Intervija ar Aizkraukles novada domes priekšsēdētāju Leonu Līdumu.
- Latvija tikko ir oficiāli nosvinējusi savu pastāvēšanas simto jubileju, bet ar 18. novembra uguņošanu simtgades sajūtas nebeidzas - manuprāt, tās daudziem ir kļuvušas vēl spēcīgākas. Cilvēki sajūtas patriotiskāki, piederīgāki savai valstij. Vai Aizkrauklē sajūtama patriotisma elpa?
- Protams, to vislabāk raksturo Lāčplēša dienas svinīgie pasākumi, tostarp lāpu gājiens - pirmajos gados tas bija vien dažus simtus metru garš un dalībnieku skaits bija minimāls. Pirms trim gadiem Zemessardzes 55. kājnieku bataljona komandieris Ingus Manfelds izteica ideju gājienu virzīt no Kultūras nama caur visu pilsētu - viņa ideja ir pilnībā īstenojusies, un sabiedrības attieksme ir vairāk nekā pozitīva. Motivāciju svinēt šos patriotiskos svētkus sniedz arī Zemessardzes un Jaunsardzes iniciatīva organizēt vairāku pasākumu sēriju. Piemēram, tradicionālajā ēnu dienā pilsētas un apkārtnes ļaudis pilsētas stadionā var vērot drošības struktūru - Zemessardzes, glābšanas dienestu, mediķu un policijas - paraugdemonstrējumus un iepazīties ar specializēto tehniku, kas, no vienas puses, ir kā karjeras izvēles pasākums, no otras puses - mācīties un saprast, ka mūsu valsts drošība ir mūsu pašu rokās.
Sadarbībā ar LLU Ainavu arhitektūras un plānošanas fakultāti esam uzsākuši Daugavas krastu attīstības izpētes projektu
Tāpat skolā organizējām mācību trauksmi ar visu dienestu līdzdalību, tostarp Zemessardzi, NATO pārstāvjiem, glābšanas dienestiem, policiju, neatliekamo palīdzību. Lielākais ieguvums ir mācību trauksmes norises un tālākās situāciju analīzes rezultātā iegūtās atziņas un spēja visām iesaistītajām struktūrām savstarpēji runāt un izvēlēties labākos risinājumus krīzes situāciju novēršanai un seku likvidēšanai.
Šogad organizējām arī Lāčplēša dienas stafeti skolu jauniešu komandām, kas vienlaikus bija gan sportisks, gan saliedējošs pasākums patriotiskā noskaņā - ar sarkanbaltsarkano karogu un Latvijas himnu. Uzskatu, ka simtgades gadā esam tiešām daudz izdarījuši, lai mūs novada iedzīvotājiem iedotu spēcīgu motivāciju kļūt par savas valsts patriotiem. Turklāt pasākumu sērija par godu valsts simtgadei vēl nebūt nav noslēgusies. Esam novērojuši, ka iedzīvotājiem patīk gan atraktīvi pasākumi ar drošības struktūru piedalīšanos, gan kultūras un mākslas notikumi. Šķiet, ka tie, kuri uz pasākumu ir atnākuši, nožēlo to, ka citi to nav redzējuši - attieksme tiešām ir pozitīva. Piebildīšu, ka Aizkraukle ir pilsēta ar daudznacionālu sastāvu - ap 30% no kopējo iedzīvotāju skaita ir cittautieši, tāpēc latviski orientētu pasākumu plašais apmeklējums mūs patiesi priecē.
- Aizkraukle ir nesaraujami saistīta ar Daugavu, ar Pļaviņu HES un tās ūdenskrātuvi. Pēdējos gados Rīga ir sapratusi, ka Daugavas potenciāls pilsētas dzīvē nav pilnvērtīgi izmantots. Vai jums ir iestrādnes, kas veicinātu pilnvērtīgāku Daugavas integrāciju pilsētnieku dzīvē?
- Jā, varam atzīt, ka Daugavas klātbūtne tiešām pilnībā netiek izmantota - tas attiecas gan uz krastu sakārtošanu, gan dažādu pasākumu organizēšanu. Līdz šim mūsu aktivitātes ir bijušas kampaņveidīgas, nenovērtējot kopējo potenciālu un savstarpējo sinerģiju. Tāpēc sadarbībā ar LLU Ainavu arhitektūras un plānošanas fakultāti esam uzsākuši Daugavas krastu attīstības izpētes projektu. Izpēte un izvirzītās vadlīnijas kalpos kā pamatdokuments sistemātiskai Daugavmalas un ūdens akvatorija apgūšanai, ņemot vērā sabiedrības intereses.
