Gada nogale Rīgas brīvostā iezīmējas ar pozitīviem notikumiem: kravu apgrozījums attiecībā pret 2017. gada 11 mēnešiem ir pieaudzis par 6,5%, kas vienlaikus apsteidz Rīgas brīvostas pārvaldes šim gadam plānoto kravu apjomu par 2,5%. Praktiski noslēgušies ir arī būvdarbi jaunajos Krievu salas termināļos, kas pilnīgi droši nozīmē, ka no Daugavas labā krasta Rīgas vēsturiskā centra teritorijas ogļu kravas aizies jau tuvāko mēnešu laikā. Intervija ar Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju Andri Ameriku 12. decembrī.
- Nu jau ir skaidri iezīmējies fakts, ka šogad kravu apgrozījums Rīgas ostā vairs nekrītas, bet pat pieaug gan attiecībā pret 2017. gada attiecīgo laika periodu, gan pret ostas plānoto kravu apgrozījumu.
- Jā, plānojot šā gada Rīgas brīvostas pārvaldes budžetu, bijām piesardzīgi optimistiski. Ņemot vērā neprognozējamo ģeopolitisko situāciju, prognozējām, ka kravu apgrozījums varētu būt iepriekšējā gada līmenī vai pavisam nedaudz lielāks. To pašu teica arī Latvijas dzelzceļš, jo, kā zināms, kravas pa gaisu nelido - absolūti lielākā daļa ostā pārkrauto kravu tiek piegādātas pa dzelzceļu. Dzīvē pierādījās, ka esam savās prognozēs bijuši pārāk pieticīgi - kravu apgrozījums ir pieaudzis par 6,5% jeb praktiski 2 miljoniem tonnu. Redzēsim, kādi būs decembra rezultāti, bet domājams, ka sasniegsim 34 miljonu tonnu robežu, kas mums ļaus nostabilizēties otrajā vietā aiz Klaipēdas Baltijas valstu ostu konkurencē.
- Kādus izaicinājumus osta sev izvirzīja šim gadam, un vai tie ir īstenojušies dzīvē?
- Šim gadam bijām izvirzījuši ļoti ambiciozus mērķus attiecībā uz konteineru kravu pieaugumu, kas paredzēja pirmo reizi ostas vēsturē pārkraut pusmiljonu konteineru. Šodien varam teikt, ka mērķis praktiski tiks sasniegs - 11 mēnešos Rīgas ostā ir apstrādāti 427 315 konteineri, kas ir par 4,3% vairāk nekā iepriekšējā gada 11 mēnešos. Zinot, ka decembris tradicionāli ir viens no aktīvākajiem mēnešiem jūras pārvadājumos, varam lēst, ka mērķis tiks sasniegts vai arī mēs tam būsim ļoti tuvu. Es uzskatu, ka konteinerizēto kravu jomā Rīgas ostai ir liels potenciāls un izaugsmes iespējas. To sekmē gan pieaugošās vides prasības, gan pasaules loģistikas tīkla attīstības konsekvences.
Otrs mērķis ir sasniegt vai būt ļoti tuvu 1 miljonam apkalpoto pasažieru. Šāds skaits pasažieru Rīgas ostā nekad nav bijis. Līdz novembra beigām Rīgas ostā ir apkalpoti 809 865 pasažieri, kas ir par 5,3% vairāk nekā pērn. No tiem 74 785 ir kruīzu pasažieri. Pasažieru apkalpošana ir ļoti svarīgs darbības virziens Latvijas un arī Rīgas ekonomikai.
- Jaunie Krievu salas termināļi paredzēti beramkravu, pamatā ogļu, apstrādei. Kādas tendences ir šajā segmentā? Vai termināļi attaisnosies?
