Intervija ar Tukuma novada domes priekšsēdētāju Ēriku Lukmanu.
- Šobrīd pašvaldības nevar pieņemt savu budžetu, jo valsts to vēl nav apstiprinājusi. Kā rīkoties šādā situācijā, jo pašvaldībām savi pienākumi un saistības ir jāpilda?
- Situācija, kad valsts un pašvaldības jauno finanšu gadu sāk bez pastāvīga budžeta, ir bijušas arī iepriekš - pirms iestāšanās ES 1999. un 2003. gadā, tātad šī brīža situācija nav unikāla. Šajā gadījumā rīcību nosaka Finanšu ministrijas pagājušā gada 18. decembrī izdots rīkojums Nr. 488 Par valsts pagaidu budžetu 2019. gadam. Saeima pagājušā gada nogalē pieņēma virkni izmaiņu likumos, lai iepriekš pieņemtās programmas varētu realizēt. Kā piemēru varu minēt no 2018. gada 1. septembra apstiprināto pedagogu darba samaksas nosacījumu pēctecību.
Varam tikai vēlēties, lai tiktu nodrošināta pēctecība, priekšvēlēšanu periodā sludinātās pārmaiņas būtu evolucionāras, nevis revolucionāras
Pašvaldībām valsts «pagaidu budžeta» situācijā ir divi rīcības scenāriji, ko nosaka likums Par pašvaldībām, jo budžeta veidošana ir viena no pašvaldības autonomajām funkcijām. Pirmais scenārijs - atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojuma pievienotajiem pašvaldību finanšu nepieciešamības aprēķina dokumentiem apstiprināt budžetu un nodrošināt stabilu, prognozējamu izdevumu daļas finansējumu visam 2019. gadam. Savukārt nepieciešamās korekcijas tiek veiktas pēc valsts budžeta likuma pieņemšanas. Otrais scenārijs: atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojuma pievienotajiem pašvaldību finanšu nepieciešamības aprēķina dokumentiem realizēt normatīvajos aktos paredzētās funkcijas ar ikmēneša 1/12 daļu 2018. gada budžeta finansējuma un pastāvīgo pašvaldības budžetu apstiprināt divu mēnešu laikā pēc valsts budžeta likuma pieņemšanas Saeimā. Nav zināms, cik ilgā laikā jaunā valdība pieņems valsts budžetu, kam pakārtots būtu arī pašvaldības budžets, un tā pieņemšana varētu ievilkties līdz pat maijam vai jūnijam, tāpēc mēs esam izvēlējušies pirmo scenāriju. Pašlaik pašvaldības deputāti izskata un vērtē sagatavoto budžeta projekta paketi komitejās un plāno pieņemt to galīgā redakcijā domes sēdē 31. janvārī.
- Neskatoties uz to, ka galējo budžetu pieņemt nevar, jums noteikti ir jau sagatavots budžeta plāns - kāds tas ir, salīdzinot ar iepriekšējo gadu? Kādas ir budžetā ieplānotās prioritātes?
- Pašvaldības funkciju realizācijai saskaņā ar finanšu nepieciešamības aprēķina prognozi pagaidu budžeta ieņēmumi ir plānoti 39,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,6 miljoniem eiro jeb 4,3% vairāk kā 2018. gadā.
Galvenās ieņēmumu pozīcijas veido: iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN)16,2 miljoni eiro, kas ir par 400 000 eiro jeb 2,6% mazāk nekā 2018. gadā; nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) tiek plānots 2018. gada līmenī jeb 1,9 miljoni eiro; valsts budžeta transferti tiek plānoti 19,1 miljons eiro, kas ir par 2 miljoniem eiro jeb 12% vairāk nekā 2018. gadā; pārējos 2,3 miljonus eiro veido plānotie ieņēmumi no citiem nodokļiem, maksas pakalpojumi un ieņēmumi no pašvaldības īpašumiem. Valstī ieviešot samazinātu nodokļu likmi mazajām algām un progresīvo nodokļu likmi cilvēkiem ar lieliem ienākumiem, līdz valsts budžeta likuma pieņemšanai neskaidra ir pozīcija par speciālās dotācijas otro daļu, kas pašvaldībām tika plānota sakarā ar IIN ieņēmumu samazinājumu vidēja termiņa periodā - 2018.-2020. gadam. Ieņēmumu daļu tā varētu palielināt par 600 000 līdz 700 000 eiro. Prioritārās budžeta finansētās sfēras ir šādas: izglītība - apmēram 57% no kopējiem izdevumiem, ekonomiskā darbība - ap 9%, kultūra, sports un atbalsts biedrībām - ap 9%, sociālā aizsardzība - ap 9%.