Piebildīšu, ka, neskatoties uz ūdensmotosportista Lotāra Millera priekšlaicīgo bojāeju, viņa uzsāktajam projektam par Eiropas čempionātu ātrumlaivām mūsu ūdenskrātuvē būs turpinājums - turpmāk šis Eiropas čempionāta posms tiks dēvēts Lotāra Millera vārdā.
Biedrība Motorsport 77 strādā aktīvi, un pašvaldība no savas puses ir gatava atbalstīt ūdenssporta attīstību, turklāt nedrīkst atstāt neizmantotu savā ziņā unikālo un ātrumlaivu sacensībām īpaši piemēroto vietu Eiropas mērogā. Krastmalu daļēji jau esam sakārtojuši - ir ceļš, ir elektrība, ir pontonu laipa, ir no krūmiem un kokiem atbrīvota platība.
- No jūsu teiktā noprotams, ka sabiedrība aktīvi iesaistās pilsētas dzīvē - dzimst jaunas idejas un priekšlikumi. Cik zināms, arī jaunā strūklaka tapusi ar iedzīvotāju atbalstu.
- Ideju par pilsētas dīķa labiekārtošanu ar strūklaku sadzirdēja, un uzņēmējs Andis Egle, sadarbojoties ar mūsu novadnieku Gintu Jaudzemu, realizēja pilsētas dīķa strūklakas projektu, kas ir kā dāvana savai pilsētai 50 gadu jubilejā, ko atzīmējām pagājušajā gadā. Mēs ļoti priecājamies par šo projektu un ceram, ka arī turpmāk novada uzņēmēji realizēs kādu līdzvērtīgu projektu un pilsēta kļūs arvien skaistāka.
Latvijas valsts simtgades devīzi - Es esmu Latvija - sadzirdēja nevalstiskās organizācijas un pilnībā attaisno to, piesaistot LEADER programmas projektu finansējumu tērpu iegādei deju kolektīviem Radi un Pēda, korim un folkloras kapelai. Īpaši vēlos izcelt biedrības Aizkraukles reģionālā Tautskola projektu par arheoloģisko tērpu izveidi, balstoties uz Aizkraukles pilskalna arheoloģisko izrakumu laikā iegūto informāciju. Savukārt jauktā kora Aizkraukle biedrība veidoja tērpus pēc Frīdriha Krūzes akvareļa zīmējuma Latvieši un latvietes Aizkrauklē (1839. gads), kas atrasts Latvijas Nacionālās bibliotēkas arhīvos, un nu mums ir savs Aizkraukles novada tērps. Ļoti skaists projekts ir arī Kalēju diena Kalna Ziedos, kurš notiek Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā. Zīmīgi, ka blakus esošās mājas Lejas Ziedi un Ziedi šobrīd ir zem Pļaviņu HES ūdenskrātuves ūdens. Kalna Ziedi savulaik piederējuši kalējam Jēkabam Danenfeldam, kura pēcteči vēlāk šo ēku nodeva vēstures muzeja ierīkošanai. Kalēju tradīcijas mēs kopjam, un ik gadu Kalēju dienās, sadarbojoties ar Kalēju brālību, pilsētai top kāds vides objekts. Šo muzeju savā ziņā uzskatām kā vēstures oāzi mūsu padomju laikos būvētajā pilsētā. Jāatzīmē arī daudzpusīgais darbs ar jauniešiem. Gandrīz katrā novada pasākumā organizatoriskajos darbos tiek iesaistīti ap 50 brīvprātīgo jauniešu.
- Pēdējo gadu aktualitāte ES valstīs kopumā ir senioru iesaiste sabiedriskajā dzīvē un veselīga dzīvesveida popularizēšana. Vai Aizkraukle seko Eiropas mērogā izvirzītajām prioritātēm?
