Daiga Stokenberga / Autori

Intervija ar Ķekavas novada domes priekšsēdētāju Viktoriju Bairi.

Es nezinu, ko citi rūķi ziemā dara, bet Latvijas valsts mežu dabas parka Tērvetē jaunās pilsētas Čiekures iemītnieki ir varen čakli pastrādājuši.

Ar 2600 slaucamo govju ganāmpulku a/s Agrofirma Tērvete jau šobrīd ir lielākais piena lopkopības uzņēmums Latvijā, savukārt līdz gada beigām plānots sasniegt 3000 lielu slaucamo govju ganāmpulku. Kopējais a/s gada apgrozījums pērn sasniedza 27 miljonus eiro, no tiem nodokļos samaksāti 6,4 miljoni eiro. Vidējā darba alga uzņēmumā pirms nodokļu nomaksas ir 1136 eiro.

Lielākais pārtikas ražotājs Latvijā Dobeles dzirnavnieks ir spēris drošu soli nākotnē, kas Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības ietvaros strādājošajām zemnieku saimniecībām dos iespēju nostiprināties un attīstīties bioloģisko produktu ražošanas segmentā un sniegs tām stabilas garantijas izaudzēto graudu noietam. Uzsākot projektu BIO graudu pilnas realizācijas cikla infrastruktūras izveide, radot augstu pievienoto vērtību un ienesīgumu Latvijas BIO nozares ilgtermiņa attīstībā, Dobeles dzirnavnieks sevi piesaka kā nopietnu spēlētāju Baltijas, Eiropas un pasaules tirgos. Par jauno projektu vairāk vēsta AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Dobele ērti iekārtojusies abās pusēs Bērzes upei, kas pilsētai vijas cauri privātmāju apbūvei no Gardenes virziena, plūst gar leģendārajām viduslaiku pilsdrupām, ķīmisko rūpnīcu Spodrība, garām Krasta ielas daudzdzīvokļu māju rajonam līdz Ķestermežam pilsētas teritorijā, kur atrodas pilsētas estrāde.

Pēdējos gados, īstenojot vairākus pilsētvides projektus, tostarp pārbūvējot ielas un laukumus, izveidojot kilometriem garus veloceliņus, atjaunojot kultūrvēsturiskos objektus un būvējot jaunus, Dobeles vizuālais tēls mainās – tā kļūst arvien skaistāka, sakoptāka un pievilcīga dzīves vide vietējiem iedzīvotājiem, kā arī priecē pilsētas viesus.

Rīgas brīvostas pārvalde apstiprina, ka uzņēmumi SIA Strek un Riga Coal terminal pilnā apmērā ir izpildījuši parakstīto vienošanos par ogļu atlikumu izvešanu no Daugavas labā krasta termināļiem līdz šā gada 11. martam. Līdz

Jaunā Rīgas brīvostas pārvaldes izstrādātā attīstības programma tuvākajai desmitgadei, kas tapusi sadarbībā ar Roterdamas ekspertiem, kā vienu no attīstības virzieniem skaidri iezīmē kruīzu segmenta veicināšanu.

Ogre ir viena no pilsētām Daugavas un Ogres upes krastos, kuru biežāk vai retāk piemeklē plūdi. Daudzus gadus ir meklēti risinājumi, kas samazinātu plūdu riskus. Tagad var teikt, ka risinājumi un finansējums vecā Ogres upes aizsargdambja, Daugavas krasta aizsargdambja rekonstrukcijai, kā arī aizsargmola būvniecībai ir atrasts un daļēji tie īstenoti – Ogres upes un Daugavas krasta aizsargdambju pārbūves darbi ir pabeigti.

Aizvadītā gada rudenī ogrēniešiem un pilsētas viesiem ir radīta vēl viena atpūtas zona, kurā nepastarpināti sajust, ka šī pilsēta ir izvietojusies divu – Daugavas un Ogres – upju krastos.

2016. gadā Ogres novada pašvaldība vienojās ar VSIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi, kas apsaimnieko Ogres aizsargdambja hidrotehnisko būvju kompleksu kā valsts nozīmes hidrotehniskās būves, par Rīgas HES ūdenskrātuves aizsargdambja uz Ogres salas atjaunošanu un apsaimniekošanu.

Pirms nepilniem diviem gadiem, 2017. gada 4. maijā, Ogres Vēstures un mākslas muzejs ieguva plašas un muzeja vajadzībām piemērotas telpas – pārbūvējot 1970. gadā celto bankas ēku, tika radīta piemērota vide mūsdienīgam vēstures un mākslas muzejam, kas dod iespēju izvietot vismaz daļu no muzeja krājumiem ekspozīcijā Pietura Ogre, kā arī organizēt mākslas un tematiskās vēstures izstādes un ar to saistītus pasākumus.

Mūsdienīgu pilsētvidi raksturo ne tikai sakārtota transporta, izglītības, kultūras un sporta infrastruktūra, bet arī aktīvās atpūtas objektu pieejamība lielajiem un mazajiem. Sekojot pilsētvides attīstības tendencēm, Ogres novada pašvaldība aktualizējusi aktīvās atpūtas un rotaļu laukumu izveidošanu.

Intervija ar Ogres novada Kultūras centra direktori Antru Purviņu.

Jau desmito gadu, iebraucot Ogrē no Rīgas virziena, ceļa labajā pusē Daugavas krastā atrodas tirdzniecības centrs Dauga, kurā gadu no gada pieaug gan apmeklētāju skaits, gan finanšu apgrozījums. Pateicoties daudzveidīgajam nomnieku piedāvājumam, laba līmeņa servisam un vides pievilcībai, Daugu iecienījuši gan ogrēnieši, gan apkārtējo novadu ļaudis un garāmbraucēji.

Intervija ar Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani.

Intervija ar akciju sabiedrības Grindeks Personāla departamenta vadītāju Ilzi Ogli.

Par spīti bažām, ka Tukuma slimnīca varētu kļūt tikai par aprūpes slimnīcu, vadībai pērn ir izdevies veikt virkni pasākumu, lai Tukuma slimnīca tāpat kā iepriekš būtu 2. līmeņa slimnīca jeb neatliekamās palīdzības lokālā slimnīca ar 100 gultasvietām, kas apkalpo Tukuma, Kandavas, Engures, Jaunpils novada iedzīvotājus, kā arī Talsu, Rojas un citu tuvējo novadu iedzīvotājus, nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumus terapijā, hronisku pacientu aprūpē, ķirurģijā, kā arī traumatoloģijā un pediatrijā.

Jaunmoku pilij piemīt mājīga aura, kas ir saskaņā ar telpu grezno dizainu – senlaicīgām mēbelēm, unikālām podiņu krāsnīm, kolonnām un komfortu, ko rada dažādā rakstura telpas – no omulīgiem stūrīšiem līdz greznām svinību zālēm.

Intervija ar Tukuma novada domes priekšsēdētāju Ēriku Lukmanu.

LVM Jaunmoku pilī jau daudzus gadus darbojas muzejs, kurā viens no galvenajiem virzieniem ir meža apsaimniekošanas vēstures atainošana. 2017. gadā atklāja atjaunoto Meža ekspozīciju 2. stāvā, un arī turpmāk tā tiek papildināta gan ar taustāmiem eksponātiem, gan, sekojot mūsdienu tendencēm, ar interaktīvām izziņas un esošo zināšanu pārbaudīšanas iespējām.

Lielākajai daļai sabiedrības jēdziens pasts saistās vien ar dažu profesiju pārstāvjiem: pastnieku, kurš iznēsā pasta sūtījumus, tostarp laikrakstus un žurnālus, kā arī pasta operatoriem, kuri apkalpo klientus pasta nodaļās. Patiesībā Latvijas pastā strādā vairāk nekā 160 dažādu profesiju pārstāvju, tajā skaitā augstākā līmeņa loģistikas, ekonomikas, finanšu, starptautisko attiecību un citi speciālisti, un, protams, visiem zināmie pastnieki un nodaļu darbinieki, kas savā būtībā ir uzņēmuma svarīgākās artērijas un mugurkauls. Par darbu un darbiniekiem Latvijas pastā vairāk stāsta uzņēmuma Personāla vadības departamenta direktore Zinta Zālīte Rukmane.