Ceļu lietotāji novērtē LAU tehniku tiešsaistē
Apsekojot vairāk nekā 20 tūkstošus valsts pārziņā esošo ceļu, secināts, ka 57,3% valsts un reģionālās nozīmes ceļu ir labā vai ļoti labā stāvoklī, tātad to uzturēšana prasa mazāk līdzekļu. Līdz ar to Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU), kura primārais uzdevums ir nodrošināt ceļu caurbraucamību, vairāk finansējuma var novirzīt darbiem, kas ne tikai glābj kritiskās situācijās, bet arī ilgākā laika periodā pozitīvi ietekmē kopējo ceļu stāvokli.
Valmieras ceļu rajona Limbažu nodaļas pārziņā ir 808 kilometri valsts ceļu, no tiem 380 km ir ar asfalta segumu, bet 428 ir grants seguma ceļi. Par cēloņsakarībām un aktualitātēm vairāk stāsta Limbažu nodaļas vadītājs Pēteris Knospiņš.
- Protams, tas ir subjektīvs vērtējums, taču tauta runā, ka Limbažu pusē vismaz asfaltētie ceļi ir labākā stāvoklī nekā daudzos citos reģionos, tostarp Kurzemē. Ar ko jūs to varētu izskaidrot?
- Visi valsts autoceļi ir sadalīti uzturēšanas klasēs (A - augstākā uzturēšanas klase, B, C, D - zemākā uzturēšanas klase), un darbi tiek veikti prioritārā secībā, lai atbilstu noteiktajām uzturēšanas klases prasībām. Varu pastāstīt, ko mēs darām jau daudzus gadus, lai saglabātu esošos ceļus.
- Kāds ir jūsu noslēpums?
- Limbažu pusē tradicionāli meklējam katru iespēju vecajām asfaltbetona segām uzklāt vienkārtas virsmu, kas nosedz bedru ielāpus un aizpilda visas plaisas. Protams, ka arī citos reģionos LAU šo metodi izmanto. Tā ir salīdzinoši lēta, bet efektīva metode, jo bituma emulsija un šķembas nostiprina novecojušās segas virskārtu un neļauj plaisās iekļūt ūdenim, jo tieši ūdens un sals visu veidu ceļiem ir vislielākais ienaidnieks. Pieredze rāda, ka šādi apstrādāta virsma uz mazākas intensitātes autoceļiem kalpo pat 14 gadus. Tradicionāli jau desmitiem gadu ik gadu virskārtu atjaunojam apmēram 10 km novecojušo asfalta segu. Asfaltēto ceļu stāvokļa progresu raksturo arī skaitļi - senāk pavasaros bedrīšu remontu veicām ap 15 tūkstošu kvadrātmetru apjomā, bet pēdējos piecos sešos gados bedrīšu remonta nepieciešamība bijusi trīsreiz mazāka - ap 5-6 tūkstošiem kvadrātmetru.
- Tajā pašā laikā ļoti daudz naudas no valsts finansējuma tiek tērēts ceļu kapitālai pārbūvei - faktiski tie ir megaprojekti, kuru ietvaros ceļi tiek pārbūvēti no pašiem pamatiem. Vai tas sevi attaisno?
- Lielie projekti parasti ir ceļu būves uzņēmumu, ne uzturētāja pārziņā. Kā liecina mūsu novērojumi un pieredze, uz lielas noslodzes ceļiem, kur vērojami iesēdumi un izbrauktas rises, pilnīga ceļu pārbūve sevi attaisno, taču ir ļoti daudz ceļu ar zemu satiksmes intensitāti un vēl padomju laikos pilnībā uzbūvētu ceļu konstrukciju - šādos gadījumos ceļu atjaunošana tik lielus ieguldījumus neprasa, pietiek ar apauguma noņemšanu, grāvju iztīrīšanu, caurteku sakārtošanu un virskārtas atjaunošanu, lai ceļš kalpotu vēl vairākus gadu desmitus. Visbiežāk jau ceļa konstrukcija ir sabojāta laikus neatjaunotas un nesakārtotas ūdens atvades dēļ. Salīdzinājumam: visi labprāt gribētu braukt ar jaunām mašīnām, diemžēl ne visi varam to atļauties, tāpēc pērkam lietotas, tās remontējam un uzturam. Ir skaidrs, ka visu Latvijas ceļu pārbūvei pie zemā iedzīvotāju blīvuma un ekonomiskās situācijas visus ceļus pārbūvēt nevarēsim, tāpēc ir jāsaglabā esošie.
