Aizvadītajā nedēļā satiksmes ministrs Uldis Augulis, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Latvijas autoceļu uzturētāja (LAU) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors un citi nozares speciālisti Rēzeknē tikās ar Latgales reģiona pašvaldību pārstāvjiem, lai iepazītos ar jaunākajām tendencēm ceļu stāvokļa uzlabošanas procesā kopumā valstī un konkrēti Latgalē.
Pašvaldībām aktīvāk jāiesaistās procesos
Satiksmes ministrs Uldis Auglis uzsver, ka jau šogad vietējās nozīmes ceļiem naudas ir paredzēts daudz vairāk un turpmākos gados līdz pat 2030. gadam ieplānots vietējiem ceļiem novirzīto summu ik gadu kāpināt. Satiksmes ministrija iesniegusi valdībai savu piedāvājumu, ko visiem spēkiem centīsies aizstāvēt. Piedāvājumā ir skaidri redzama izaugsme, tāpēc ministrs aicina pašvaldības aktīvi iesaistīties un izteikt savus priekšlikumus, aktualizēt problemātiskas vietas un veicināt ceļu sakārtošanas procesu arī no savas puses. «Ir jāsaprot arī tas, ka nauda vien neko neatrisina - ir jābūt sociāli un ekonomiski pamatotai ceļu sakārtošanas stratēģijai, kuru pakāpeniski īstenojam dzīvē. Šobrīd traucējošais faktors ir strauji pieaugušās izmaksas un darbaspēka trūkums. Svarīgi, lai arī pašvaldības no savas puses ieteiktu prioritātes, jo, uz vietas dzīvojot ir labāk redzams, kur, kad un kāpēc visvairāk ir nepieciešams.»
Arī Raitis Nešpors aicina pašvaldību pārstāvjus uz savstarpēju sadarbību, jo tiešā komunikācijā ir iespējams ātrāk pieņemt lēmumus un atrast abpusēji izdevīgus risinājumus. Tas attiecināms ne tikai uz valsts pārziņā esošajiem ceļiem, bet arī pašvaldību ceļu uzturēšanu, jo LAU nodaļas izvietotas visā Latvijā un var sniegt pakalpojumus ceļu uzturēšanā un remontā ziemas un vasaras periodā.
Dividendes tiek novirzītas LAU attīstībai
Aizvadītajā otrdienā valdība pieņēma lēmumu LAU saimnieciskās darbības ietvaros nopelnītās dividendes, 2,63 miljonus eiro, atstāt uzņēmuma attīstībai, 70% jeb 1,8 miljonus eiro no kopējās summas novirzot ceļu uzturēšanai, galvenokārt ūdens atvades sistēmu sakārtošanai, bet 30% jeb 791 tūkstoti eiro tehnikas parka atjaunošanai. Raitis Nešpors informē: «Kopumā no dividendēm uzņēmuma attīstībai tiek novirzīti 2,63 miljoni eiro. 1,8 miljoni tiks izmantoti ceļu ikdienas uzturēšanas darbiem, proti, vairāk nekā 50 autoceļu posmiem sakārtosim ūdens atvades sistēmu. Savukārt par pārējiem līdzekļiem esam ieplānojuši iegādāties jaunu ceļu uzturēšanas tehniku - ziemas dienesta kaisāmās mašīnas u.c.»
Jau vairākkārt iepriekš ziņots, ka LAU stratēģiski veic tehnikas parka nomaiņu, pārejot no specializētās ceļu tehnikas uz multifuncionālu lieljaudas tehniku ar dažādiem piekarināmiem agregātiem. Tas dod iespēju vienu tehnikas vienību izmantot ne tikai sezonāliem darbiem, bet visa gada garumā. Ļoti veiksmīgi sevi pierādījuši piekarināmie greideri, kas viena brauciena laikā veic vairākas funkcijas, un sasniegtais rezultāts ir kvalitatīvāks, kā arī izmaksu ziņā ekonomiskāks.
Lauksaimnieki iesaistās ceļu sakārtošanā
Ceļš lauku teritorijās kalpo gan sociālo, gan ekonomisko mērķu sasniegšanai. Apzinoties, ka mūsdienīga lauksamniecība nav iedomājama bez labas lauku ceļu infrastruktūras, kas nodrošina zemes apstrādes un ražas novākšanas tehnikas nokļūšanu līdz laukam un ražas nogādāšanu līdz pārdošanas vietai, Zemkopības ministrija kopā ar lauksaimniekiem lēmusi, ka no ES Lauku attīstības programmas 126,6 miljonus eiro novirzīs apmēram 1700 km lauku ceļu sakārtošanai. Jānis Dūklavs vēsta: «Sākotnēji noteicām pieejamā finansējuma jomu vienai pašvaldībai - 4 miljoni eiro. Tagad šie griesti ir atcelti, tāpēc vairākas pašvaldības, tostarp Daugavpils, Rēzekne, Jelgava, Saldus un citas, saņems finansējumu, kas pārsniedz iepriekš noteikto limitu. Diemžēl ir arī tādas pašvaldības kā, piemēram, Viļānu un Zilupes, kas šajā programmā nav pieteikušas nevienu projektu. Arī nākotnē lauksaimnieki no pieejamajiem ES resursiem plāno daļu naudas novirzīt tieši lauku ceļu infrastruktūras attīstība.»
