šim jau izsniegti minētās sabiedrības tehnikuma uzturēšanai.» Tas ir pirmais dokuments, kas liecina par Rīgas Valsts tehnikuma izveidošanu.
RVT uz savas simtgades sliekšņa
Ir pienākusi Latvijas simtgades svētku kulminācija - svētki, kas tapuši smagā darbā un rūpēs par valsti, par tautu, par ģimeni un tuviniekiem. Svētkus svinam mēs visi - cenšoties būt jaukāki, drosmīgāki, izlēmīgāki, mīļāki un saprotošāki. Vienlaikus simtgade ir īstais laiks, lai pateiktos tiem, kuri strādājuši, domājuši un darījuši, lai šodien mēs varētu svinēt savas valsts ievērojamāko jubileju. «Pateikt paldies ir ļoti svarīgi - ja nebūtu cilvēku, kuri Latvijā saredzēja neatkarīgas valsts nākotni, ja nebūtu to daudzo ļaužu, kuri, neprasot atalgojumu, dzīvoja ar brīvas Latvijas ideju sirdīs un spēja šo pārliecību iedvest arī citiem, mēs šodien nevarētu runāt par valsts simtgadi. Viņu priekšā mums ir jāpaklanās. Tāpat mums jāpaklanās un jāpasaka paldies cilvēkiem, kuri tikai gadu pēc Latvijas valsts dibināšanas izprata profesionālās izglītības lomu turpmākajā valsts attīstībā, pieņemot lēmumu veidot valsts tehnisko vidusskolu, ko šodien pazīstam kā Rīgas Valsts tehnikumu,» uzsver Rīgas Valsts tehnikuma direktore Dagnija Vanaga.
Būt par mācību iestādi ar 100 gadu garu vēsturi nav viegls uzdevums - tā ir milzu atbildība gan to cilvēku priekšā, kuri lolojuši un veidojuši tehnikumu no tā pirmajām dienām, līdz pat šodienas jaunajam cilvēkam, kuram profesionālā izglītība ir pirmais posms dzīves karjerā. No tā, kādu vispārējo un profesionālo izglītību, sociālās prasmes un izpratni par vietēja mēroga un globāliem procesiem jaunietis iegūs tehnikumā, daudzējādā ziņā ir atkarīga viņa nākotne un līdz ar to arī visas Latvijas labklājība. Zināms taču, ka valsts nav abstrakts jēdziens - tie ir cilvēki, kas dzīvo šajā zemē.
Stāvot uz sava simtgades gada sliekšņa, kas sāksies jau tūlīt pēc Valsts simtgades svinībām, Rīgas Valsts tehnikums izstrādā pasākuma plānu, lai šis gads paliktu spilgtā atmiņā ikvienam esošajam vai bijušajam skolas pasniedzējam, darbiniekam un audzēknim. «Par godu ievērojamajam notikumam izdosim grāmatu par Rīgas Valsts tehnikuma 100 gadu vēsturi, ik brīdi atgādināsim audzēkņiem un pasniedzējiem, ka dzīvojam īpašā laikā un mums ir jāatstāj skaists nospiedums skolas vēsturē nākamajiem simts gadiem. Savukārt lielās jubilejas svinības norisināsies 2019. gada decembrī Latviešu biedrības namā, uz kuru aicināsim ikvienu, kam sirdī Rīgas Valsts tehnikums,» tā skolas direktore.
Notikumiem bagāta pirmssvētku nedēļa
Kāds reiz ir teicis: «Par patriotu nepiedzimst, par patriotu top.» Pilnībā var piekrist teicējam, jo patriotisms nerodas tukšā vietā - tas balstās uz tradīcijām, zināšanām, vēsturi un tās izpratni - saprast, ka mums ir sava neatkarīga valsts, sava Latvija, kas jātur augstā cieņā un godā. Bez savas valsts mēs būtu pasaules gājēji bez piederības un saknēm - tādiem nav nākotnes. Lai ieaudzinātu jaunajā paaudzē izpratni par valsti, sajustu kopā būšanas prieku un saredzētu labāku nākotni, Rīgas Valsts tehnikums ik gadu nedēļā starp Lāčplēša dienu un Neatkarības pasludināšanas dienu 18. novembrī organizē patriotisma nedēļu. Šogad saistībā ar Latvijas simtgadi, un arī tehnikumam stāvot uz savas simtgades gada sliekšņa, RVT norit pasākumi, kas vairo jaunās paaudzes zināšanas un dod iespēju sniegt arī savu ieguldījumu svētku veidošanā. 12. novembra rīts sākās ar svecīšu aizdegšanu Latvijas kontūrā turpat tehnikuma atjaunotajā foajē. Tāpat jaunieši varēja izpaust savas sajūtas, rakstot vēlējumu Latvijas nākamajām simtgadēm. Dagnija Vanaga teic: «Es priecājos par katru jaunieti, kura acīs redzu interesi par valsti, par tautu, par savu ģimeni un skolas biedriem. Spēja sajust vienam otru ir ceļš uz panākumiem, jo, tikai kopā esot, mēs esam spēks, ar ko jārēķinās ikvienam. Vēlējumi Latvijai aizkustināja un sniedza prieka devu un apziņu, ka mūsu jaunā paaudze un Latvijas nākotne ir drošās rokās.»
Dažādi pasākumi turpinājās visas nedēļas garumā, sākot no muzeju un teātra izrādes apmeklējumiem, līdz pat audzēkņu veidoto plakātu izstādei, esejām un vēstuļu rakstīšanai bijušajiem vai nākotnes Rīgas Valsts tehnikuma audzēkņiem. Lai cik dažādi būtu šie pasākumi, visus vienoja ideja par savu valsti.
