Pirms nepilniem diviem gadiem, 2017. gada 4. maijā, Ogres Vēstures un mākslas muzejs ieguva plašas un muzeja vajadzībām piemērotas telpas – pārbūvējot 1970. gadā celto bankas ēku, tika radīta piemērota vide mūsdienīgam vēstures un mākslas muzejam, kas dod iespēju izvietot vismaz daļu no muzeja krājumiem ekspozīcijā Pietura Ogre, kā arī organizēt mākslas un tematiskās vēstures izstādes un ar to saistītus pasākumus.
No bankas par muzeju
Padomju laikos celto bankas ēku ogrēnieši labi pazīst - jau no padomju gadiem, kad tā bija PSRS Valsts bankas Ogres nodaļa, gan neatkarības gados, kad ēkā mājoja Ogres Komercbanka. Pēc bankas slēgšanas ēka vairākus gadus stāvēja likteņa pamesta, līdz to iegādājās Ogres novada pašvaldība, lai pēc pārbūves iegūtu jaunu formu un saturu - kļūtu par vēstures un mākslas centru. Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktore Evija Smiltniece stāsta: «Mūsu muzejs ir salīdzinoši jauns - tas ir dibināts 1981. gadā un sākotnēji atradās senā vasarnīcā. Tematiski telpas muzejam bija piemērotas, diemžēl ļoti šauras. Kā pagaidu risinājums, kas ievilkās uz sešiem gadiem, muzejs darbojās Ogres Kultūras namā. Ne funkcionāli, nedz emocionāli muzejs tur nejutās labi, tāpēc ļoti priecājamies, ka pašvaldība spēja rast risinājumu, pārbūvējot bijušo bankas ēku par muzejam piemērotām telpām.»
Redzot rosību ap bijušo bankas māju, ogrēniešos bija neviltota ziņkāre: kas tur būs, kā tur būs? Atvēršanas dienā negaidīti lielais apmeklētāju skaits liecināja, ka ogrēniešos ir interese gan par vēsturi, gan par mākslu. Un tas ir saprotams, jo kur gan vēl bez maksas var apskatīt izcilās latviešu mākslinieces Ilzes Iltneres darbus, kurš gan labāk par bijušo bankas darbinieku Mārtiņu Eihi ar dzīvīgu stāstījumu spēj izvadāt pa bijušās bankas telpām un parādīt vēsturisko seifu, kurā naudas gan diemžēl vairs nav. Tikai muzeja atklāšanas dienā bija radīts bezprecedenta gadījums - muzeja krājuma tērpi tika vilkti mugurā un demonstrēti apmeklētājiem.
Vaicāta, vai ogrēniešos ir saglabājusies interese par muzeju, direktore saka: «Jā, noteikti! Cilvēki nāk gan skatīties izstādes, gan uz pasākumiem. Pagājušajā gadā iecienīti bija muzeja organizētie kinovakari. Vairākas reizes gadā notiek neliela formāta alternatīvās mūzikas koncerti. Lielu interesi vienmēr raisījušas dažādu vēstures kolekciju izstādes, piemēram, ļoti plaši apmeklētas bija seno telefonu un valsts apbalvojumu izstādes. Muzejā ieeja ir bez maksas, tāpēc bieži viesi šeit ir bērni, kuri ienāk tāpat vien pavadīt laiku. Apskatās pastāvīgo ekspozīciju, ielūkojas seifā, kas glabā bankas auru, un ielūkojas izstādēs. Nereti bērni līdzi atved vecākus. Mēs nevaram sūdzēties par apmeklētāju trūkumu.»
