Daiga Stokenberga / Autori

Kopš 2014. gada Ventspils par vienu no prioritātēm izvirzījusi interneta un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozares attīstību, kas iekļauj gan globālu, gan mazo un vidējo IKT nozares uzņēmumu piesaisti pilsētai, vienlaikus attīstot atbilstošu infrastruktūru, darba vides nodrošinājumu un cilvēkresursu sagatavošanu.

Lai vēl efektīvāk atbalstītu augstas klases individuālo sporta veidu sportistus, ir izveidots nodibinājums Ventspils Olimpiskā vienība, kas turpina Olimpiskā centra Ventspils ietvarā uzsākto sportistu atbalsta programmu. Ventspils pašvaldība sportistu atbalsta programmai ir novirzījusi 85 tūkstošus eiro gadā. Aizvadītajās olimpiskajās spēlēs Pekinā Latvijas delegācijā bija 33 sportisti, no kuriem 10 bija Ventspils pilsētas atbalstītie sportisti.

Olimpiskais centrs Ventspils savu darbību uzsāka 1997. gadā un Latvijas vēsturē ieies kā pirmais olimpiskais centrs. Tas tapis, sadarbojoties Latvijas Olimpiskajai komitejai un Ventspils pilsētas pašvaldībai.

Strūklakas ir viena no Ventspils vizītkartēm, un to dizains ir kā mākslas vides objekts, taču tās pilnā krāšņumā skatāmas tikai gada siltajos mēnešos. Kopš pagājušā gada pavasara ieviesta jauna tradīcija – Strūklaku modināšanas svētki.

Saglabājot tradicionālās vērtības: krāšņo pilsētas svētku gājienu, vakara koncertu ar Intaru Busuli Promenādē, kā arī Prāta vētras jauno programmu atskaņošanu un grandiozo salūtu, šogad pilsētas svētkos ienāk jaunas nianses – Amatnieku laukumā, vietā, kur krustojas Rožu un Marijas iela, atradīsies Rozmarijas skatuve, kuras galvenie mākslinieki būs amerikāņu grupa Deerhoof.

Lai gan gājieni pilsētas svētku laikā Latvijā kļuvuši jau par daudzu pilsētu tradīciju, Ventspilī tie tomēr ir mazliet atšķirīgi – interesantāki un daudzveidīgāki, jo tajos piedalās ne tikai pilsētas iestāžu, uzņēmumu, nevalstisko organizāciju un citu sabiedrības grupu kolektīvi, bet liela loma ir arī tehnikai. Tieši tehnikas un iekārtu eksponēšana, kas ikdienā tiek izmantota pilsētas labiekārtošanai, uzturēšanai un dažādu citu procesu nodrošināšanai, bija gājiena idejas pirmsākums.

Šogad Ventspils ziedu kompozīcijās dominē rozīgi sārtie toņi, bet jau tagad zināms, ka nākamgad valdīs persiku un lillīgas nokrāsas – mainīsies arī ziedu kārtojumu raksti, un ienāks neredzētas nianses.

Pārfrāzējot Mārtiņa Freimaņa dziesmas nosaukumu Dzīve kā košums, varam teikt, ka Ventspils ir pilsēta, kur norit koša dzīve – starp ziedu klājumiem, strūklakām, parkiem un skvēriem, pludmalēm, bērnu pilsētiņām un rotaļu laukumiem, lielisku sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūru un plašu kultūras piedāvājumu. Par pilsētas vizuālo tēlu, tīrību un sakārtotību un kopējo košumu sadarbībā ar arhitektiem, ainavu arhitektiem, dārzniekiem, pilsētvides plānotājiem, dizaineriem un citu profesiju pārstāvjiem rūpējas Ventspils pašvaldības iestāde Komunālā pārvalde, radot arvien jaunus vides objektus, kas neatstāj vienaldzīgus ne vietējos iedzīvotājus, ne pilsētas viesus.

Apsekojot vairāk nekā 20 tūkstošus valsts pārziņā esošo ceļu, secināts, ka 57,3% valsts un reģionālās nozīmes ceļu ir labā vai ļoti labā stāvoklī, tātad to uzturēšana prasa mazāk līdzekļu. Līdz ar to Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU), kura primārais uzdevums ir nodrošināt ceļu caurbraucamību, vairāk finansējuma var novirzīt darbiem, kas ne tikai glābj kritiskās situācijās, bet arī ilgākā laika periodā pozitīvi ietekmē kopējo ceļu stāvokli.

Pēdējos gados Limbažu apkaimē strauji attīstās kokapstrādes industrija un būvniecības nozare. Abu jomu uzņēmumiem ir tikai viena problēma: kvalificēts darbaspēks. Rīgas Valsts tehnikuma (RVT) Limbažu struktūrvienība sagatavo profesionāļus gan kokrūpniecībai, gan būvniecībai, kā arī grāmatvedības pakalpojumiem, taču absolventu skaits lielajam darba tirgus pieprasījumam ir nepietiekams.

Normunda Bomja maiznīca Lielezers turpina izaugsmi – veido jaunus sadarbības projektus, ar savu produkciju izejot plašākā pasaulē, un paplašina produkcijas klāstu. Maizīti var iegādāties ne tikai veikalos, bet arī pasūtīt uz mājām interneta veikalā NUKO. Lielezera ceptuve piedalīsies arī pilsētas svētkos, apliecinot piederību Limbažiem.