- Protams, arī mūs pilsētas iedzīvotāji vēlas dzīvot veselīgāk un aktīvāk. Esam iesaistījušies Veselības veicināšanas programmā, kas dod iespēju izkustēties un sākt dzīvot veselīgāk lielai sabiedrības daļai dažādos vecumos - it īpaši senioriem. Esam attīstījuši sporta centru, bet aizvadītajā vasarā Latvijas un Lietuvas pārrobežu projekta ietvaros Aizkraukles novadā ir uzstādīti 64 āra trenažieri. Trenažieri izvietoti dažādās vietās, tostarp stadionā, Daugavas krastā, pie vidusskolas, dzīvojamajā zonā un citviet. Esam novērojuši, ka interese par iespēju izkustēties ir pietiekami liela un vēršas plašumā. Latvijas sabiedrībai kopumā ir jāpierod pie jaunām tradīcijām - nereti cilvēki kautrējas, tāpēc izvēlas trenažierus, kuri atrodas nostāk un nav redzami plašam garāmgājēju lokam. Svarīgi, ka cilvēki pieņem jaunās iespējas un pakāpeniski tās izmanto arvien plašāk. Jau pirms šī projekta seši āra trenažieri tika uzstādīti pie Sociālā dienesta, kurus finansēja LEADER programma Pensionāru biedrības projekta ietvaros.
- Mēs runājam par sabiedrības un pašvaldības sinerģijas pozitīvajiem notikumiem, taču vissvarīgākais pašvaldības pastāvēšanai ir vietējais uzņēmējs, kurš dod darba vietas un palīdz piepildīt pašvaldības budžetu. Kā vērtējama uzņēmējdarbības vide Aizkraukles novadā?
- Mēs ļoti labi apzināmies uzņēmējdarbības lomu pašvaldības attīstībā, tāpēc esam daudz darījuši, lai uzņēmēji šeit justos labi. Mūsu mērķis ir kļūt pašpietiekamiem, respektīvi, pastāvēt bez dotācijām no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Savulaik Aizkraukle bija donorpašvaldība, tad dažus gadus bijām tā sauktajā pelēkajā zonā - nedz iemaksājām, nedz saņēmām dotācijas, taču tagad esam starp saņēmējiem. Summa, ko no pašvaldību izlīdzināšanas fonda saņemam, nav liela, taču šis statuss mums godu nedara, tāpēc visas pūles veltām, lai ienākumi uz vienu iedzīvotāju un citi kritēriji dotu mums iespēju mainīt statusu - kļūt vismaz par pašpietiekamu pašvaldību.
Jau astoņus gadus organizējam uzņēmēju dienas, kur tiekas ne tikai ap 200 uzņēmumu pārstāvji, zemnieki, amatnieki, nevalstiskās organizācijas, bet arī profesionālās izglītības iestādes, finanšu pakalpojumu sniedzēji, Nodarbinātības dienesta darbinieki un gandrīz 100 skolēnu mācību firmas no visas Latvijas. Nereti tieši uzņēmēju dienu laikā tiek nodibināti jauni kontakti tālejošiem mērķiem. Nākamo uzņēmēju dienu organizēšana sākas jau vismaz pusgadu pirms paša notikuma - tiekamies darba grupās, spriežam, domājam un īstenojam, lai ieguvēji būtu gan dalībnieki, gan apmeklētāji.
Kopš pagājušās vasaras darbu ir uzsācis Aizkraukles Uzņēmējdarbības centrs. Darbinieks uzrunā uzņēmēju - izzina vajadzības un mēģina rast labākos risinājumus, lai uzņēmēji varētu augt un attīstīties, kā arī lai Aizkraukle būtu pievilcīga vieta jauniem investoriem. Konsultācijas var saņemt praktiski jebkurš novadnieks vai blakus novada cilvēks, kuram ir viesu māja, pirtiņa vai laiviņa, vai vismaz ideja par savu biznesu - speciālists dos padomu, kur vērsties pēc paplašinātas informācijas, kā piesaistīt finansējumu, kā reklamēt savu piedāvājumu. Katru mēnesi notiek uzņēmēju tikšanās.
Kā apliecinājums mūsu centieniem ir reģionālo attīstības centru grupā saņemtā atzinība Investīcijām draudzīgākā pašvaldība 2018.
***
Pielikums NEATKARĪGĀ AIZKRAUKLĒ veidots no apmaksātiem materiāliem, izņemot rakstu Pilsēta Daugavas krastā.