Vide mākslas darbu eksponēšanai
Var teikt, ka Ogrei ir pašai sava gleznu galerija, kas piepilda daudzu cilvēku sapņus klātienē redzēt iemīļoto mākslinieku oriģināldarbus. Kā jau iepriekš minēts, pirmā izstāde jaunajās telpās bija Ievas Iltneres personālizstāde, kas ilgu laiku piesaistīja simtiem apmeklētāju. Nupat ir atklāta ogrēnieša Voldemāra Jāņkalniņa (1914-1990) darbu izstāde. Jāņkalniņš ar savu glezniecības stilu, kam piemīt impresionista piesitiens, savulaik tika uzskatīts par nepareizu un pat izslēgts no Mākslas akadēmijas. Likumsakarīgi, ka nepareizā mākslinieka darbi plaši apskatāmi nebija, bet glabājās pie privātpersonām. Tagad Jāņkalniņš un viņa darbi no privātkolekcijām, kā arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latviešu mākslas muzeja krājumiem ir eksponēti Ogrē. Voldemārs Jāņkalniņš ir dzimis Rīgā, bet savas vasaras pavadījis tēva celtajā vasarnīcā Ogrē. Izstāde Ogres muzejā būs skatāma līdz 23. aprīlim, savukārt sestdien, 2. martā, mākslas vēsturnieces Kristīnes Ogles stāstījums par Voldemāra Jāņkalniņa glezniecību, kā arī sarunas par V. Purvīša skolniekiem, personībām, laikmetu, mākslu, kurās piedalīsies Andrejs Ģērmanis un Zigurds Vildfangs. Jāpiebilst, ka Voldemārs Jāņkalniņš ir izcilā mākslinieka Vilhelma Purvīša skolnieks, kā arī tas, ka arī Purvītis ir novadnieks - nācis no Taurupes pagasta. Tāpēc marta sākumā - mākslinieka dzimšanas dienas mēnesī - pilsētā notiks Purvīša dienas.
Ekspozīcija Pietura Ogre
22. februārī tika atvērta pastāvīgā ekspozīcija Pietura Ogre, kura izved cauri laikiem un procesiem, kas likuši pilsētai augt un mainīties. No Ķentes pilskalna līdz Ogrei kā peldu un gaisa kūrortam un tālāk līdz rūpniecības megapolei ar Ogres trikotāžas kombinātu. Šķiet, ka neviena cita pilsēta Latvijā nav piedzīvojusi tik krasas pārvērtības gadsimta laikā kā Ogre, it īpaši padomju gados, kad no klusās kūrortpilsētas ar rīdzinieku vasarnīcām tā vienā brīdī pārtapa par daudznacionālu pilsētu ar tūkstošiem iebraucēju. Ja skatāmies vēl tālāk, tad brīvvalsts atgūšana atkal deva kārtīgu spērienu Ogres pilsētai. Taču pilsēta nav padevusies un atkal ir piecēlusies kājās, veidojot vidi, kas savā ziņā atgriež klusās mazpilsētas auru un cilvēka vienotību ar dabu. Taču pagaidām tā vēl nav vēsture, bet šodienas process, tāpēc muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā ielikti gan pirmās neatkarības laika kurortoloģijas attīstības segments, gan padomju gadu komunisma celšanas un megarūpniecības laiks.
Direktore stāsta: «Veidojot pastāvīgo ekspozīciju, muzeja darbiniekiem ir ļoti grūti izvēlēties - ko no bagātīgajiem krājumiem rādīt, ko nerādīt, kuras tēmas aktualizēt, par kurām nerunāt. Tas attiecas gan uz apģērbu, priekšmetiem, fotogrāfijām, gan kopējo tematiku. Izvēlējāmies iziet cauri gadsimtam, akcentējos spilgtākos pilsētas attīstības procesus un notikumus, tajā skaitā padomju laiku sabiedrības dzīvesveidu, izmantotos priekšmetus un apģērbus. Pamatā muzeja krājumu veido dāvinājumi. Ogrēnieši diezgan aktīvi nes uz muzeju skapju dziļumos un māju bēniņos glabātus priekšmetus, kuri mūsdienās vairs netiek izmantoti, bet lieliski papildina muzeja krājumu. Mēs viņiem esam ļoti pateicīgi.