Praktiski pabeigta ir vēsturiskā nama Limbažos, Burtnieku ielā 2, atjaunošana, kas nozīmē, ka jau šā gada septembrī tas vērs durvis esošajiem un topošajiem uzņēmējiem, lai kalpotu kā vieta, kur rodas idejas, kur tālāk tiek nodota pieredze un gūtas zināšanas – Uzņēmējdarbības un sociālās uzņēmējdarbības centrs.

Pašvaldības aģentūras Alda pārziņā ir četru ūdenskrātuvju apsaimniekošana: Limbažu Lielezers, Dūņezers, Augstrozes Lielezers un Umurgas dīķis, kur norit gan zivju resursu apsaimniekošana, gan atpūtas infrastruktūras pilnveidošana.

Šodien grūti iedomāties, ka Limbaži savulaik ir bijusi ostas pilsēta un pa Svētupi no jūras tajā ienākušas liellaivas, kas līdzi atvedušas dažādas preces, bet prom devušās ar Limbažu pusē iegūtiem pārtikas produktiem un amatnieku darinājumiem. Līdz ar šo faktu Limbaži uzņemti arī Hanzas savienībā. Šodien no ostas ir palikušas tikai leģendas, bet gadsimtu laikā šī Vidzemes pilsēta ir spējusi mainīties un izturēt dažādus pārbaudījumus. Intervija ar Limbažu novada domes priekšsēdētāja pirmo vietnieci Inetu Zariņu.

Turpinot mājokļu attīstības programmu, Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrība Rīgas pilsētbūvnieks uzsākusi vēl trīs dzīvojamo ēku kompleksa būvniecību Mežrozīšu ielā, kas papildinās jau iepriekšējos gados realizēto piecu māju kompleksu.

Ceturtdien Dobelē tikās satiksmes ministrs Uldis Augulis, Latvijas autoceļu uzturētāja (LAU) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors un Zemgales pašvaldību pārstāvji, lai uzklausītu Satiksmes ministrijas un LAU vēstījumu par esošo un prognozējamo situāciju valstī kopumā un konkrēti Zemgales reģionā ceļu infrastruktūras sakārtošanā un uzturēšanā.

Plānojot brīvdienas, rīdzinieki visbiežāk skatās tālāk par savu degungalu un plāno izbraukumus, ekskursijas, pasākumu apmeklējumus, atpūtas vietas un aktīvu darbošanos kādā no lielajiem tūrisma galamērķiem, neredzot, ka tieši degungalā ir Mārupes novads ar pietiekami plašu un interesantu piedāvājumu. Stereotips, ka Pierīgas novados nav ko darīt, ir novecojis un atmetams kā savu laiku nokalpojis.

Bikaru ģimene ir saldummīļi, tāpēc bizness, kas saistās ar desertiem, ir likumsakarīgs turpinājums mājās ieviestajām tradīcijām.

Zīmola Hercogs ģimenes restorāni, kas sevi piesaka ar moto «Atnāc vienreiz, lai atgrieztos vienmēr», turpina izaugsmi un atver jaunus restorānus. Mārupē ģimenes restorāns Hercogs veiksmīgi strādā jau ceturto gadu, bet pagājušā gada septembrī Hercogs atvērts arī Ķīpsalā, bijušā Fabrikas restorāna telpās, savukārt jau novembrī Hercogs apmeklētājus sāka uzņemt arī Mežaparkā, bijušās Gustava Ādolfa konditorejas vietā. Rudens pusē Hercoga koncepta restorānu atvērs arī Ādažos.

Lai spētu nodrošināt vietas visiem Mārupes novada skolas vecuma bērniem, ir nepieciešama strauja izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveidošana. It īpaši būtiska ir septiņgadnieku jeb pirmo klašu nodrošināšana ar klašu telpām. Ik gadu novadā tiek atvērtas 13 pirmās klases, katrā klasē 28 bērni. Skolēnu skaita pieaugums tiešā veidā saistāms ar dzimstības pieaugumu – pēdējā laikā ik gadu novadā piedzimst ap 400 bērnu, un 85% no viņiem skolas gaitas uzsāk savā novadā. «Novada pašvaldībai tas ir liels izaicinājums, jo jāspēj laikus uzbūvēt atbilstošu infrastruktūru un pārējo, kas nepieciešams kvalitatīvai izglītības iestādei,» uzsver novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece un Izglītības, sporta un kultūras komitejas priekšsēdētāja Līga Kadiģe.

Mārupes novads ir viena pieprasītākajām teritorijām visas Latvijas kontekstā gan kā vieta, kur radīt savas mājas un dzīvot mierīgā, lauku videi līdzvērtīgā atmosfērā, gan kā uzņēmējdarbībai, tostarp rūpnieciskajai ražošanai, piemērota vieta. Kā sabalansēt šos divus pretstatus, intervija ar Mārupes novada pašvaldības priekšsēdētāju Mārtiņu Bojāru.

Ja nebūtu ostas, nebūtu Rīgas – tā ir aksioma, kas pierādījumus neprasa. Taču, kā jebkura saimnieciskā darbība, arī osta nes līdzi savas neērtības apkaimes iedzīvotājiem. Kā sabalansēt ostas aktivitātes, kas ne vienmēr ir iedzīvotājiem pa prātam, un cilvēku vēlēšanos dzīvot klusā, tīrā un sakārtotā vidē, savus apsvērumus, jau paveikto un ieceres vēsta Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.