Kopš 2017. gada pavasara Aizkraukles muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā, kas iekārtota bijušajā Aizkraukles pagasta kultūras namā, ir atvērta Baltijā lielākā padomju laikiem veltītā muzeja ekspozīcija, kurā 1200 kvadrātmetros iekārtotas desmit dažādas ekspozīciju zāles ar autentiskiem priekšmetiem, fotogrāfijām, plakātiem un citiem laikmeta lieciniekiem, kuri ikdienā kalpoja cilvēkiem laika periodā pēc 2. pasaules kara līdz pat brīvvalsts laikam deviņdesmitajos.
Bez kariķēšanas un ironijas
Mūsdienu sabiedrībā ierasts, ka viss, kas attiecas uz padomju okupācijas gadiem, tiek nievāts un nīsts, taču arī tolaik Latvijā cilvēki dzīvoja - domāja, strādāja, ražoja, cēla, gleznoja, rakstīja dzeju un mazgāja traukus. Mēs nedrīkstam no savas vēstures izsvītrot to, kas tagadējai vidējai un vecākajai paaudzei bija ikdienas sastāvdaļa gadu desmitiem. Apmeklējot muzeja ekspozīciju zāles, lielākā daļa atcerēsies gan rotaļlietas, gan tolaiku mēbeles, veļasmašīnu un daudzus citus sīkumus. Īpaši lepoties Latvija tolaik varēja gan ar leģendārajiem Rīgas radiorūpnīcas un VEF radioaparātiem, gan telefoniem, gan Rīgas porcelāna rūpnīcas izstrādājumiem, kuros arī šodien saskatāmas lieliska dizaina priekšmetu īpašības.
Muzeja direktore Dzintra Cepure stāsta: «Ekspozīcijas lielākā daļa ir mūsu muzeja krājumi. No tiem izveidotas ekspozīcijas, kas ataino dažādas sadzīves jomas, no bērnudārza un viesistabas līdz slimnīcai, partijas komitejai un čekas kabinetiem. Uzzinot, ka tiek veidota muzeja ekspozīcija, un arī pēc tās atklāšanas vietējie iedzīvotāji piedāvā savā rīcībā esošos priekšmetus - saglabājušies pat plastilīna iepakojumi, cigaretes un alkohols. Lielākajā zālē izvietota antīko automobiļu kluba padomju sekcijas automašīnu kolekcija, kas raksturo tā laika pilsētas dzīvi.»
Izveidotā padomju laiku ekspozīcija neapšaubāmi ir plašākā Baltijas valstīs - tā nav tikai kādu kolekciju vai priekšmetu izstādīšana, bet gan uz pētījumiem pamatota vēstures liecība, kas izved cauri ne tik senajai pagātnei, ko šobrīd cenšamies aizmirst.
Savs stāsts par Stučku
Stučka jeb Aizkraukle ir jaunākā Latvijas pilsēta - šogad tai aprit 51 gads. Tā veidojusies, sākot būvēt tolaik vienu no lielākajiem infrastruktūras objektiem visā Padomju Savienībā - Pļaviņu HES. Celtnieki ieradās no visas Padomju Savienības - sākumā dzīvoja teltīs, tad barakās, līdz beidzot tika uzbūvēti piecstāvu nami. Pēc būvdarbu pabeigšanas atbraukušajiem cilvēkiem vajadzēja citu darbu, tāpēc Stučkā tika uzbūvēta VEF filiāle, kurā ražoja telefonu aparātus. Ekskursija padomju laika ekspozīcijā parāda HES būvniecības laiku, sākot ar ūdenslīdēja tērpu, ko izmantoja izpētei un kontrolei, līdz pat kāpurķēžu traktora ķēžu posmam, kas iedēvēts par Staburaga bendi. Savulaik partijas komitejas ēku rotājušais Stučkas ģerboņa metālkalums tagad rotā muzeja zāli.
Par skaistiem un mākslinieciski vērtīgiem var uzskatīt arī pašdarbības kolektīvu karogus, kuri šodien liecina par tā laika amatiermākslas nozīmi sabiedriskajā dzīvē. Sava nodeva atvēlēta arī labākajiem novadniekiem sportistiem - piemēram, aplūkojams leģendārā basketbolista Maigoņa Valdmaņa Melburnas olimpiskajās spēlēs saņemtais diploms.
Muzeja ekspozīcija ne tikai liek gremdēties atmiņās par laiku, kad bijām jaunāki, kad saule bija spožāka un zāle zaļāka, bet arī padomāt par to, kādi bijām, ko spējām radīt! Arī tā ir mūsu vēsture, kas ir šodienas Latvijas pamats.
