Ventspils – pilsēta košai dzīvei
Pārfrāzējot Mārtiņa Freimaņa dziesmas nosaukumu Dzīve kā košums, varam teikt, ka Ventspils ir pilsēta, kur norit koša dzīve – starp ziedu klājumiem, strūklakām, parkiem un skvēriem, pludmalēm, bērnu pilsētiņām un rotaļu laukumiem, lielisku sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūru un plašu kultūras piedāvājumu. Par pilsētas vizuālo tēlu, tīrību un sakārtotību un kopējo košumu sadarbībā ar arhitektiem, ainavu arhitektiem, dārzniekiem, pilsētvides plānotājiem, dizaineriem un citu profesiju pārstāvjiem rūpējas Ventspils pašvaldības iestāde Komunālā pārvalde, radot arvien jaunus vides objektus, kas neatstāj vienaldzīgus ne vietējos iedzīvotājus, ne pilsētas viesus.
Atpūtai un relaksācijai
Dzīvot tiešā sasaistē ar dabu ir privilēģija, ko ne katram pilsētniekam izdodas ienest savā dzīvē - taču ventspilnieki šajā jautājumā ir visai privileģētā situācijā - praktiski katram pilsētas iedzīvotājam dažu minūšu gājiena attālumā ir vieta, kur atpūsties, baudot dabas un cilvēka kopdarba rezultātu.
Kā vienu no jaunākajiem ieguvumiem pilsētnieki novērtē veloceliņu apkārt Būšnieku ezeram, kas tradicionāli ir bijusi populāra atpūtas vieta. Komunālās pārvaldes direktors Andris Kausenieks stāsta: «Veloceliņu apkārt Būšnieku ezeram ar pašvaldības finansējumu sāka būvēt jau pirms dažiem gadiem. Līdz ar to, ka Būšnieku ezers iekļauts Natura 2000 teritoriju sarakstā, pagājušajā gadā radās iespēja programmas Vides objektu pieejamības uzlabošana ietvaros no ES fondiem piesaistīt līdzekļus veloceliņa un laipas būvniecībai. Pavasarī projekts «Dabas lieguma Būšnieku ezera krasts infrastruktūras izveidošana» ir pilnībā pabeigts. Tagad apkārt ezeram izveidots noslēgts aplis - 8,1 kilometru garš veloceliņš, kuru izmanto ne tikai riteņbraucēji, bet arī nūjotāji, skrējēji un vienkāršu pastaigu cienītāji. Jāpiebilst, ka celiņa atklāšanas pasākums noritēja vienlaikus ar ikgadējo Ventspils Maratona kluba organizēto skrējienu apkārt Būšnieku ezeram, kas ir kā iesildīšanās pirms maratonu sezonas. Taču šoreiz skrējējiem piepulcējās arī riteņbraucēji, to vidū arī Aivars Lembergs un citi politiķi, kā arī nūjotāji. Kopumā Ventspilī šobrīd veloceliņu kopgarums ir 54 kilometri, bet jau nākamgad būs 60 kilometru. Ventspils ir 20 reizes mazāka par Rīgu, ja Rīgā būtu līdzvērtīga atpūtas infrastruktūras pieejamība, tad tur būtu 180 strūklakas un 1200 kilometru veloceliņu.»
Projekta ietvaros izbūvēta arī 200 metru gara laipa, kas caur niedrāju un gleznieciskām melnalkšņu audzēm iestiepjas ezerā un noslēdzas ar platformu. Jāpiebilst, ka laipu ļoti labi novērtējuši putnu vērotāji, jo tā ir iespēja novērot ļoti daudz dažādu putnu sugu ik dienu. Laipas tuvumā ligzdu izveidojuši arī gulbji, tāpēc šo cēlo putnu klātbūtne ir redzama vai ikkatram, kas devies pastaigā uz ezeru.
Līdzīgi kā ezera piekraste, arī jūras pludmales pieejamība ir krietni vien uzlabojusies. Ventas kreisajā krastā ir uzbūvētas un šogad ir pabeigtas divas laipas no Vasarnīcu ielas līdz jūrai, viena 492 metru garumā un otra 58 metru garumā, kā arī labiekārtota autostāvvieta 60 automašīnām un 3 autobusiem, un izveidotas atpūtas vietas ar soliņiem. Kausenieks atzīmē, ka līdz ar šo laipu būvniecību pilsētniekiem pieejamās pludmales garums pieaudzis turpat par kilometru - tagad brīvi pieejamās pludmales garums Ventspils administratīvajās robežās sasniedz jau 2,5 kilometrus.
Strūklakas kā mākslas objekti
Jau turpat pirms divdesmit gadiem, uzsākot strūklaku būvniecības programmu, pilsētas vadība izvirzīja kritērijus, lai katra strūklaka būtu kā māksliniecisks vides objekts, kuru papildina ūdens spēle. Tam ir loģisks izskaidrojums, jo ūdens strūklakās ir tikai piecus sešus mēnešus gadā - pārējā laikā tās guļ ziemas miegā. Šeit jāpiemin gan Kāpu priede, kas ir pamanāms vides objekts cauru gadu, gan Kuģu vērotājs, gan Lāses, gan Saules laiviņas un, protams, jaunākais un vērienīgākais strūklakas projekts Fregate Valzivs, kas ir unikāla ne tikai ar savu arhitektūras risinājumu, bet arī tehnoloģiskajiem risinājumiem. Andris Kausenieks ir gandarīts, ka ventspilnieki ir pieņēmuši Eiropā izplatīto praksi veldzēties strūklaku baseinos. Karstajās dienās strūklakas baseins burtiski ņudz no lielākiem un mazākiem bērniem - tātad strūklakai ir ne tikai estētiska, bet arī fiziska baudāma pievienotā vērtība.
Ar esošajām deviņām strūklakām nav noslēgusies strūklaku būvniecības programma - jau tagad ir zināms, ka skulptora Gļeba Panteļejeva darbs Lietussargs būs vēl viena Ventspils strūklaka, kas atradīsies Ganību un Jūras ielas krustojumā, kur šobrīd lekni zied vasaras puķes.