Čiekuru talka – tas ir vairāk par darbu
Kā ik decembri, arī šogad Rīgas mežu darbinieki un Vides aizsardzības kluba dalībnieki pacilātā noskaņojumā tikās ikgadējā čiekuru lasīšanas talkā, kas, uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Aivara Tauriņa vārdiem sakot, ir ražas svētki un simbolisks sākums jaunam mežam.
Vispārākās pakāpes sēklu plantācija
Talka norisinājās SIA Rīgas meži kokaudzētavā Norupe, Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava vadošā pētnieka Imanta Baumaņa vadībā ierīkotajā pārākās pakāpes priežu sēklu plantācijā 5 hektāru platībā.
Čiekuri tika lasīti no 938 priedēm, no kurām talcinieki un Rīgas mežu darbinieki kopumā plāno nolasīt ap 30 hektolitru čiekuru. Čiekuri pēc tam tiks transportēti uz AS Latvijas valsts meži čiekuru kalti Kalsnavā, kas ir modernākā un jaudīgākā čiekuru kalte Latvijā. No tiem tiks iegūtas sēklas, kas iesētas izaugs par priežu stādiņiem, kas tiks stādīti mežā.
Selekcijas darbs šīs vispārākās pakāpes sēklu plantācijas izveidošanai ir sākts jau pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Vispirms mežā tika atrasti spēcīgākie un skaistākie koki, no tiem ņemti potzari un uzpotēti maziem sējeņiem, un iegūta pirmās pakāpes sēklu plantācija. Pēc vairākiem gadiem atkal tiek atlasīti skaistākie koki, ņemti potzari un uzpotēti jauniem sējeņiem. Tādējādi tika iegūta vispārākās pakāpes sēklu plantācija, kurai nu jau ir 14 gadu. Selekcijas pētījumu rezultāti liecina, ka no vispārākās pakāpes sēklu plantācijā iegūtajām sēklām koki pilnbriedu sasniedz vidēji par 10 līdz 15 gadiem, dažkārt pat par 20 gadiem agrāk. Šobrīd tie ir tikai pētījumu rezultāti, jo šogad stādītās priedes gatavības pakāpi sasniegs apmēram pēc 80 gadiem. Jāpiebilst, ka šobrīd Latvijā pamatā tiek izzāģēti meži, kuru vecums ir ap 100 gadiem.
Kokaudzētavas Norupe vadītājs Māris Drvuvaskalns stāsta: «Priežu sēklu plantācija ir salīdzinoši jauna - kociņu vecums ir 14 gadi. Šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, plānojam ievākt mazāku čiekuru ražu, kam ir divi pamatoti iemesli. Pirmkārt, karstā vasara un ar to saistītais kukaiņu daudzums ietekmē gan čiekuru skaitu, gan kvalitāti, otrkārt, pagājušajā gadā priedēm veidojām vainagus - izgriezām vājākos zarus un apgriezām arī spēcīgos, lai priedes nepāraugtu un mēs spētu nolasīt visus čiekurus. Likumsakarīgi, ka vainagu veidošanas procesā tika nogriezti arī priežu pumpuri. Taču arī šogad salasītais čiekuru apjoms būs pietiekams, lai nodrošinātu vienai sēšanas sezonai nepieciešamo daudzumu, tas ir, ap 1,5 miljoniem sēklu.» Uzņēmumam gan ir droša rezerve. Iepriekš neizmantotās sēkliņas glabājas Kalsnavas čiekuru kaltes sēklu uzglabāšanas kamerās, kur ir nemainīga - 5 °C temperatūra. Pareizi uzglabātas, sēklas savu dīgtspēju nezaudē vēl 5 līdz 10 gadus.
Katrā čiekurā ir ap 15 līdz 20 sēklas. Nenolasot vienu čiekuru, priedē paliek «karājoties» 15-20 stādiņi, kas netiks iestādīti mežā. Turpinot stāstu, skaidrības labad jāpaskaidro, ka no 15 kociņiem var iegūt koksnes apjomu, kas aizņem pilnu baļķvedēja kravu.
Būs arī ozolu stādiņi
Šogad pirmo gadu ir izdevies iegūt ļoti labu ražu no Norupes ozolu sēklu plantācijas. Tas nozīmē, ka jau pēc dažiem gadiem uzņēmums varēs gan savu mežu atjaunošanai, gan citiem interesentiem piedāvāt ozolu stādus. Māris Druvaskalns skaidro: «Zīļu raža mūsu sēklu plantācijā šogad bija laba. Atšķirībā no citām koku sugām, zīlēm, lai tās uzdīgtu, ir nepieciešams iziet sasalšanas procesu, tāpēc ozoli netiek sēti siltumnīcā, bet gan tieši uz lauka, kur tie pēc trim gadiem sasniegs lielumu, lai varētu stādīt mežā.»
Raža tiek iegūta arī bērzu sēklu plantācijā. Bērzu, tāpat kā priedi un melnalksni, pavasarī sēj siltumnīcā, un jau rudenī tas ir gatavs doties uz mežu.
Rīgas mežu apsaimniekotajās platībās ik gadu tiek iestādīts nedaudz vairāk par 1 miljonu priežu, egļu, bērzu un melnalkšņu.