"Rīgas pilsētbūvniekam" darba pilnas rokas

218 DZĪVOKĻI, veselības un sociālo pakalpojumu centrs Mežrozīšu ielā – tas ir ieguvums ne tikai jaunajiem īrniekiem, bet visai apkaimei. Plānotais ekspluatācijā nodošanas laiks ir nākamā gada rudenī © Romāns Kokšarovs, F64 Photo Agency

Rīgas domes kapitālsabiedrības Rīgas pilsētbūvnieks pamatuzdevums ir nodrošināt Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvojamā fonda attīstību un atjaunošanu, sabiedrisko objektu projektēšanu, rekonstrukciju un būvniecību, racionālu un lietderīgu Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Pēdējos gados, veicot esošo īpašumu pārbūvi un realizējot jaunbūvju projektus, pašvaldības sociālo dzīvokļu atslēgas ir saņēmuši simtiem rīdzinieku.

Par aizejošo gadu iztaujājām Latvijā lielākā pašvaldības īres dzīvokļu apsaimniekotāja, pašvaldības uzņēmuma Rīgas pilsētbūvnieks sabiedrisko attiecību vadītāju Ivo Kiršblatu.

- Dzīvokļu atslēgu pasniegšana ir emocionāls un skaists brīdis. Vai gandarījums saglabājas ilgi?

- Atceros, bērnībā sēdējām ar brāli Rūjienā, Liepu ielas jaunbūvē, un spriedām, ka vēl mazliet un te būs mūsu dzīvoklis, sava istaba. Tādi savdabīgi gaidīšanas svētki, tāpēc, pēc savām sajūtām vadoties, šķiet, tas jebkuram cilvēkam varētu būt īpašs brīdis. Tomēr cilvēki ir dažādi. Bija ģimenei trīsistabu dzīvoklis centrā, mājai uzradās īpašnieki, ēku pārdeva. Īrniekiem radīja apstākļus, lai tie paši atbrīvo dzīvokli, pacēla īres maksu. Atslēdz komunikācijas, nelabo ūdensvadu, elektrotīklus, bet pašvaldība vietā piedāvā dzīvokli Ulbrokā. Skaidrs, ka šādi dzīves pagriezieni rada diskomfortu un ne visi ir mierā dzīvot pilsētas nomalē pēc jūgendstila apartamentiem centrā. No mūsu puses tā ir liela atbildība, jo jāspēj radīt dzīvokļus pēc iespējas vairāk cilvēkiem, vienlaikus pretim saņemot energoefektīvus, komfortablus un mūsdienu prasībām atbilstošus dzīvokļus. Svarīgi, lai tie būti lēti ekspluatācijā, bet neciestu komforts. Ne vienmēr saglabājas gandarījums - nereti cilvēki nespēj novērtēt pašvaldības palīdzību un izturas nesaudzīgi pret iegūto mājokli - ne tikai salauž un izdemolē, bet arī nemaksā par īri. Rīgā ir daudz cilvēku, kuri šo mājokli saņemtu ar dziļām pateicības jūtām. Taču šoreiz vairāk par gandarījumu - ir patīkami vērot, kā praktiski jaunu dzīvi ir sākuši cilvēki arī Ieriķu ielas un Aglonas ielas pārbūvētajos namos

- Nu jau kāds laiks ir pagājis, kopš pēdējo reizi tika pasniegtas jaunu dzīvokļu atslēgas. Vai lentītes griež tikai pirms pašvaldību vēlēšanām?

- Neskaitot iepriekš minētos nelielos projektus, kuros jaunu dzīvokļu skaits mērām desmitos, Rīgas pilsētbūvnieks ir realizējis vairākus ievērojamus jaunbūvju projektus, piemēram, Ulbrokas ielā ar 5 daudzstāvu mājām, Imantas 8. līnijā un Mežrozīšu ielā ar četrām dzīvojamajām mājām. Turpinot dzīvojamā fonda attīstību, ar nelielu aizkavēšanos, kas saistīta ar projektēšanu un administratīviem jautājumiem, aizvadītajā vasarā ir sākusies kompleksa būvniecība, kas būtiski uzlabos dzīves apstākļus simtiem rīdzinieku, kā arī visiem Bolderājas apkaimes iedzīvotājiem, jo kompleksā iekļaujas arī mūsdienīgs veselības centrs jeb poliklīnika un sociālo pakalpojumu centrs ar vairākiem pakalpojumu veidiem.