Nozīmīgs uzsvars tiek likts ES fondu finansējuma apguvei - kopā tiek plānots piesaistīt vismaz 5 miljonus eiro. Nozīmīgākie projekti būs Tukuma 2. vidusskolas rekonstrukcija, pirmsskolas iestādes Pasaciņa rekonstrukcija un paplašināšana, lauku ceļu pārbūves otrās kārtas realizācija vismaz 10 km kopgarumā.
Savukārt galvenais pašvaldības budžeta finansētais projekts būs maģistrālās Kurzemes ielas otrās kārtas būvdarbi posmā no Progresa ielas līdz Jāņa ielai. Tiks turpinātas visas iepriekšējos periodos uzsāktās programmas - bērnu un ģimeņu atbalsta programma, komunikāciju izbūves līdzfinansējuma programma, pilsētas vēsturiskā centra māju fasāžu sakārtošanas un daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtošanas programmas, energoefektivitātes paaugstināšanas projektu līdzfinansēšana, NVO un sporta atbalsta programma, jauno uzņēmēju atbalsta programma Radi Tukumam, grants ielu un ceļu atjaunošanas programma ar plānoto finansējumu 200 000 eiro apmērā, tajā skaitā 20 000 katrai pagastu pārvaldei un 100 000 Tukuma pilsētai. Kā jaunu iniciatīvu varu pieminēt kultūras pasākumu atbalsta programmu, kam šī gada budžetā tiek plānoti 20 000 eiro ar maksimālo atbalstu vienai iniciatīvai līdz 3000 eiro.
- Ar kādām domām raugāties uz topošo Ministru kabinetu? Ko no tā gaidāt?
- No 23. janvāra varam apsveikt visus Latvijas iedzīvotājus ar Saeimā apstiprināto Ministru kabinetu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadībā. Redzot sarežģīto un ilgo valdības veidošanas procesu, varam tikai vēlēties, lai tiktu nodrošināta pēctecība, priekšvēlēšanu periodā sludinātās pārmaiņas būtu evolucionāras, nevis revolucionāras, pašvaldību jautājumi tiktu risināti, konsultējoties ar pašvaldībām. Pirmais un svarīgākais, ko gaidām no apstiprinātās valdības, ir konstruktīvs, kvalitatīvs un ātrs darbs, sagatavojot 2019. gada valsts budžeta projektu. Otrs risināmais jautājums būtu veselības pakalpojumu pieejamības nodrošinājums un finansēšanas modeļa sakārtošana. Trešais mums būtiskais jautājums būtu izglītības sfēras jautājumu risināšana - it īpaši pirmsskolas pedagogu atalgojums, mācību saturs, izglītības iestāžu tīkls un citi jautājumi.
- Kādus mērķus Tukuma novads ir izvirzījis šim gadam?
- Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2019. gadā galvenais Tukuma novada pašvaldības darbības mērķis ir novada iedzīvotāju dzīves kvalitātes un pakalpojumu pieejamības attīstība. To, ka iepriekšējā gadā izvirzītie uzdevumi ir paveikti pietiekami veiksmīgi, raksturo iedzīvotāju skaita dinamikas rādītāji. Uz šī gada 1. janvāri Tukuma novada iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies tikai par 85 un ir 29 837. Šobrīd nevaram precīzi pateikt, vai aizvadītā gada tendence saglabāsies, jo zināmā mērā situāciju noteica fakts, ka pagājušajā gadā pašvaldība pieņēma lēmumu palielināt nekustamā īpašuma nodokli tiem mājokļiem, kuros nav deklarēta neviena persona. Faktiski jau šie mājokļi tukši nestāvēja, jo īres tirgus ir aktīvs un dzīvokļu pieejamība ierobežota. Apzinoties šo situāciju, izmantojām pašvaldības rīcībā esošos instrumentus, kas veicina faktiski Tukumā dzīvojošo cilvēku deklarēšanos.
Turpinot uzlabot pakalpojumu pieejamību, šajā un tuvākajos divos gados ir plānots būtiski palielināt vietu skaitu pirmsskolas iestādēs. Tuvākā mēneša laikā tiks pabeigti rekonstrukcijas darbi ēkā Tukumā, Vārtu ielā 3, kur būs iespējams izvietot četras grupas vismaz 80 bērniem. Ir sākušies pārbūves darbi PII Pasaciņa, kur moduļu tipa piebūvē plānots izvietot trīs grupas vismaz 60 bērniem. Vēl viena papildu grupa pēc rekonstrukcijas tiks izveidota PII Vālodzīte. Arī lauku teritorijās tiek veidotas jaunas grupas - Pūrē, Sēmē, Tumē. Šie pagastu centri atrodas ļoti tuvu Tukuma pilsētai, ceļi un cita infrastruktūra ir sakārtota, tāpēc daudzi pilsētnieki ļoti labprāt izvēlas bērnus laist pagastu bērnudārzos.
Otrs uzdevums, kas šajā gadā steidzami ir jārisina - jaunu īres dzīvokļu pieejamības nodrošināšana un esošā pašvaldības dzīvojamā fonda attīstība. Šajā sakarā pašvaldībā ir atjaunota un aktīvi darbu sākusi Mājokļu darba grupa, kuras sastāvā darbojas gan pašvaldības speciālisti, gan sabiedrības un uzņēmēju pārstāvji. Mājokļu pieejamības jautājums ir jārisina steidzami, jo mājokļi ir nepieciešami ne tikai pašvaldības pārziņā esošo iestāžu, tajā skaitā veselības aprūpē un izglītībā, jauno speciālistu piesaistei, bet arī uzņēmējdarbības, it īpaši ražošanas sfēras attīstībai un izaugsmei.
- Kādi ir novada vājākie posmi, un kas ir stiprās puses?
- Tukuma novada stiprā puse ir pašvaldības ģeogrāfiskais izvietojums, pietiekami attīstīta transporta infrastruktūra, tajā skaitā dzelzceļš Rīga-Ventspils, Jelgava-Ventspils; divi valsts nozīmes autoceļi, lidosta, lauksaimniecības potenciāls, galvenokārt graudkopības un piena lopkopības segmentos, dažādu nozaru rūpniecība - metālapstrāde, stikla konstrukciju ražošana, kokapstrāde, vieglā rūpniecība, pārtikas ražošana, būvniecība un plaša pakalpojumu sfēra.
Tāpat kā citos Latvijas reģionos, kur aktīvi attīstās saimnieciskā darbība, bezdarba problēmas praktiski nav. Priekšplānā ir jautājums par darbinieku piesaistes iespējām, jo daudzās nozarēs pastāv reāls darbinieku trūkums. Arī Tukuma novada uzņēmēji regulāri uzsver šī jautājuma nozīmi: mums ir pieejams potenciāls, materiālie un finanšu resursi, taču tālāku izaugsmi kavē darba roku trūkums.
Kā jau iepriekš teicu, viens no veidiem dažāda līmeņa darbaspēka piesaistīšanai Tukumā ir mājokļu pieejamība. Ceram, ka atrisināsim arī šo uzdevumu.
***
Pielikums NEATKARĪGĀ TUKUMĀ veidots no apmaksātiem materiāliem, izņemot rakstu Ēriks Lukmans: lielākais izaicinājums - darbaspēka piesaiste.