Dubultā virsma - efektīvs grants seguma apstrādes risinājums
Kvalitatīva ceļa seguma kritērijos noteikti iekļaujamas tādas pozīcijas kā ceļa lietošanas komforts, zemas uzturēšanas izmaksas, maksimāli samazināta laika apstākļu ietekme, ko sekmīgi nodrošina grants segumu ceļu apstrāde ar dubultu bitumena emulsijas un šķembu virsmu. Pirms 10 gadiem, 2008. gadā, pēc Mākoņkalna pagasta pašvaldības iniciatīvas LAU realizēja pirmo dubultās virsmas projektu uz ceļa Malta-Kalnata no 20. līdz 22,4. kilometram. LAU Rēzeknes ceļu rajona Rēzeknes nodaļas vadītājs Andris Kiščenko stāsta: «Minētais ceļa posms ir iegājis vēsturē kā pirmais dubultās virsmas projekts Latvijā, kuru īstenojis LAU. Nu jau ir pagājuši desmit gadi, un varam teikt, ka šāda virsmu apstrāde pilnībā sevi attaisno - ceļš labā stāvoklī saglabājas daudzus gadus. 2016. un 2017. gadā esošajai dubultajai virsmai uzklājām trešo kārtu, un ceļš atkal ir gluži kā jauns.»
LAU Komercdaļas vadītājs Ivars Munkens paskaidro: «Salīdzinot ar asfalta segu ieklāšanas izmaksām, dubulto virsmu apstrāde ir vidēji pusotras līdz divas reizes lētāka. Turklāt nav nepieciešama tik apjomīga pamatnes sagatavošana, kā to prasa asfaltbetona segumu ieklāšana. Vienlaikus ceļa uzturēšanas izmaksas sešu gadu periodā ir turpat trīs reizes mazākas nekā grants segumiem, jo ceļš neprasa nedz greiderēšanu, nedz cita veida zemes seguma atjaunošanas darbus. Ja virsmā izveidojušās bedres, tās ir aizpildāmas ar tieši tādu pašu tehnoloģiju, kāda tiek izmantota vienlaidus virsmu uzklāšanai - bitumena emulsiju un šķembām. Pasargāta ir arī ceļa virskārta - zināms, ka ik gadu ar putekļiem noput apmēram 1 cm grants no ceļa seguma. Dubultā virsma neput, līdz ar to uzlabojas dzīves apstākļi iedzīvotājiem, kuri dzīvo ceļa apkaimē, un tiek nodrošināti komfortablāki braukšanas apstākļi autovadītājiem. Ziemas uzturēšanā tiek izmantota tā pati tehnoloģija, kas ceļiem ar asfalta segumu, tātad - sāls un smilts maisījums. Ļoti uzmanīgiem gan jābūt, tīrot ceļu ar sniega lāpstām - jāizmanto vērstuves ar gumijām. Izvēloties ceļu posmus, kuros paredzēta dubultās virsmas apstrāde, jāņem vērā esošā ceļa pamatne - jābūt pietiekamam drenāžas slānim, kā arī pirms darbu veikšanas jāsakārto ūdens atvades sistēma un jāatjauno grants seguma virskārta - vislabāk to izdarīt iepriekšējā gadā pirms paredzētās dubultās virsmas uzklāšanas.» Autoceļa virsmas segums kļūst līdzīgs asfaltam, tomēr nav pielīdzināms asfalta seguma noturībai. Līdz ar to segumu var sabojāt intensīva kravas autotransporta satiksme vai pārgalvīga manevrēšana, driftēšana.
Kā dubultās virsmas trūkumus var nosaukt: šāda apstrāde nav ieteicama, ja diennakts intensitāte ir 1000 automašīnu un vairāk; nobrauktuvēs un krustojumos ieteicams dubulto virsmu kombinēt ar asfaltbetona segumiem, jo visvairāk dubulto virsmu ietekmē riteņu izspolēšana, uzsākot kustību, bremzēšana, kā arī pagriezienu radiālā slodze. Ja esošā ceļa konstrukcija to pieļauj, tad svara ierobežojumu uz dubultajām virsmām nav.
Līdz šai vasarai kopumā Latvijā 309 kilometriem ir uzklāta dubultā virsma, šajā gadā gandrīz 30 kilometriem. Precīzu kilometru skaitu konkrētam laika nogrieznim LAU nevar nosaukt, jo tikai pēc ziemas sezonas beigām ir zināms, cik finansējuma ir atlicis vasaras sezonas darbiem.