STABILI. Neskatoties uz Saeimā iestrēgušajiem grozījumiem īres likumā, kas ļautu daudz efektīvāk apsaimniekot dzīvojamo fondu, Rīgas pilsētbūvniekam ir izdevies panākt, ka sociālo dzīvokļu segmentā 2018. gadā pie dzīvokļiem tikuši vairāk nekā 400 rīdzinieku, vēsta Ivo Kiršblats / Publicitātes foto

Pēdējos gados pašvaldības īstenotie projekti būtiski maina Bolderājas dzīves vides ideoloģiju, jo tie šai vietai piešķir mūsdienīgus vaibstus un sakārto līdz šim neapgūtās teritorijas. Jaunajā kompleksā būs 218 nelieli dzīvokļi, kas paredzēti veciem un vientuļiem cilvēkiem, invalīdiem, bāreņiem un citiem sociāli mazaizsargātiem cilvēkiem, kuri paši nespēj parūpēties par cilvēka cienīgu dzīvesvietu. Vēl arvien rindā uz dzīvokļiem sociālās palīdzības ietvarā, kas paredz mājokli, kurā daļu komunālo maksājumu sedz Rīgas dome un īre par to ir visai simboliska, gaida ap 1000 rīdzinieku. Piebildīšu, ka šobrīd uzsāktajam Mežrozīšu ielas projektam būs turpinājums un turpat blakus taps vēl vairāki daudzdzīvokļu nami.

- Jūs pieminējāt, ka tie nav tikai dzīvokļi, bet līdz ar dzīvojamā fonda attīstību mainās arī vide.

- Rīga kopumā kļūst arvien sakoptāka un sakārtotāka. Piemēram, Ieriķu un Aglonas ielā dzīvokļi ir izbūvēti ēkās, ko drīz varētu jau saukt par graustiem. Mājas ir atjaunotas no pamatiem līdz pat jumtam, ierīkotas mūsdienīgas tehnoloģijas, izveidojot komfortablu dzīves vidi. Tiek sakārtota blakus esošā teritorija, izveidota ērta infrastruktūra. Savukārt Mežrozīšu ielas projekts - gan jau esošais, gan topošais, gan ieplānotais - kopumā maina Bolderājas filozofiju. Tas ir mikrorajons, kur iepriekš degradētā vidē veidojas jauna pilsēta ar ielām, skvēriem, rotaļu laukumiem un atpūtas zonām. Blakus esošā Daugava un jūra, kā arī, salīdzinot ar pilsētas centru, mierīgā atmosfēra sniedz iespēju veidot šo apkaimi par komfortablu zonu dzīvošanai. Pakāpeniski arī Rīgas dome attīsta nepieciešamo infrastruktūru - ir uzbūvēts jauns policijas iecirknis, tagad top veselības centrs un sociālā dienesta struktūrvienība, tiek labotas ielas, iekārtotas pludmales.

- Manuprāt, ne jau tikai vientuļajiem un maznodrošinātajiem ir nepieciešams pašvaldības atbalsts. Pelnījušas pašvaldības dzīvokļus būtu arī daudzbērnu ģimenes, jo bērnu audzināšana prasa lielus izdevumus, tāpēc atlicināt sava privātā dzīvokļa iegādei daudzas ģimenes nav spējīgas.

- Piekrītu, un par to pašvaldībā diskutējam - mēs ļoti labprāt pasniegtu dzīvokļu atslēgas daudzbērnu ģimenēm, bet esošā likumdošana un administratīvie akti primāri atbalsta tieši sociālo, nevis pašvaldības īres namu būvniecību. Ļoti ceram, ka tuvākajā nākotnē varēsim realizēt arī pašvaldības īres namu projektus.

- Kāds ir nākamā gada galvenais uzdevums Rīgas pilsētbūvniekam?

- Daudzus gadus netiekam galā ar parādniekiem, jāteic gan, ka pēdējā gada laikā, pateicoties aktīvajam darbam, situācija uzlabojas. Parādu atgūšana ir ļoti nozīmīgs posms uzņēmuma finanšu stabilitātē un attīstībā. Iepriekšējo trīs gadu laikā intensīvi informējām savus īrniekus par iespējām pakāpeniski nomaksāt sodus, vēl joprojām daudz tērējam tiesvedībās, bet tas dod rezultātus. Esam panākuši to, ka iedzīvotāju īres parādi vairs nepieaug, bet samazinās. Ceram, ka arī vandalisma seku likvidēšanai nākamgad tērēsim mazāk un vairāk varēsim ieguldīt īrnieku komforta uzlabošanai un drošībai.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais