Ķekava. Labākais novads, lai augtu
Intervija ar Ķekavas novada domes priekšsēdētāju Viktoriju Bairi.
- Kā jūs definētu Ķekavas novadu? Kas ir tā lielākās vērtības?
- Liela nozīme Ķekavas novada ikdienā ir tam, ka to šķērso maģistrāle A7. Kā mēs zinām, tur, kur ir satiksmes plūsma, tur ir cilvēki, tur veidojas pilsētas, tur attīstās pakalpojumu un ražošanas jomas. Tajā pašā laikā liela ietekme ir Rīgas tuvumam. Pastāv viedoklis, ka Pierīga ir kā bagātā josta ap galvaspilsētu, un tas ir saprotami, jo cilvēkiem nevar pārmest, ka viņi izvēlas dzīvot ārpus centra - Pierīgas pašvaldībās ar zaļāku, mierīgāku un labvēlīgāku dzīves vidi savai ģimenei. Par to liecina skaitļi - kopš 2000. gada Ķekavas novada iedzīvotāju skaits pieaudzis par 50%, sasniedzot vairāk nekā 24 000 deklarēto iedzīvotāju, turklāt 60% no iedzīvotājiem ir darbspējīgā vecumā, bet 25% ir bērni līdz 18 gadiem. Līdz ar to varam teikt, ka esam gados ļoti jauns novads. Zināms, ka ne visi faktiski dzīvojošie ir šeit arī deklarējušies, tāpēc mēģinām motivēt cilvēkus ne tikai novadā dzīvot, bet arī deklarēties. Tāpat Rīgas tuvums un maģistrāles klātbūtne ir viens no noteicošajiem faktoriem, kāpēc Ķekavas novadu izvēlas uzņēmēji, it īpaši ražošanas un loģistikas jomas pārstāvji.
- Vai viedoklis par bagātām Pierīgas pašvaldībām ir tikai vispārējs un subjektīvs vai arī pamatots ar skaitļiem?
- Zināmā mērā to raksturo Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds - pēc sarežģītas formulas tiek noteikts, vai pašvaldībai ir nepieciešamas dotācijas, vai tā ir dzīvotspējīga no saviem līdzekļiem, vai arī naudas uz vienu iedzīvotāju ir vairāk un tā kļūst par donoru nabadzīgākām pašvaldībām. Ķekavas novads ir viena no 13 pašvaldībām, kas kalpo kā donorpašvaldība. Mums tas ir sāpīgs jautājums - no vienas puses, mūs slavē, ka ienākumi budžetā ir labi, ka mums ir daudz iedzīvotāju, ka šeit ir daudz bērnu un tā tālāk, bet tajā pašā laikā mums nav iespēja iesaistīties daudzu ES fondu apgūšanas procesā, jo neesam nedz attīstības centrs, ne reģiona pilsēta, ne cita īpaša statusa pašvaldība, kas drīkst pretendēt uz ES fondu līdzekļiem. Līdz ar to tieši tik daudz, cik iemaksājam - trīs četrus miljonus eiro - šajā fondā, tik arī esam spiesti aizņemties novada attīstībai nepieciešamo projektu realizācijai.
- Palielinoties iedzīvotāju skaitam, tostarp bērnu, Pierīgas pašvaldību lielā sāpe ir pirmsskolas un vispārējās izglītības iestāžu kapacitāte - vietu trūkst gan bērnudārzos, gan skolās. Kāda situācija ir Ķekavas novadā?
- Tā tas ir! Vietu izglītības iestādēs trūkst arī Ķekavas novadā. Iepriekšējos piecos gados nav bijis un tuvākajā laikā nebūs situācijas, kad nebūsim spiesti skriet līdzi laikam, lai pagūtu un spētu nodrošināt pieaugošās vajadzības. 2017. gadā ir noslēgusies Ķekavas sākumskolas būvniecība 550 bērniem, kas šodien jau ir pārpildīta, un domājam par jauna korpusa būvniecību pie Ķekavas vidusskolas ēkas un piebūvi pie Baložu vidusskolas. Kopumā novadā ir divas vidusskolas, viena pamatskola un viena sākumskola, kā arī privātskola. Skolas izvietotas apdzīvotu vietu centros - pati lielākā ir Ķekavas vidusskola, kur šobrīd, ieskaitot sākumskolu, mācās 1200 audzēkņu.
Aktuāls ir jautājums par bērnudārza vietām - rindā uz pašvaldības bērnudārzu gaida ap 600 mazuļu. Šo jautājumu lielā mērā risinām ar aukļu dienestu, kurā šobrīd reģistrējušās vairāk nekā 100 aukles. Piebildīšu, ka bijām pirmie Latvijā, kas šādu dienestu izveidoja. Šobrīd pašvaldība par bērniņa uzraudzīšanu auklēm apmaksā 170 eiro mēnesī un papildus sniedz vēl citu atbalstu. Saprotam, ka ir nepieciešama bērnudārza būvniecība, bet pagaidām nav skaidrības par valsts finansējuma pieejamību un projekta realizācijas formu. Manuprāt, ir svarīgi, ka nodrošinām arī skolēnu transportu ne tikai no mājām uz skolu un atpakaļ, bet arī dodoties uz interešu izglītības nodarbībām vispārējās izglītības un profesionālās ievirzes Mūzikas, Mākslas un Sporta skolās. Pašvaldība apmaksā arī pagarinātās grupas līdz pulksten 17 un brīvpusdienas. Vecāki šīs iespējas ļoti augstu novērtē. Vienlaikus esam uzsākuši pilnīgi jaunas, progresīvas skolas plānošanu Katlakalnā. Tā būs pilna cikla jauna koncepta skola, kurā būs gan vispārējā izglītība, gan interešu izglītība, gan profesionālās ievirzes skolu filiāles un pagarinātās dienas grupa līdz pulksten 19. Optimistiskā prognoze: šogad plānota zemes iegāde skolas celtniecībai, bet būvniecībai būs vajadzīgi vēl divi gadi.
- Vai arī vidusskolas posmā ir pietiekami daudz audzēkņu, jo nevar noliegt tendenci, ka daudzi izvēlas Rīgas vidusskolas.
- Šādu tendenci esam novērojuši, tāpēc aktīvi strādā novada izglītības speciālisti, lai vidusskolas posmā jauniešiem būtu iespēja ne tikai iegūt vispārējo izglītību, bet arī ievirzi profesijā. Par to, kādi varētu būt vidusskolu novirzieni, vēl diskutējam. Katrā gadījumā mēs centīsimies pierādīt saviem iedzīvotājiem, ka ir vērts palikt Ķekavas novada vidusskolās.
Šogad uzsāksim Baložu vidusskolas piebūves celtniecību, kas paredzēta 300 audzēkņiem, kā arī izveidosim jaunu sporta laukumu.
- Jau vairākus gadus tiek runāts par apvedceļa būvniecību, kas atslogotu A7 maģistrāles posmu no Rīgas līdz Ķekavas aplim, kā arī Ķekavas centru. Vai šodien varam runāt par konkrētiem apvedceļa būvniecības termiņiem?
- Jā, veicot pētījumu pirms apvedceļa projekta uzsākšanas, ir secināts, ka A7 ir pati noslogotākā maģistrāle Latvijā. Šobrīd notiek tehniskā projekta izstrāde, un plānots, ka reālie darbi varētu sākties 2020. gada nogalē vai 2021. gada sākumā. Piebildīšu, ka tas nav novada pašvaldības kompetences, bet gan valsts a/s Latvijas Valsts ceļi virzīts projekts. Taču mēs esam ļoti ieinteresēti projekta virzībā, tāpēc turam roku uz pulsa un sekojam visai jaunākajai informācijai.
- Ja skatāmies no Rīgas virziena, tad kur būs izvietota jaunā trase?
- Apvedceļš sāksies apmēram tajā vietā, kur beidzas Rīgas robeža, tas ir, aiz lielveikala A7. Tas nogriezīs pa labi no esošās maģistrāles un gar labo pusi apvedīs arī apkārt Ķekavas ciemam, lai vēlāk pieslietos Rīgas apvedceļam. Līdz ar to esošo A7 ceļa posmu no Rīgas līdz Ķekavas aplim lielākoties izmantos tikai vietējie iedzīvotāji vai tie, kuri brauc uz darbu mūsu novadā.
-Vai ir domāts par jaunā apvedceļa multiplo ietekmi uz Ķekavas ciema ekonomisko vidi?
- Esmu to apsvērusi, taču nedomāju, ka ekonomiskā aktivitāte būtiski mainīsies, un maz ticams, ka kādam uzņēmumam vai pakalpojumu sniedzējam šeit atrasties vairs nebūs izdevīgi. Novada, it īpaši Ķekavas ciema, iedzīvotāji ļoti gaida būvniecības sākumu, kas ne tikai uzlabos dzīves vides kvalitāti, bet nodrošinās arī ērtāku satiksmi uz Rīgu, jo nav noslēpums, ka ļoti daudzi ķekavieši dodas uz darbu Rīgā. Tajā pašā laikā no apkārtējiem novadiem cilvēki brauc uz darbu Ķekavas novada uzņēmumos.
- Vai līdzīgi kā citās Pierīgas pašvaldībās arī Ķekavas novadā vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums?
- Jā, turklāt lielākā pieauguma daļa veidojas jauno ģimeņu migrācijas rezultātā no Rīgas un citām pašvaldībām. Spilgti to var redzēt pēc pakalpojumu jomas, ko iedzīvotāji pieprasa no pašvaldības, un privātmāju būvniecības aktivitātēm, kas pilnā mērā ir atgriezusies un pat pārspēj pirmskrīzes periodu. Arī tās teritorijas, kuras desmit gadu netika attīstītas, šobrīd tiek intensīvi apgūtas. 2018. gadā pašvaldība apstiprinājusi 730 projektu. 2017. gadā vidēji mēnesī izskatījām 45 projektus, bet 2018. gadā ik mēnesi jau vidēji 60 projektu - 70% no tiem ir saistīti ar privātmāju celtniecību. Šā gada sākumā projektu skaits ir vēl lielāks. Tie, kas būvē privātmājas, kā galvenos faktoru min gan Rīgas tuvumu, gan attīstītu un ērtu infrastruktūru, gan iespēju dzīvot zaļojošā Daugavas un meža ieskautā vidē.
- Vai visos privātmāju ciematiņos spējat nodrošināt centralizēto ūdens apgādi un kanalizācijas tīklus?
- Ja tas ir jauns ciemats, tad problēmu nav. Piemēram, šogad centralizētie tīkli deviņu kilometru garumā, kas mums izmaksās četrus miljonus eiro, tiks iekārtoti tā sauktajos Loreķu laukos, lai tīklu pieejamību nodrošinātu 130 mājsaimniecībām. Esam iesnieguši ES Kohēzijas fondā nākamo projektu plānu 13 miljonu eiro vērtībā. Līdz ko būs kaut mazākā iespēja piesaistīt finansējumu, tā esam gatavi uzsākt kādu jaunu projektu, jo vajadzību ir ļoti daudz - apbūves intensitāte ir tik liela, ka visu mēs nevaram pagūt. Tāpēc iesakām iepazīties ar turpmākajiem pašvaldības ieplānotajiem teritoriju attīstības plāniem arī attiecībā uz centralizētajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem.
- Kādu jūs redzat Ķekavas novadu pēc desmit divdesmit gadiem? Vai tā būs daļa no Rīgas vai arī patstāvīga teritoriālā vienība ar savām ambīcijām un tradīcijām?
- Es redzu, ka Ķekavas novads saglabās savu neatkarību, patstāvību un tradīcijas. Arī vietējie iedzīvotāji saglabās savas lokālpatriotisma jūtas un veidos savu novadu tādu, kur ērti dzīvot. Rīgas ietekme būs vienmēr, bet dzīves vides kvalitāte šeit noteikti ir veselīgāka un ģimenei draudzīgāka. Mēs daudz domājam un strādājam, lai izveidotu piederības sajūtu savam novadam, kura moto ir Labākais novads, lai augtu jeb Augam!