- Kopumā beramkravu segmentā šogad apstrādāts 21,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 10,9% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Tāpēc, skatoties uz nākotnes vīziju Rīgas ostā, ļoti skaidri iezīmējas Krievu salas termināļu loma. Jaunie termināļi paver iespēju nākotnē būtiski kāpināt beramkravu segmentu, jo pieaugs kopējā ostas kapacitāte. Vienīgais ierobežojums ir ģeopolitiskā situācija, taču līdzšinējā pieredze rāda, ka Kuzbasa ogles rok un rok, kas nozīmē, ka to pārvadāšanai vajadzīga arī Rīgas osta. Šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, ogļu kravu pieaugums Rīgas ostā ir 17,4%, kaut arī ģeopolitiskās prognozes liecināja pretēju tendenci. Līdz novembra beigām Rīgas ostā pārkrauti turpat 13 miljoni tonnu ogļu, bet līdz gada beigām tas pārsniegs 14 miljonus tonnu. Skatoties kopējo Rīgas ostā apstrādāto kravu struktūru, redzam, ka ogļu kravas ir ap 40% no kopējā kravu daudzuma. Tas nozīmē, ka Krievu salas termināļu būvniecība ir nozīmīgs solis ne tikai vides jautājumu risināšanā pilsētas teritorijā, bet arī uzņēmējdarbības veicināšanā un valsts ekonomikas attīstībā.
Ik pa laikam saņemam nopietnus signālus, kas liecina, ka ogles uz Rīgas ostu vairs nenāks, tāpēc esam gatavi teikt: «Labi, pārvadājiet ogles caur Krievijas ostām, taču, ja gadījumā jums tomēr vajag Rīgas ostu, tad esam gatavi sniegt šo pakalpojumu.» Turklāt jau iepriekš vairākas reizes esmu teicis, ka Krievu salas termināļi ir piemēroti jebkuru beramkravu apstrādei, ne tikai oglēm. To, ka, mainoties situācijai, termināļos apstrādāto kravu veidi var mainīties, liecina kaut vai uzņēmuma Alpha osta piemērs - neviens nevarēja iedomāties, ka minerālmēslu vietā šajā terminālī tiks apstrādātas graudu kravas, bet tas jau ir fakts, ko nevar apstrīdēt.
- Jau daudzus gadus vides speciālisti visā pasaulē neglaimojoši izsakās par ogļu izmantošanu tautsaimniecībā, un rodas sajūta, ka to izmantošana iet mazumā. Kāds ir pamatojums arvien lielajam ogļu pieprasījumam pasaules tirgos?
- Ar ogļu izmantošanu siltumenerģijas un elektroenerģijas iegūšanai nav tik slikti, kā brīžam izklausās. Ogles ir universāls produkts, ko lielos apjomos izmanto arī Eiropā - tiek būvētas jaunas termoelektrocentrāles arī valstīs, kur vides prasības tiek stādītas ļoti augstu. Atšķirībā no mazuta, ogles var izmantot jebkuros laika apstākļos, arī ļoti aukstā laikā, kad mazuta izmantošana ir ierobežota. Turklāt Kuzbasa ogles ir īpaši augstas kvalitātes ar augstu enerģētisko vērtību, ko var izmantot arī tērauda kausēšanai.
- Ar ko ir saistīts kokmateriālu kravu apjoma pieaugums Rīgas ostā?
- Arī šajā kravu veidā ir notikušas nopietnas izmaiņas - salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tonnu izteiksmē kokmateriālu kravas ir pieaugušas par 69,1%, sasniedzot turpat 2,5 miljonus tonnu. Zināmā mērā tas ir saistīts ar izmaiņām mazo ostu darbībā. Mazās ostas spēj uzņemt nelielus kuģus ar mazu iegrimi, bet acīmredzot vajadzības ir citas, un kravu īpašnieki izvēlas Rīgas ostu. Jāpiebilst, ka kokmateriālu kravas nav tikai vietējās izcelsmes - tās tiek vestas arī tranzītā no Baltkrievijas un citām valstīm.
- Pagājušajā gadā zināmā mērā pat lēcienveidīgi pieauga graudu un labības produktu pārvadājumi. Vai šogad tendence turpinās?
