"Latvijas autoceļu uzturētājam" uzsvars uz grants ceļu sakārtošanu
Šajā sezonā Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) rada iespēju finansējuma daļu no LAU 2017. gada dividendes novirzīt valsts autoceļu ūdens atvades sistēmu sakārtošanai, uzsvaru liekot uz grants ceļu sakārtošanu. Šogad tika izvēlēti 50 valsts grants autoceļu posmi visā valsts teritorijā. Kopumā darbi veikti 15 valsts grants autoceļu posmos Zemgales reģionā, septiņos Vidzemes reģionā, septiņos Kurzemes reģionā, 11 Latgales reģionā, kā arī desmit Pierīgā.
Šovasar 32 kilometriem uzklāta dubultā virsma
Uz valsts autoceļiem ar grants segumu veikta arī dubultās virsmas apstrāde 32 km garumā, līdz ar to desmit gadu laikā visā valsts teritorijā dubultās virsmas apstrādi LAU veicis 357 km apjomā. Dubultās virsmas uzklāšanas darbi ir divu gadu process. Pirmajā darbu posmā vispirms tiek sakārtota ūdens atvades sistēma - tīrīti grāvji, attīrītas vai nomainītas bojātās caurtekas, izpļauti krūmi, noņemts nomaļu apaugums, sagatavots ceļa segums kopumā. Savukārt nākamajā gadā tiek veikta dubultā virsmas apstrāde, ko veic divās kārtās. Ieguvumi no šādas virsmas apstrādes ir iedzīvotājiem, kas dzīvo ceļa apkaimē, jo tas vairs neput, ceļu lietotājiem tiek nodrošināti komfortablāki braukšanas apstākļi, turklāt samazinās uzturēšanas izmaksas, jo ceļš vairs nav jāgreiderē.
Ūdens atvade - komplicēts pasākums
Viens no galvenajiem iemesliem sliktajiem grants ceļiem ir ūdens klātbūtne, kas tiešā veidā ietekmē ceļu stāvokli - ja ūdens pēc lietavām vai pavasaros sniega kušanas laikā netiek novadīts no autoceļa brauktuves konstrukcijas, autoceļa segums satiksmes ietekmē ir ne tikai izdangāta ceļa virskārta, bet nodarīti postījumi arī ceļa dziļākajiem slāņiem. Rezultātā ceļa remonts ir darbietilpīgāks un sarežģītāk realizējams. Tāpēc prioritāte, glābjot Latvijas grants ceļus, ir ūdens atvades sistēmu sakārtošanai. Bieži sabiedrībā valda uzskats - ūdens atvade ir grāvis. Jā - grāvja rakšana un attīrīšana ir ļoti svarīga darba sastāvdaļa, taču tā ir tikai viena no darbu sadaļām - ūdens atvades sakārtošanas darbi ietver grāvju tīrīšanu, caurteku tīrīšanu vai to bojāto posmu nomaiņu, nomaļu grunts apauguma noņemšanu un krūmu pļaušanu. Piemēram, ja grāvis ir kārtībā un spēj pildīt savas funkcijas, tad apaugums, kas laika gaitā izveidojies ceļmalās, tajā skaitā uzaugusī zāle, traucē brīvi notecēt ūdenim. Sanāk, ka ūdens ir ne tikai grāvī, bet tāds pats grāvis izveidojas uz paša ceļa. Nereti situācijas ir ļoti sarežģītas, jo problēma ir ne tikai grāvī, bet arī blakus esošajos zemnieku laukos - savulaik meliorētajā platībās laika gaitā ir bojātas meliorācijas sistēmas un caurtekas - ūdens no paša ceļa notek, bet uzkrājas tiešā ceļa uzbēruma tuvumā, mērcējot ne tikai virskārtu, bet arī ceļa pamatni. LAU praksē ir bijis gadījums - problēmas cēlonis, kāpēc ūdens krājas ceļa malā un nenotek tālāk pa grāvi, ir vairākus kilometrus tālāk bebra rūpīgi uzbūvēts dambis.
Katrā no objektiem, kur veikti ūdens atvades sakārtošanas darbi, bija jāmeklē individuāla pieeja, kas izriet no ceļa posma apsekošanas rezultātiem. Izvēloties ceļu posmus, kur veikt darbus, primāri iekļauti posmi, kuros pavasarī un rudenī šķīdoņa dēļ ir apgrūtināta ceļa caurbraucamība.
Uzlabota caurbraucamība mainīgos apstākļos
Apkopojot sezonas laikā paveikto darbu apjomu, redzams, ka, uzlabojot ūdens atvadi no ceļa seguma, kopumā piecdesmit autoceļu posmos nomainītas caurules 704 m garumā, veikts grants seguma iesēdumu un bedru remonts 12 610 m3 apmērā, atjaunota greiderējamā kārta, uzberot 10 272 m3 nesaistītā minerālmateriāla, krūmu pļaušana veikta 0,75 ha apmērā, iztīrīti grāvji 65142 m3 apjomā un noņemts grunts apaugums 17 771 m3 daudzumā.
Vaicāts vai posmi, kuros veikti ūdens atvades sakārtošanas darbi, tagad uzskatāmi par labā stāvoklī esošiem, LAU valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors skaidro: «Pēc šo darbu veikšanas jāuzlabojas autoceļu caurbraucamībai mainīgos laika apstākļos ziemā, kad, sniegam un ledum kūstot, uz autoceļiem nonāk liels ūdens daudzums, kā arī šķīdoņu laikā pavasarī, rudenī. Skaidrs, ka šķīdoņa laikā grants ceļus nav ieteicams intensīvi ekspluatēt. Tāpat arī šajos posmos, visticamāk, tiks noteikti masas ierobežojumi, kas ir preventīvs pasākums, lai autoceļš netiktu pastiprināti bojāts. Esam identificējuši vairākus simtus problemātisko grants autoceļu posmu, uz kuriem plānveidīgi turpmāko gadu laikā turpināsim veikt ūdens atvades sistēmas sakārtošanas darbus.»
Ceļa sakārtošana risina reģiona problemātiku
Viens no objektiem, kurā tika realizēts ūdens atvades sakārtošanas projekts, ir autoceļš V1411 jeb Pope-Valdemārpils, kas ir īsākais nokļūšanai no Valdemārpils Ventspilī vai atpakaļ. Laiku pa laikam kādā no ceļa posmiem ir veikti remontdarbi, taču visā garumā tas sliktos laika apstākļos bija grūti izbraucams.
LAU Talsu ceļu rajona Talsu nodaļas vadītājs Andris Kondrāts precizē veikto darbu apjomu: «Objektā noritēja grāvju atjaunošana un grants seguma kārtas atjaunošana. Kopumā, atjaunojot ūdens atvades sistēmu, tika izrakti 3875 kubikmetri grunts. Savukārt uz esošā grants seguma uzbērta apmēram desmit centimetrus bieza grants un šķembu kārta. Kopumā uz ceļa uzvesti 2908 kubikmetri nesaistīto minerālmateriālu. Grants un šķembu virskārta tiek uzbērta pēc grāvju iztīrīšanas, tad tā tiek izlīdzināta un noveltņota. Pēc tam greiders veido ceļa profilu ar apmēram 3 grādu kritumu grāvju virzienā, kas nodrošina, ka viss ūdens ātri notek grāvī un neizmērcē ceļu.»
Līdz ar šī posma sakārtošanu ir atrisinājies jau tājums gan par privātā transporta, gan komerctransporta loģistiku - līkums vairs nav jābrauc, un apmierināti ir gan vietējie iedzīvotāji, gan komercpārvadājumu veicēji.