Šogad esam pilnībā sakārtojuši ūdens atvades sistēmu 1,5 km garā ceļa posmā, plānots veikt vēl tikpat lielā posmā ūdens atvadu sakārtošanu, kā arī vēl atsevišķu lokālu vietu sakārtošanu.
Zāle ceļu nomalēs līdz Līgosvētkiem tika izpļauta visos A un B uzturēšanas klases autoceļos, savukārt C uzturēšanas klases autoceļos - visās apdzīvotās vietās. Augustā zāles pļaušanas darbi tiks veikti atkārtoti. Šogad plānojam veikt lielākos apjomos zāles pļaušanu arī uz vietējās nozīmes autoceļiem, kas ir nozīmīgs darbs satiksmes drošības uzlabošanā.
- Pēdējos gados arvien biežāk tie izmantota grants segumu uzlabošana ar dubultās virsmas uzklāšanu - divkārtu bituma emulsiju un šķembām. Vai arī jūs pusē šī metode tiek izmantota?
- Te der atgādināt, ka tā ir tehnoloģija, ko Latvijā ieviesis tieši LAU. Pēdējo sešu gadu laikā esam veikuši dubultās virsmas apstrādi vairāk nekā 300 km valstij piederošo grants ceļu, šogad kopumā plānots noklāt 30 km ceļu, tiesa, ne mūsu pusē. Galvenie ieguvumi no šāda ceļa seguma ir iedzīvotājiem, kuri dzīvo autoceļa apkaimē, kā arī autovadītājiem. Ceļa segums vairs neput, tiek nodrošināti komfortablāki braukšanas apstākļi, un ceļš nav vairs jāgreiderē, turklāt tiek pagarināta autoceļa ilgtspēja. Autoceļa virsmas segums iegūst asfaltam līdzīgu segumu, taču segums nav pielīdzināms asfalta seguma noturībai. Jāatceras, ka dubultā virsma nav asfalts, līdz ar to segumu var sabojāt intensīva kravas autotransporta satiksme vai pārgalvīga manevrēšana un driftēšana. Pirms dubultās virsmas uzlikšanas grants segums tiek atbilstoši sagatavots. Autoceļam tiek sakārtota ūdens atvade no ceļa seguma - tīrīti grāvji, novērsti iesēdumi, bedres, tīrītas caurtekas, noņemts nomaļu grunts apaugums. Vidēji seguma noturība ir pieci līdz desmit gadi, bet pēc tam virsmas apstrāde tiek veikta atkārtoti.
- Vai Limbažu nodaļas tehniskais nodrošinājums ir apmierinošs?
- Uzņēmumā pakāpeniski notiek pāreja no specializētās tehnikas uz multifunkcionālu, uzsvaru liekot uz lieljaudas traktoru izmantošanu, tos aprīkojot ar dažādiem speciāliem agregātiem. Mūsu rīcībā ir jaudīgs traktors Belarus, kam vasarā tiek uzticēti mehanizētās pļaušanas darbi, bet ziemā tas aprīkots ar sniega tīrāmo lāpstu. Tādējādi tiek panākta pilnvērtīga tehnikas izmantošana cauru gadu - vasarā to var aprīkot ar zāles un krūmu pļāvēju un piekarināmajiem greideriem, savukārt ziemā izmantot sniega tīrīšanai un citiem darbiem. Savukārt ceļu lietotāji novērtē, ka LAU tehnika tiek aprīkota ar GPS iekārtām, lai autobraucēji laikus varētu plānot savus maršrutus un rēķināties ar īslaicīgiem satiksmes ierobežojumiem. Tiešsaistes režīmā virsmas apstrādes tehnikai un greideriem var sekot līdzi Waze un VAS Latvijas Valsts ceļi mājaslapas kartē.