- Mēs priecājamies, ka arī graudu un labības produktu īpatsvars Rīgas ostā palielinās. Šogad pārkrauts jau par 12,6% vairāk nekā pērn. Kopumā pārkrauti 1,36 miljoni tonnu, turklāt graudu tirdzniecības sezona vēl nav noslēgusies. Graudu apjoma pieaugums saistāms gan ar BULK termināļa palielināto pārkraušanas jaudu un Alpha ostas darbības pārorientēšanos, gan izaudzēto graudu apjoma pieaugumu Latvijā un Baltijā kopumā, it īpaši Lietuvā, jo Lietuvas graudu audzētājiem bieži izdevīgāk ir vest izaudzēto produkciju caur Rīgu, nevis Klaipēdu.
- Lejamkravu segmentā gan nav saskatāmas pozitīvas ziņas - šogad apjoms atkal ir būtiski samazinājies.
- Nevar nepiekrist - lejamkravu jeb naftas produktu pārvadājumi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājušies par 27,8%. Ar apstrādātiem 3,77 miljoniem tonnu lejamkravu mēs faktiski esam ierindojušies mazo ostu kategorijā lejamkravu segmentā.
- Konferencē Rīdzinieks un osta tika runāts par kruīzu ostas attīstību, tajā skaitā iespēju Rīgas ostai kļūt par vietu, kur sākas un beidzas kruīzi. Kā jūs vērtējat šo iniciatīvu?
- Kruīzu kuģu biznesa attīstībai ir labas perspektīvas. Tajā brīdī, kad kruīzu kuģu ienācienu skaits Rīgas ostā pārsniegs simtu, ir skaidrs, ka ar divām piestātnēm mums vairs nepietiks. Jau tagad, ja ienāk lielais kruīza kuģis, otram jau ir jāmeklē alternatīva. Ir izskatīti divi attīstības scenāriji: veidot kruīzu kuģu piestātni pie Vanšu tilta dambja, lai pasažieri kājām varētu šķērsot tiltu un nokļūt tieši Vecrīgā. Otra alternatīva ir kruīzu kuģu piestātnes attīstīt Andrejsalā, kas atbrīvojas no ogļu kravām. Raugoties no pilsētas viedokļa, labākais risinājums būtu uz Andrejsalu pārcelt Tallink regulāro prāmju līniju. Tādējādi atrisinātos daudzi jautājumi, kas saistīti ar transporta loģistiku, jo ar Tallink prāmjiem ceļo liels skaits tehnikas vienību, ne tikai pasažieri. Tādējādi tagadējās pasažieru ostas tuvumā atbrīvotos vieta lielajiem kruīzu kuģiem. Idejas par pasažieru pārvadājumu infrastruktūras pilnveidošanu ir iekļautas arī jaunajā ostas attīstības programmā.
Runājot par Rīgas ostas attīstību kā vietu, kur sākas un beidzas kruīzi, šampanieti varēsim šaut tad, kad pirmais kuģis atstās ostu. Kruīzu sagatavošana ilgst apmēram trīs četrus gadus. Skatoties kopainu, var teikt, ka Rīga to spēj izdarīt, jo lielu skaitu pasažieru spēj uzņemt gan Rīgas lidosta, gan viesmīlības industrija.
- Jaunajā ostas attīstības programmā iezīmēta arī Spilves pļavu apgūšana un loģistikas parka izveide. Vai redzat tam perspektīvu?
- Lielā mērā tas būs atkarīgs no tā, kā attīstīsies savstarpējās valstu attiecības, galvenokārt ar Krieviju. Ja saglabāsies savstarpējās sankcijas, tad prognoze nav īpaši labvēlīga. Es loģistikas parku redzu kā priekšposteni Ķīnas, Indijas vai citu valstu kravām, kas strādā kā distribūcijas centrs. Ap Rīgas ostu interese ir liela - pēta iespējas gan ķīnieši, gan citu valstu pārstāvji. Faktiski Spilves pļavas mums ir kā vēl neapstrādāts dārgakmens. Runājot par infrastruktūras attīstību, es par mērķtiecīgāku uzskatu Krievu salas projekta turpināšanu jeb otro kārtu, kas ir saistīta ar teritoriju pie Hapaka grāvja. Padziļinot piestātni, var izveidot termināļus, kur apkalpot dažāda tipa kravas. Spilvas pļavu mīnus ir fakts, ka tām nav tiešas izejas uz Daugavu.
Mērķi mums ir nosprausti, tagad jāstrādā pie to realizācijas.
